Lietuvas premjerministre pauž prieku par iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā

Iekļūstot Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, premjerministre Ingrīda Šimonīte pauda prieku, ka viņai izdevies saglabāt vēlētāju 2020.gada parlamenta vēlēšanās doto uzticību.

Preses konferencē pirmdien valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte pauda pateicību cilvēkiem, kas svētdien devās pie vēlēšanu urnām un piedalījās referendumā par dubultpilsonības atļaušanu valstī.

Viņa īpaši pateicās tiem, kas "balsoja par Lietuvas vīziju, kuru pārstāvu es, un izteica savu uzticību man pēc ne tik īsa laika valdības vadītājas amatā, ņemot vērā, ka amata termiņš bijis ar dažādiem izaicinājumiem, kas mūs sagaidīja, un dažādām problēmām, kas bija jāatrisina".

"Domāju, ka ar mierīgu sirdi varu teikt, ka liela daļa cilvēku, kas man uzticējās 2020.gadā, kad kandidēju parlamenta vēlēsānās un kad vadīju partijas sarakstu, nav zaudējuši uzticību man un esmu spējusi to saglabāt," piebilda Šimonīte.

Premjerministre pauda prieku par iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, "neskatoties uz retorikas un iespējams pat praktiskiem dažu kolēģu un pretinieku politikā centieniem novērst Šimonītes iekļūšanu otrajā kārtā".

"Man ir izdevies nodrošināt, ka cilvēkiem, kas balso par rietumniecisku Lietuvu, kur nav vietas sazvērestības teorijām, homofobijai un visām citām lietām, kas nepadara mūsu dzīvi skaistu (...), būs kāds, par ko balsot vēlēšanu otrajā kārtā," viņa paziņoja.

Otrajā kārtā pēc divām nedēļām atkārtosies iepriekšējo Lietuvas prezidenta vēlēšanu, kas notika 2019.gadā, scenārijs, kad Šimonīte sacentīsies ar pašreizējo valsts prezidentu Gitanu Nausēdu.

Nausēda vēlēšanu pirmajā kārtā saņēma 44,19% balsu, bet par Šimonīti nobalsoja 19,78% vēlētāju.

Pirms pieciem gadiem vēlēšanu otrajā kārtā ekonomists Nausēda uzvarēja ar 66,53% balsu. 2020.gada decembrī pēc konservatīvo uzvaras Seima vēlēšanās Šimonīte kļuva par premjerministri.

Kopumā svētdien notikušajās vēlēšanās bija astoņi kandidāti. Trešajā vietā ar 12,37% balsu ierindojās advokāts Igns Vēgēle, kurš paudis populistiskus uzskatus un pandēmijas laikā iestājās pret obligātu vakcināciju un ierobežojumiem. Viņam seko jaundibinātās labējās partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijus Žemaitaitis ar 9,27% balsu, kuram prokuratūra noteikusi aizdomās turētā statusu pēc tam, kad pret viņu tika pabeigta pirmstiesas izmeklēšana par naida pret ebrejiem kurināšanu un publisku nacistu noziegumu attaisnošanu.

Neatkarīgais kandidāts ārsts Eduards Vaitkus ieguvis 7,32% balsu, Daiņus Žalims no valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberālās Brīvības partijas - 3,54% balsu, opozīcijā esošās centriski kreisā Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis - 1,38% balsu un bijušais aizsardzības viceministrs Ģiedrims Jeglinsks no opozīcijā esošās centriski kreisās Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā" - 1,35% balsu.

Vēlēšanās piedalījās 59,48% balsstiesīgo pilsoņu.

Referendumā par dubultpilsonības atļaušanu, 73,9% vēlētāju atbalstīja piedāvātās izmaiņas pilsonības jautājumā, taču ar to bija par maz, jo konstitūcijas panta grozīšanai nepieciešams vismaz puses balsstiesīgo atbalsts un tam pietrūka vairāk nekā 181 000 balsu.

Rudenī Lietuvā gaidāmas arī parlamenta vēlēšanas.