Latvieši satraucas par bēgļu jautājumu

© twitter; ekrānšāviņš

Pēdējās dienās plaši tiek diskutēts par to, vai būtu nepieciešams uzņemt ekonomiskos migrantus un bēgļus Latvijā. Šis jautājums izraisījis viedokļu šķelšanos arī interneta vidē.

Sociālajos tīklos tiek izteikts sašutums par to, cik daudz naudas tiktu atvēlēts viena migranta vai bēgļa bērna uzturēšanai, kas ir 76 eiro mēnesī, salīdzinot ar naudu, kas atvēlēta viena Latvija pilsoņa bērna uzturēšanai, kas ir 11 eiro mēnesī. Daļa sabiedrības arī uzskata, ka Latvijas nespēja uzņemt bēgļus būtu netaktiska.

Suņu Jēkabs @SunuJekabs  1h1 hour ago: Ja Eiropas Savienībā problēma ar nelegāliem bēgļiem, tad vienkārši rūpīgāk jāsargā ārējā robeža. Tad nekādas kvotas nebūs jāuzņemas.

Valdis Podziņš @Valdis_Podzinsh  2m2 minutes ago: Arī latvieši ir bijuši bēgļi. Uzņemot saujiņu bēgļu, mēs pasakam: "Mēs jūs saprotam!" Nevērtēsim bēgļus pēc cienīguma šeit būt!

Alvis Balodis @AlvisBalodis  2h2 hours ago: Plānprātiņi salaiž valstī desmitiem tūkstošu vateņu imigrantu dāļājot TUA un tad pēkšņi simts bēgļi gadā ir baigā problēma.

Sanita Jemberga @jemberga  May 12: Tautai, kuras bēgļi ir bijuši atkarīgi no citu labvēlības un kuras zeme kļūst arvien tukšāka, kategoriska iestāšanās pret bēgļiem ir dīvaina

Māra Krontāle @MaraKrontale: @AnnaUlla Tā ir, ja pārāk aizraujas ar viendzimuma attiecībām, kam bērni nedzimst. Tad ir vajadzīgi bēgļi, kas homoseksuāļiem pelna pensijas

Viktors Birze @ViktorsBirze : Tie apaļīgie cilvēki kuģīšos Vidusjūrā nav nekādi "bēgļi", bet nelegāli imigranti, kas kuģo uz Eiropu pēc komforta un sociāliem pabalstiem.

Inese Vaivare @vaivarei : Klausoties, ko tautieši spriež par apkārtējiem LV un ārpus, jāsecina, ka ciešanas nedara mūs stiprākus. Tās ir padarījušas mūs ļaunus #bēgļi

gustav streng @agnerts  : Mums sāp savas ciešanas pagātnē un apvainojamies, kad citi tās neievēro, bet kāpēc mēs negribam ievērot citu ciešanas tagadnē? #bēgļi

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais