Nelegālie imigranti iestrēguši Itālijā
Vakar apritēja 30. gadadiena, kopš parakstīts Šengenas līgums, kas faktiski atcēla robežkontroli starp to parakstījušajām ES valstīm.
Taču reizēm pārbaudes uz robežām tiek atjaunotas, un beidzamajā nedēļā tās sagādājušas lielas problēmas Itālijai – nelegālie imigranti, kas šajā valstī iekļuvuši no Ziemeļāfrikas, vairs netiek ielaisti Francijā un Austrijā. Haoss valda ne tikai pierobežā, bet arī Romas un Milānas dzelzceļa stacijās, kas licis Itālijas premjeram Mateo Renci izteikt bažas par humāno krīzi un pieprasīt ES steigšus grozīt kārtību, kādā tiek uzņemti patvēruma meklētāji.
Dublinas vienošanās, kuras atcelšanu laikrakstā Corriere della Sera publicētajā intervijā pieprasījis M. Renci, nosaka, ka par nelegālo imigrantu izmitināšanu, kamēr tiek noskaidrots, vai viņiem ir piešķirams oficiāls bēgļu statuss, atbildīga ir tā Šengenas līguma dalībvalsts, kurā viņi ieceļojuši pirmajā. Konkrētajā gadījumā tā ir Itālija. Tomēr, ņemot vērā to, ka starp Šengenas līguma dalībvalstīm robeža faktiski netiek kontrolēta, līdz šim daudziem ieceļotājiem bija izdevies no Itālijas doties uz ziemeļiem – ekonomiskā ziņā pievilcīgāko valstu Vācijas, Lielbritānijas vai Skandināvijas virzienā. Pirms pusotras nedēļas divi no šiem vārtiem uz turīgo Eiropu migrantiem tika slēgti. Austrija uzsāka robežkontroli netālu no Bolcāno – sākumā, lai nodrošinātu mierīgu G7 valstu līderu samita norisi Bavārijā, bet pēc tam, lai neviens netraucētu Bilderbergas kluba apspriedi. Savukārt Francija uzmanību robežai pievērsa pēc tam, kad Rivjēras apkaimē pāris dienu laikā tika aizturēti gandrīz 1500 nelegālo ieceļotāju, kuri devās uz ziemeļiem.
«Mēs tikai pildām ES līgumos noteikto,» sarunā ar AFP Francijas Piejūras Alpu prefekts Ādolfs Kolrā komentējis Francijas žandarmu lēmumu neielaist valstī vairākus simtus imigrantu, kas sapulcējušies pie Ventimiljas pilsētas – pavisam netālu no Franču Rivjēras. AFP vēsta, ka šie ļaudis ieradušies no tādām valstīm kā Somālija, Eritreja, Kotdivuāra un Sudāna un viņu mērķis ir sasniegt Ziemeļeiropu, lai varētu pieprasīt patvērumu un bēgļu statusu. Imigranti, kuri mēģinājuši tieši pie robežas izveidot improvizētu telšu pilsētiņu, ir noskaņoti ļoti izlēmīgi. «Mēs nedosimies atpakaļ, mums ir jātiek cauri», «Mēs gribam brīvību» – rakstīts uz viņu izvietotajiem plakātiem. «Mēs riskējām ar savām dzīvībām, šķērsojot Vidusjūru. Tas bija briesmīgi, taču tagad mums nepieciešama palīdzība, bet te nekā nav, nekāda cilvēcīguma,» sarunā ar Euronews sacījis viens no ieceļotājiem. Lai gan daļa vietējo iedzīvotāju un Sarkanā Krusta dalībnieki imigrantiem dalījuši pārtiku, to pieņēmušas tikai sievietes un bērni, – vīrieši paziņojuši, ka piesaka badastreiku – cerībā uz to, ka tas palīdzēs panākt robežas atvēršanu. «Mēs negrasāmies ēst. Visu vakardienu pavadījām svelmē, pagājušo nakti lietū un aukstumā. Ja mums šeit arī jāmirst, nav nekādas vajadzības ēst,» intervijā AFP sacījis 20 gadus vecais Mustafa Alī. Tā kā imigranti ar savu protesta akciju traucēja satiksmi robežas tuvumā, Itālijas policija sestdienas pievakarē mēģināja viņus pārvietot uz Ventimiljas pilsētu, kas atrodas aptuveni piecu kilometru attālumā. Taču daļai ieceļotāju izdevās paslēpties piekrastes klintīs, un vakar Itālijas mediji vēstīja, ka viņi atkal atgriezušies pie robežkontroles punkta.
Ventimiljas mērs Enriko Jokulano intervijā televīzijas kompānijai Sky TG 24 sacījis, ka valdība pieņēmusi lēmumu par imigrantu pārvietošanu uz vienu no ieceļotāju nometnēm. Taču viņam pašam radies iespaids, ka, neraugoties uz Francijas robežsargu un žandarmu aktivitātēm, ļaudis, iespējams, ar cilvēku kontrabandistu palīdzību, tomēr atrod veidus, kā šķērsot robežu. «Šobrīd pilsētas dzelzceļa stacijā, gluži tāpat kā pirms pāris dienām, ir aptuveni 50 imigrantu, taču tie ir pavisam citi cilvēki,» viņš norādījis.
Līdzīga situācija izveidojusies arī netālu no Bolcāno pilsētas, bet simtiem imigrantu, uzzinot, ka robežas ir slēgtas, turpina uzturēties Romas un Milānas dzelzceļa stacijās, kur veidojas antihigiēniska situācija. M. Renci uzsvēris, ka ES ir beidzamais brīdis izprast Itālijas situāciju, izsakot cerību, ka 25. jūnijā paredzētajā ES samitā kādu lēmumu izdosies pieņemt. Interesanti, ka pašlaik izvirzīto bēgļu uzņemšanas plānu, kas paredz kvotu ieviešanu un kuru daudzas ES valstu valdības noraidījušas, M. Renci nodēvējis par nepietiekamu, lai atslogotu Itāliju, atgādinot, ka šīs valsts imigrantu centros pašlaik atrodas aptuveni 76 000 cilvēku.