Visi, kuriem nav slinkums, šobrīd piedalās spēlē “Kurš būs prezidents?”, un nav pat svarīgi, cik sakarīgi ir “piedāvājumi” un “izvēles”. Piemēram, politpulciņš “Par!” piedāvā par Valsts prezidenti izvēlēties sievieti – sarakstā ir Anda Čakša, Sanita Osipova, Baiba Sipeniece-Gavare, Marija Golubeva un citas zvaigznes. Bet nost ar nepamatotu seksismu: daudzos piedāvājumos ir arī vīrieši. Palūkosim.
Viena no pēdējām klejojošajām teikām ir piepildīta ar cerībām tiem, kuri atceras un joprojām mīl Valdi Dombrovski, kurš jau izsenis piepelnās Eiropas bagātajās institūcijās. Patlaban viņš ir ES komisārs ar algu aptuveni 25 000 eiro mēnesī. Viņa vārds tiek minēts iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu sarakstā.
Taču diez vai karjeras virsotnes sasniegušais “Lācītis” - kā Dombrovski mīļi dēvē viņa grūpijas, - piekristu nolaisties uz teju trīs reizes zemāku atalgojumu - lai arī mīļotās dzimtenes labā. Kaut gan... Kādas tik nemēdz būt valstiskās norunas. Vai gluži politiskās. Vai arī piespiedu norunas. Kā tas bija, piemēram, 2013. gada novembrī - nedēļu pēc veikala “Maxima” traģēdijas Zolitūdē.
Toreiz Valdis Dombrovskis tūdaļ pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, izgājis no sarunu telpas, paziņoja par savu demisiju, skaidrojot to ar atbildības uzņemšanos par traģēdiju, kas notika veikalā “Maxima”, un rūpēm par to, lai valstī “šajā brīdī būtu rīkoties spējīga valdība”.
To, ka esošā valdība tāda varētu nebūt, Dombrovskis acīmredzot “saprata” no sarunas ar Valsts prezidentu, jo pirms tam nekas neliecināja, ka viņš domātu par demisiju. Iznācis no saruntelpas, Dombrovskis izskatījās sagrauts un pazemots, bet vēlāk viņš apgalvoja, ka demisijas lēmums ticis pieņemts “bez jebkāda spiediena no prezidenta puses”. Diplomātiski meli, lai pārliecinātu sabiedrību, ka lēmums demisionēt bija paša Dombrovska lēmums? Varbūt runas par to, ka Dombrovskis varētu tikt bīdīts Valsts prezidenta amatam, arī nav viņa lēmums? Andris Bērziņš līdz šim tā arī nav atklājis, ko abi runāja aiz slēgtām durvīm. Kādi argumenti piespieda Dombrovski demisionēt? Kādi argumenti piespiedīs viņu piekrist Valsts prezidenta amatam?
Vēl jau interesanti ir tas, ka kuluāros tiek diskutēts arī par to, ka par premjeru - Kariņa vietā - varētu kļūt tagadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Pēc visa tā, kā iepriekšējos četrus gadus ir “izpildījies” Krišjānis Kariņš un joprojām turpina “izpildīties”, nebūtu brīnums, ja nākamais Valsts prezidents palūgtu viņu demisionēt - kā to acīmredzami savulaik izdarīja Andris Bērziņš ar Valdi Dombrovski. Taču Rinkēvičs ir kategoriski atturīgs “prezidentu un premjeru jautājumā”, tāpēc, kā mēdz teikt, nelien kautiņā. Skaidrs, ka visi taustās, visiem gribas pārmaiņas, uzvārdi birst kā monētas no bagāta kunga naudas zuteņa, bet daži labi informēti cilvēki sola: daudz kas kļūs skaidrs ne agrāk kā maija vidū.
Putras katliņš vārās arī zaļzemnieku būdiņā. Tauta runā, ka zaļo druvu censoņi būtu gatavi atbalstīt JV virzītos augsto amatu kandidātus - Dombrovski un Rinkēviču, - bet par nelielu pretimnākšanu: ja ZZS tiks ņemta jaunajā koalīcijā. Loģiski: kā tu ēdīsi, ja karoti nesola? Bet ja sola, tad jāņem divas. Ne velti Augusts Brigmanis vēl pērnā gada beigās teica, ka ZZS ilgi nebūs opozīcijas spēlētāja. NA neko jaunu šobrīd nepasaka, jo - domes sēde ir notikusi, savas pretendents - Levits - ir atbalstīts. Bet šādā salikumā sanāk, ka zaķa biļetes dabū gan Levits, gan Pīlēns...
Jau ap 24. maiju bilde tiešām būs skaidra kā Glāžšķūņa stikliņš: atbilstoši procedūrai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nedēļā pirms Valsts prezidenta vēlēšanu dienas uzklausīs visus kandidātus. Tā būs saņēmusi atzinumus no dažādām institūcijām par kandidātu atbilstību Valsts prezidenta amatam.
Jau pieminētā, no ratu pakaļas izkritusī politkopa “Par!” pieļauj situāciju, ka “visiem kandidātiem” pievienosies arī kāda no viņu pašu pieminētajām sievietēm, jo, pēc paristu domām, nedrīkst atstāt “deputātus un partijas Saeimā savā sulā pieņemt lēmumus bez jebkādas publiskas diskusijas”. Diskusijas tiešām nav, ja neņem vērā esošā prezidenta pašslavināšanās kampaņu un mediju mazās provokācijas, iesmejot par dažādu odiozu personu bīdīšanu prezidenta krēsla virzienā. Jau šobrīd gribētos redzēt publikas reakciju, ja par prezidenta amata kandidāti virzītu kaujas kuču ganītāju vai līdz kliņķim nolaistas ministrijas bijušo priekšstāvi...
Protams, šādām līderkandidātēm ir nulles iespēja tapt ievēlētām. Tomēr paristu valdes loceklis Miks Celmiņš, diskutēdams tīmeklī, optimistiski skaidro: “No sākuma arī tā šķita. Tagad gan šķiet, ka iespējamība krietni augsta. Saderam varbūt, ka vismaz viena tiks oficiāli izvirzīta? Varbūt uz pudeli prosecco?”
Proseko atstāsim uzvarētājam, turklāt še valdošā politiskā neloģika liek secināt, ka dažādos kontekstos nereti uzvar klajš stulbums. Un kāpēc lai tas kārtējo reizi neuzvarētu arī prezidenta ložas piepildījumā?
