Šodien, 31. maijā, norisinās Valsts prezidenta vēlēšanas. Prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.
Ir pienācis 31. maijs, un Latvijas Republikas 14. Saeimā notiek Valsts prezidenta vēlēšanas. Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits ir izdomājis nekandidēt, bet ir trīs citi kandidāti – uzņēmējs, arhitekts Uldis Pīlēns, pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un pilsoniskā aktīviste Elīna Pinto. Pīlēnu ir virzījis “Apvienotais saraksts” (AS), Rinkēviču – “Jaunā vienotība” (JV), bet Pinto – “Progresīvie”.
Šobrīd notiek aktīva iepazīstināšana ar Valsts prezidenta amata kandidātiem. Teju visi mediji viņus aicina uz intervijām un diskusijām. Gandrīz katru dienu viņi ir redzami TV ekrānos, laikrakstos un ziņu portālos. Mūziķis Lauris Reiniks ir nesaprašanā, kāpēc tas viss ir vajadzīgs.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība” (JV)) 30. maijā sasauks valdības ārkārtas sēdi. Oficiālais iemesls ir it kā ar 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanām nesaistīts – izvērtēt reformu gaitu izglītībā un veselības aprūpē. Taču nebūsim naivi – protams, ka prezidenta vēlēšanu priekšvakarā premjeram ir vēlme paspiest uz dārgajiem koalīcijas partneriem, lai viņi “nāk pie prāta” un balso “pareizi”.
Šobrīd vairs nav noslēpjams, ka Krišjāņa Kariņa otrajai valdībai stunda ir situsi. Šī valdība un koalīcija jau no paša sākuma bija baltiem diegiem šūta. Pretrunas pārsvarā bija psiholoģiska un personiska rakstura. Kā tas dažkārt politikā gadās, idejas un principi atkāpās otrajā plānā.
Visi trīs Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti - "Apvienotā saraksta" dibinātājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un publiskās pārvaldības eksperte Elīnu Pinto - atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām un attiecīgi var pretendēt uz šo amatu, šodien atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Parlamentārās intrigās vispieredzējušākā, no ķezām izkļūt prasmīgākā Saeimas valdošās koalīcijas partija Nacionālā apvienība (NA) tagad iedzīta spriedzē gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ.
“Mēs nezinām, kurš un par ko vienosies,” runājot par 31. maija balsojumu, teic Aleksandrs Kiršteins (NA). Citiem vārdiem runājot: pagaidām nav zināms, kāda būs “cena” Valsts prezidenta amatam un kāda – valdības vadītāja un vispār koalīcijas “cena”. Patlaban klusāk vai mazāk klusi notiek “cenrāža” izpēte. Kiršteins pieļauj, ka NA par Edgaru Rinkēviču nebalsos jebkurā gadījumā. “Es noteikti nebalsošu,” viņš teic.
Partija “Jaunā Vienotība” (JV) aizkulisēs jau visādos veidos cenšas panākt, lai prezidenta vēlēšanās 31. maijā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija nobalso par Edgaru Rinkēviču. Līdzīgi tiek kacināti “Apvienotā saraksta” (AS) politiķi, lai viņi atsakās no sava izvirzītā kandidāta Ulda Pīlēna un balso par Rinkēviču. Nesnauž arī AS sarunu vedēji.
Saeimā pārstāvētajās politiskajās aprindās sākušās spraigas sarunas par vajadzīgajām balsīm Valsts prezidenta amata kandidātiem. Par šobrīd reāliem tādi tiek uzskatīti “Jaunās Vienotības” (JV) virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Šonedēļ kļuva zināms, ka jau labu laiku iepriekš uz Valsts prezidenta amatu pretenzijas pieteikušajam “Apvienotā saraksta” (AS) dibinātājam Uldim Pīlēnam konkurentos tomēr nebūs līdzšinējais prezidents Egils Levits. Arhitektam un uzņēmējam būs divi citi sāncenši: publiskās pārvaldības eksperte un latviešu diasporas aktīviste Elīna Pinto, kuru virza “Progresīvie”, un nedēļas lielākais pārsteigums – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš jau sacīkstes sākumā var rēķināties ar 26 “Jaunās Vienotības” (JV) deputātu balsīm. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” prognozē, ka interesanti pavērsieni gaidāmi arī pēc vēlēšanām, jo tās var iekustināt izmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā.
Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita politiskā kaujas lauka pamešana ir pamatīgi sajaukusi kārtis valdošo aprindu iecerētajās kombinācijās. LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainars Šlesers pat izteica apgalvojumu, ka esošā koalīcija ir beigusies un 100% tiks veidota jauna. Vēlākais, līdz jūlija vidum.
“Ņemot vērā patlaban briestošo “de facto” koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi,” savā paziņojumā raksta Valsts prezidents Egils Levits. Cik neadekvāta bija histērija Valsts prezidenta kancelejā, lai izlaistu tautās šādu “preses relīzi”?
Ideāls laulātais draugs nesmēķē, nelieto alkoholiskos dzērienus, neatsakās palīdzēt mājas darbos, nemelo un... neeksistē. Vai eksistē ideālais Valsts prezidents?
No diviem patlaban publiski izvirzītajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam lielāks sabiedrības atbalsts ir uzņēmējam, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājam Uldim Pīlēnam, tomēr lielākā daļa jeb 52% iedzīvotāju vēlētos, lai amatam tiek piedāvāts kāds cits kandidāts, liecina pētījumu centra "Norstat" veiktā tiešsaistes aptauja.