arrow_downwardPrezidenta vēlēšanas 2015

Šobrīd notiek aktīva iepazīstināšana ar Valsts prezidenta amata kandidātiem. Teju visi mediji viņus aicina uz intervijām un diskusijām. Gandrīz katru dienu viņi ir redzami TV ekrānos, laikrakstos un ziņu portālos. Mūziķis Lauris Reiniks ir nesaprašanā, kāpēc tas viss ir vajadzīgs.

Pirmajā piegājienā neievēlot jaunu Valsts prezidentu, otrajām vēlēšanām būtu jānotiek līdz jūnija vidum.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība” (JV)) 30. maijā sasauks valdības ārkārtas sēdi. Oficiālais iemesls ir it kā ar 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanām nesaistīts – izvērtēt reformu gaitu izglītībā un veselības aprūpē. Taču nebūsim naivi – protams, ka prezidenta vēlēšanu priekšvakarā premjeram ir vēlme paspiest uz dārgajiem koalīcijas partneriem, lai viņi “nāk pie prāta” un balso “pareizi”.

Šobrīd vairs nav noslēpjams, ka Krišjāņa Kariņa otrajai valdībai stunda ir situsi. Šī valdība un koalīcija jau no paša sākuma bija baltiem diegiem šūta. Pretrunas pārsvarā bija psiholoģiska un personiska rakstura. Kā tas dažkārt politikā gadās, idejas un principi atkāpās otrajā plānā.

Visi trīs Valsts prezidenta amatam izvirzītie kandidāti - "Apvienotā saraksta" dibinātājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un publiskās pārvaldības eksperte Elīnu Pinto - atbilst Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā noteiktajām prasībām un attiecīgi var pretendēt uz šo amatu, šodien atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Parlamentārās intrigās vispieredzējušākā, no ķezām izkļūt prasmīgākā Saeimas valdošās koalīcijas partija Nacionālā apvienība (NA) tagad iedzīta spriedzē gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ.

No politikas procesā iesaistītajiem izskan pretēji viedokļi par to, cik droši var prognozēt 31.maijā gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu.

“Mēs nezinām, kurš un par ko vienosies,” runājot par 31. maija balsojumu, teic Aleksandrs Kiršteins (NA). Citiem vārdiem runājot: pagaidām nav zināms, kāda būs “cena” Valsts prezidenta amatam un kāda – valdības vadītāja un vispār koalīcijas “cena”. Patlaban klusāk vai mazāk klusi notiek “cenrāža” izpēte. Kiršteins pieļauj, ka NA par Edgaru Rinkēviču nebalsos jebkurā gadījumā. “Es noteikti nebalsošu,” viņš teic.

Partija “Jaunā Vienotība” (JV) aizkulisēs jau visādos veidos cenšas panākt, lai prezidenta vēlēšanās 31. maijā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija nobalso par Edgaru Rinkēviču. Līdzīgi tiek kacināti “Apvienotā saraksta” (AS) politiķi, lai viņi atsakās no sava izvirzītā kandidāta Ulda Pīlēna un balso par Rinkēviču. Nesnauž arī AS sarunu vedēji.

Saeimā pārstāvētajās politiskajās aprindās sākušās spraigas sarunas par vajadzīgajām balsīm Valsts prezidenta amata kandidātiem. Par šobrīd reāliem tādi tiek uzskatīti “Jaunās Vienotības” (JV) virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Šonedēļ kļuva zināms, ka jau labu laiku iepriekš uz Valsts prezidenta amatu pretenzijas pieteikušajam “Apvienotā saraksta” (AS) dibinātājam Uldim Pīlēnam konkurentos tomēr nebūs līdzšinējais prezidents Egils Levits. Arhitektam un uzņēmējam būs divi citi sāncenši: publiskās pārvaldības eksperte un latviešu diasporas aktīviste Elīna Pinto, kuru virza “Progresīvie”, un nedēļas lielākais pārsteigums – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš jau sacīkstes sākumā var rēķināties ar 26 “Jaunās Vienotības” (JV) deputātu balsīm. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” prognozē, ka interesanti pavērsieni gaidāmi arī pēc vēlēšanām, jo tās var iekustināt izmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā.

Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita politiskā kaujas lauka pamešana ir pamatīgi sajaukusi kārtis valdošo aprindu iecerētajās kombinācijās. LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainars Šlesers pat izteica apgalvojumu, ka esošā koalīcija ir beigusies un 100% tiks veidota jauna. Vēlākais, līdz jūlija vidum.

“Ņemot vērā patlaban briestošo “de facto” koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi,” savā paziņojumā raksta Valsts prezidents Egils Levits. Cik neadekvāta bija histērija Valsts prezidenta kancelejā, lai izlaistu tautās šādu “preses relīzi”?

Ideāls laulātais draugs nesmēķē, nelieto alkoholiskos dzērienus, neatsakās palīdzēt mājas darbos, nemelo un... neeksistē. Vai eksistē ideālais Valsts prezidents?

No diviem patlaban publiski izvirzītajiem kandidātiem Valsts prezidenta amatam lielāks sabiedrības atbalsts ir uzņēmējam, "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājam Uldim Pīlēnam, tomēr lielākā daļa jeb 52% iedzīvotāju vēlētos, lai amatam tiek piedāvāts kāds cits kandidāts, liecina pētījumu centra "Norstat" veiktā tiešsaistes aptauja.

Maija pēdējā dienā Latvijas Republikas Saeimai balsojot jāatbild uz jautājumu, kurš nākamos četrus gadus būs Valsts prezidents, lai cienīgi un godam pārstāvētu valsti starptautiskos forumos, spiestu rokas ārvalstu amatpersonām un šad tad pateiktu kaut ko gudru un iedvesmojošu latvju tautai. Lai gan Satversme Valsts prezidentam nedod daudz pilnvaru, viņš tomēr var diezgan daudz ietekmēt arī iekšpolitisko dzīvi. Protams, ja vien viņš ir autoritāte – ja vien viņa vārdam ir svars.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) 14. Saeimas frakcija pieņēmusi lēmumu atbalstīt uzņēmēja un "Apvienotā saraksta" dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Radio atklāja LPV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Nepierasti ir klausīties žurnālistu, politologu, sabiedrisko darbinieku, kā arī nejauši pieaicinātu vai labticīgi domājošu cilvēku sarunas par t.s. "prezidenta vēlēšanām", kuras tiek apcirptas atstājot biļetenos tikai "par" un "pret". Tāda demokrātiska un tradicionāla katra vēlētāja viedoklim atbilstoša iespēja kā "atturos" tiek aizliegta (atraidīta) ar brīvprātīgu piespiedu balsojumu, lai balsu skaitītājiem būtu mazāk darba un ātrāk iespēja aizlaisties no skaitīšanas būdiņām.

Valsts prezidenta vēlēšanas būs līdz šim nopietnākais pārbaudījums valdību veidojošajai koalīcijai, sestdien Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongresā sacīja "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, LZP līderis Edgars Tavars.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai Juridiskajai komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kolektīvo iesniegumu, kurā rosināts Latvijā pāriet uz tautas vēlētu Valsts prezidentu.