Maija pēdējā dienā Latvijas Republikas Saeimai balsojot jāatbild uz jautājumu, kurš nākamos četrus gadus būs Valsts prezidents, lai cienīgi un godam pārstāvētu valsti starptautiskos forumos, spiestu rokas ārvalstu amatpersonām un šad tad pateiktu kaut ko gudru un iedvesmojošu latvju tautai. Lai gan Satversme Valsts prezidentam nedod daudz pilnvaru, viņš tomēr var diezgan daudz ietekmēt arī iekšpolitisko dzīvi. Protams, ja vien viņš ir autoritāte – ja vien viņa vārdam ir svars.
Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) 14. Saeimas frakcija pieņēmusi lēmumu atbalstīt uzņēmēja un "Apvienotā saraksta" dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Radio atklāja LPV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Nepierasti ir klausīties žurnālistu, politologu, sabiedrisko darbinieku, kā arī nejauši pieaicinātu vai labticīgi domājošu cilvēku sarunas par t.s. "prezidenta vēlēšanām", kuras tiek apcirptas atstājot biļetenos tikai "par" un "pret". Tāda demokrātiska un tradicionāla katra vēlētāja viedoklim atbilstoša iespēja kā "atturos" tiek aizliegta (atraidīta) ar brīvprātīgu piespiedu balsojumu, lai balsu skaitītājiem būtu mazāk darba un ātrāk iespēja aizlaisties no skaitīšanas būdiņām.
Valsts prezidenta vēlēšanas būs līdz šim nopietnākais pārbaudījums valdību veidojošajai koalīcijai, sestdien Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongresā sacīja "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, LZP līderis Edgars Tavars.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai Juridiskajai komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kolektīvo iesniegumu, kurā rosināts Latvijā pāriet uz tautas vēlētu Valsts prezidentu.
Visi, kuriem nav slinkums, šobrīd piedalās spēlē “Kurš būs prezidents?”, un nav pat svarīgi, cik sakarīgi ir “piedāvājumi” un “izvēles”. Piemēram, politpulciņš “Par!” piedāvā par Valsts prezidenti izvēlēties sievieti – sarakstā ir Anda Čakša, Sanita Osipova, Baiba Sipeniece-Gavare, Marija Golubeva un citas zvaigznes. Bet nost ar nepamatotu seksismu: daudzos piedāvājumos ir arī vīrieši. Palūkosim.
Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē 17. aprīlī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) īgni “braucis virsū” “Apvienotajam sarakstam” (AS), pārmetot viņiem arhitekta Ulda Pīlēna virzīšanu Valsts prezidenta amatam, bet tautas uzticību iemantojušā Egila Levita nevirzīšanu. Tamdēļ tiekot grauts koalīcijas vienotības stingrums un kropļota koalīcijas rietumnieciskā seja.
Faktiski tas nav brīnums, ka Nacionālā apvienība (NA) domes sēdē izlēma atbalstīt Egilu Levitu. “Levitam nevar pārmest nacionālās idejas atbalstīšanas iztrūkumu vai neprasmi veidot latviešu valodas politiku. Nekas jau nebija nepareizi, ko viņš teica, Tā jau viņš ir simpātisks un jauks, bet jēgas par ekonomiku viņam nav nekādas. ” “Neatkarīgajai” skaidro Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).
Uzreiz jānorāda, ka virsrakstā minēto tēzi minu tikai kā absurda piemēru tai loģikai, ar kuru tiek pamatota ideja, kāpēc nedrīkst ļaut tautai pašai lemt par valsts pirmās personas izvēli.
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) ieskatā, koalīcijai jānonāk pie viena Valsts prezidenta amata kandidāta - Egila Levita, trešdien žurnālistiem Rīgas pilī teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Intriga ir iesēta. Šobrīd izskatās, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam maz izredžu pirmajā kārtā iegūt 51 Saeimas deputāta balsi. Arī uzņēmējam Uldim Pīlēnam kādas nieka balss var pietrūkt. Kurš varētu un vai varētu iesēsties prezidenta krēslā otrajā balsojumā?
Kategoriski izslēgts, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanās, saka ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs un deputāts Armands Krauze.
Kā Rīgas pilī iedabūt uzņēmēju Uldi Pīlēnu un kā tajā nosargāt esošo prezidentu Egilu Levitu – lūk, tāds ir pēdējo dienu un būs arī turpmāko dienu jautājums mūsu Saeimā savēlētajām 100 gudrajām galvām, kā arī viņu čaklajiem izpalīgiem. Vieni prātos un darīs visu iespējamo, lai tiktu ievēlēts Pīlēns, otri – lai tiku pārvēlēts Levits. Šajā sacensībā visas humānās metodes labas.
Nākamās Saeimas vēlēšanas vēl ir tālu, bet valsts prezidenta vēlēšanas pavisam tuvu – jau 31. maijā. Līdz 13. maijam jāizvirza kandidāti, un tad jau visu izšķirs Saeimas deputātu balsojums. Un kā tad bez aizkulišu sarunām.
Paskatoties uz citu valstu pieredzi, rodas jautājums, vai Latvijā vispār ir nepieciešams Valsts prezidenta institūts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Saeimas opozīcijas deputāte, bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama (P).