Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdē 17. aprīlī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) īgni “braucis virsū” “Apvienotajam sarakstam” (AS), pārmetot viņiem arhitekta Ulda Pīlēna virzīšanu Valsts prezidenta amatam, bet tautas uzticību iemantojušā Egila Levita nevirzīšanu. Tamdēļ tiekot grauts koalīcijas vienotības stingrums un kropļota koalīcijas rietumnieciskā seja.
Arī Nacionālās apvienības (NA) domes sēde nav noritējusi dziļā vienprātībā. Tur Levitam adresēti dusmīgi pārmetumi prezidentālā nevarībā. Tomēr beigu galā NA izvirzīja viņu par savu kandidātu Valsts prezidenta amatam. Oficiāli viss ir skaisti un pareizi.
Politiķu savstarpējie spiedieni cīniņā par sava kandidāta iedabūšanu Valsts prezidenta amatā šonedēļ dažbrīd sasniedza teju vai sarkankvēli. Tas varbūt nav tik labi redzams no oficiālajiem paziņojumiem, taču aiz kulisēm rūkšana, bļaušana un tirgošanās iet vaļā jau kopš pirmdienas.
Trešdien Levits tikās ar Ministru prezidentu Kariņu, un šī saruna gan ir bijusi absolūtas saprašanās garā. Tā var spriest pēc abu politiķu paustajiem paziņojumiem presei, kur viņi viens otru balstīja kā vien mācēdami. Tikai trešdien Levits pavēstīja, ka ir gatavs atkārtoti kandidēt.
Kariņa ieskatā koalīcijai jānonāk pie viena kandidāta - Levita, kurš pārstāvot Rietumu vērtības.
Levits pateicās NA un JV par sava darba augsto novērtējumu un aicinājumu ieņemt Valsts prezidenta amatu vēl nākamajos četros gados. Atklājot savu apņemšanos, Levits uzsvēra, ka pārstāv skaidras vērtības - tās esot rietumnieciskas un latviskas. Viņš aizvadītajos četros gados to esot pierādījis.
"Tādēļ es šajā situācijā būtu gatavs kandidēt arī nākamajiem četriem gadiem. Es uzskatu, ka Valsts prezidents ir jāievēlē nevis ar aritmētisku vairākumu, bet gan ar politisku vairākumu, kurā neietilpst prokremliskās partijas. Tādēļ es aicinu koalīciju būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā," pauda Levits.
Nezin kāpēc Kariņam un Levitam šķiet, ka AS tagad tā uzreiz ies atteikties no sava kandidāta Pīlēna? Neba tas kāds pārsteigums, ka Pīlēns kandidē. Intriga par Pīlēnu kā iespējamo prezidenta amata kandidātu būtībā bija viena no galvenajām AS priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļām. Milzīgs pārsteigums būtu, ja viņš nekandidētu.
No Latvijas “politikuma” aizkulisēm nāk arī tādas ziņas, ka JV polittehnologi piedāvā AS polittehnologiem izgāzt gan Pīlēnu, gan Levitu un tad kopīgi ar NA ievēlēt kādu trešo, pagaidām nezināmo, vārdā vēl nesauktu kandidātu. Šādā variantā tad tiešām varētu runāt par varas partiju vienoti ievēlētu Valsts prezidentu, taču AS pašlaik par ko tādu negrib pat dzirdēt.
Necik nepārsteidz, ka Kariņa un Levita tandēms liek lietā diezgan banālu demagoģiju, liekot uz galda pļāpājumu par “prokremliskām” partijām. Tas ir nepārprotams mājiens Pīlēna virzienā, ka viņš būs tas, kuru ievēlēs ar “prokremlisko” partiju atbalstu. Savukārt Levits tad ir tas labais, kuru atbalstīs latviskie un rietumnieciskie - tie, kuriem ir eiropiskas vērtības. Levits nenosauca, kuras partijas ir tās “prokremliskās”, bet, tā kā šis vārds tiek teikts daudzskaitlī, nojaušams, ka runa nav tikai par Alekseja Rosļikova “Stabilitātei!”.
To pašu pedalizēja arī Kariņš. "Mums būtu ļoti svarīgi šajos laikos noturēt stabilo, uz Rietumiem orientēto kursu. Svarīgi, ka mēs izvēlamies prezidentu, kurš pārstāv vērtības, nevis tikai spēj pa malu malām salasīt jebkādas balsis," sacīja premjers.
