Latvijai jāveido integrācijas programma bēgļiem
Latvijai vajadzētu izveidot valsts finansētu, visaptverošu uz bēgļiem mērķētu integrācijas programmu, rosina pētījums "Bēgļu integrācija Latvijā: līdzdalība un iespējošana", ko veikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālā pārstāvniecība Ziemeļvalstīs.
Pētījumā norādīts, ka Kultūras ministrijas (KM) integrācijas pasākumos bēgļi ir iekļauti starp citām grupām, kurām nepieciešama integrācija. Tomēr bēgļi ir specifiska grupa, jo daudzi no viņiem ir bijuši spiesti bēgt no kara un vajāšanas.
Pētījuma veicēji šodien interesentiem norādīja, ka programmai vajadzētu ņemt vērā to, ka visas jomas, kuras ir svarīgas bēgļu integrācijai, ir saistītas. Piemēram, veselības joma ir saistīta ar iespēju atrast mājokli vai iegūt darbu.
Viņi uzsvēra, ka svarīgi ir integrāciju sākt jau tikko, kā bēglis ir ieradies Latvijā. "Integrācija ir sarežģīts process, tāpēc to vajadzētu sākt pēc iespējas ātrāk - jau pirms cilvēks ir saņēmis bēgļa statusu. Svarīgi, ka viņš jūtas gaidīts, jo tas ir viņa integrācijas sākums," stāstīja ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālās pārstāvniecības Ziemeļvalstīs pārstāve Karina Davina.
Nozīmīgākās jomas, kurās bēgļiem ir nepieciešama palīdzība, ir mājvietas atrašana, darba atrašana, medicīniskā palīdzība, integrācija sabiedrībā, kā arī valodas apgūšana. Secināts, ka informēšana ir nepieciešama gan pašiem bēgļiem, gan sabiedrībai. Bēgļi nesaprot to, kādas ir viņu tiesības un kā tās izmantot. "Bēgļu vidū ir apjukums par to, kas viņiem pienākas, kā piekļūt lietām, kas mums liekas pašsaprotamas, bet bēgļiem ir svarīgas," uzsvēra pētījuma nacionālā konsultante Dace Šlenca-Kozule. Savukārt sabiedrība diskriminē bēgļus, jo nav informēta par bēgļu situāciju. Pētījuma veicēji iesaka veikt skaidrošanas darbu sabiedrībā, kā arī īpaši pievērst uzmanību to cilvēku kvalifikācijas celšanai, kuri strādā ar bēgļiem.
Pētījuma veicēji norādījuši, ka daudz sarežģītāka situācija ir bēgļiem ar alternatīvo statusu, jo viņiem nav pieejama visa iespējamā palīdzība. Arī uzturēšanās atļauja katru gadu esot jāatjauno. Tas, pēc ekspertu teiktā, ietekmē šo bēgļu integrāciju tādās jomās kā darba un mājokļa atrašana un citas. Ierosināts pielīdzināt alternatīvo statusu ieguvušo bēgļu iespējas tām, kādas ir cilvēkiem ar 1951.gada konvencijas bēgļa statusu.
Nozīmīga problēma, kurai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, ir ģimenes atkalapvienošanās. "Pētījumi parāda, ka atdalīšana no ģimenes ir negatīva cilvēka veselībai, kā arī tam, lai viņi varētu koncentrēties uz integrāciju, piemēram, valodas apgūšanu," stāstīja Davina, norādot, ka cilvēki, nezinot, kas notiek ar viņu ģimeni, nespēj koncentrēties. Tādējādi lielāka uzmanība būtu jāpievērš arī ģimenes apvienošanai.
Kā stāstīja pētījuma nacionālā konsultante Šlenca-Kozule, bēgļiem bieži vien ir grūti atrast mājvietu, jo valsts atbalsts pašlaik netiek nodrošināts, bet pašvaldības atbalsts ir ierobežots. Arī dzīvokļu īpašnieki bieži diskriminē bēgļus. Problemātiski ir tas, ka īpašnieki bieži nevēlas reģistrēt bēgļus dzīvoklī. Tas noved pie tā, ka bēgļi nevar saņemt pašvaldības palīdzību, jo tajā nav reģistrēti.
Pētījumā noskaidrots, ka bēgļiem ir tādas pašas iespējas strādāt kā citiem, bet darbu atrast ir grūti. Arī darba devēji dažkārt diskriminē bēgļus. Bieži darbs tiekot veikts par zemu samaksu, kā arī nelegāli. Latvijā netiek nodrošināta diplomu un kvalifikāciju atzīšana. Bēgļiem bieži vien nav pieejas dokumentiem, kas pierādītu viņu kvalifikāciju, tāpēc viņiem nav piekļuves tādām profesijām, kurām viņi būtu kvalificēti.
Tāpat pētījumā konstatēts, ka arī medicīnas darbinieki diskriminē bēgļus, nesniedzot palīdzību. Nozīmīgi arī tas, ka bēgļiem Latvijā netiek nodrošināts psiholoģiskais atbalsts. Tas viņiem būtu nepieciešams, ņemot vērā, ka daudzi no viņiem bēguši no kara.
Šlenca-Kozule norādīja, ka arī valsts piešķirtais pabalsts 256 eiro apmērā nav pietiekošs. Problēmu sagādājot arī tas, ka bēgļiem grūtības sagādā konta atvēršana bankā, kas aizkavē arī pirmā pabalsta saņemšanu. "Arī bankās acīmredzot ir aizspriedumi par bēgļu statusu. Aizkavēšanās pabalsta saņemšanā nozīmē, ka cilvēki bieži paliek bez iztikas līdzekļiem, jo dažkārt paiet mēnesis, līdz pabalsts nonāk viņu kontā," stāstīja eksperte.
Bēgļiem ir pieejama gan pamatizglītība, gan vidējā izglītība. Bēgļu bērniem bieži iesaka apmeklēt skolas, kurās mācības notiek krievu valodā. Tas vēlāk ietekmē bērnu iespējas apgūt izglītību tālāk latviešu valodas neprasmes dēļ. Arī latviešu valodas kursu sistēma, pēc ekspertu domām, nav efektīva. Bēgļi norādījuši, ka viņiem bieži ir grūti atrast piemērotus un kvalitatīvus kursus. Arī tas, ka vienā kursā valodu apgūst cilvēki ar dažādu sagatavotības pakāpi, liedz bēgļiem apgūt valodu tādā līmenī, lai viņi varētu iesaistīties sabiedrībā un iegūt darbu.
Norādīts, ka Latvija 1951.gada konvencijā par bēgļus statusu vairākas normas neuzskata par saistošām. Arī to pētījuma veicēji iesaka pārskatīt.
Pētījuma tapšanā palīdzējusi arī KM un biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Pētījums veikts, izmantojot trīsdaļīgu pieeju. Tas sastāv no teorētiskas analīzes par esošo likumdošanu, rīcībpolitiku, institūciju lomu un atbildību pret starptautiskajiem un Eiropas standartiem vairākās tematiskās jomās, kas ir svarīgas bēgļu integrācijai. Veiktas arī daļēji strukturētas intervijas ar valsts un nevalstiskajām organizācijām. Pētījumā ieguldījumu devušas arī fokusa grupas intervijas ar 23 bēgļiem, kuriem ir piešķirts patvērums Latvijā.
Līdz 2014.gada 30.septembrim kopumā 1366 cilvēki ir lūguši patvērumu Latvijā. No tiem 64 ir piešķirts bēgļa statuss, bet 112 - alternatīvais statuss.