Šis izteikums neko labu neliecina. No vienas puses, tas liecina par “antipīlēna” politiķu vājumu - nekādu labāku trumpi nav izdomājuši. Secināms, ka Kariņš un Levits ir ļoti augstās domās paši par sevi, bet Pīlēnu viņi ir gatavi pazemot, paust necieņu. Jādomā, ka Pīlēna tēla graušana ir tikai sākumstadijā un varenie dižamatvīri kultivēs šādas tēzes ne reizi vēl.
14. Saeimu ir ievēlējuši Latvijas pilsoņi, un tajā ir pārstāvētas dažādas ļaužu grupas. Pasludināt, ka vienas ir pareizas, bet citas ir nepareizas, nozīmē to pašu, ko teikt, ka parlamentu ir ievēlējusi kaut kāda nepareiza tauta. Bet nu tad valdībai jāizvēlas kāda cita tauta, ne šī.
Jā, par “Stabilitātei!” var domāt, ka tās deputāti nav nekādi rietumnieciskie, taču runāt par vairākām “prokremliskajām” ir stipri pārspīlēti.
Levits jau savos līdzšinējos četros gados ir demonstrējis, ka nav prezidents visai tautai, bet tikai varas partijām. Brīžos, kad tauta no Levita cerēja sagaidīt kādus mierinošus, vienojošus, izsvērtus vārdus, viņš vēl tikai lēja eļļu ugunī ar agresīviem izteikumiem.
Viņa konkurents Pīlēns nevienā mirklī, ne ar pušplēstu vārdu nav sacījis, ka viņa vērtības būtu nelatviskas, nerietumnieciskas vai prokremliskas, ka viņš grasītos ņemt un novirzīt valsti no “stabilā Rietumu kursa”. Šo “stabilo Rietumu kursu” Kariņš ir privatizējis.
Un kas ir tās vērtības? Vai Kariņš un Levits ar tām domā 220 miljonu eiro armijas pārtikas iepirkumu? Varbūt tā ir birokrātija, valsts parāds un dzīves līmeņa atpalicība no Igaunijas un Lietuvas? Varbūt tie ir VID “jumti”, virs kuriem mirdz spoža inteliģences zvaigzne, kas apspīd vistālākos beztiesiskuma kaktus?
Ir vēl tāda nianse, ka 14. Saeimas aritmētikā Levitam nāksies mēģināt “pa malu malām salasīt jebkādas balsis”. Tā kā ar AS atbalstu viņam nav pamata rēķināties, iznāk, ka JV un NA kopā ir 39 balsis. Arī tad, ja Levitu atbalstīs “Progresīvie”, tik un tā balsu nepietiek - iznāk 49. Tātad pietrūkstošās vismaz divas balsis būs tiešām jāsagrābsta pa malu malām, uzpērkot vai šantažējot kādus dažus no AS, ZZS, LPV vai “Stabilitātei!” politiķiem. Ja tas izdosies, šie par Levitu nobalsojušie politiķi iespiedīs sev pierē nodevēja (politprostitūtas) zīmogu. Tagad vairs nav aizklāta balsošana kā agrākos laikos - katrs uzvārds būs zināms.
Levits ir bijis Valsts prezidenta krēslā gana ilgu laiku, lai sabiedrībai vēl būtu kādas ilūzijas. Viņa reitings ir katastrofāli zems - nevienam citam prezidentam tāds nav bijis. Viņam ir bijis raksturīgi izdomāt visādus jaunvārdus, kas amizanti un nav slikti. Viņam ir bijis raksturīgi dažkārt izteikties dīvaini, nelaikā un nevietā (“Tie, kas nomirs ar kovidu, tiem Ziemassvētku nebūs”). Viņam ir bijusi loma apbalvojumu dalīšanā sazin kam. Viņš ir iniciējis vēsturisko zemju likumu, kura rezultātā līvi, sēļi un latgalieši tagad dzīvo neticamā pārlaimē. Par to visu vajadzētu viņam pateikties un ļaut, lai viņš iet, dodot vietu Pīlēnam vai kādam citam kandidātam. Taču Levits nekur neiet.
Tā kā jautājums par Valsts prezidentu jau ir kļuvis tikpat kā principiāls un neizskatās, ka kāda no kandidātus atbalstošajām pusēm grasītos piekāpties, attiecības starp varas partijām ir stipri saasinājušās. Tāpēc nav izslēgts, ka Kariņa otrā valdība var vienā jaukā vasaras dienā sabrukt. Tā var gadīties.
