Provizoriskie rezultāti: Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sacentīsies pašreizējas prezidents un premjere

© AFP/Scanpix/Leta

Lietuvas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pēc divām nedēļām sacentīsies pašreizējais valsts galva Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte no valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", liecina svētdien notikušās pirmās kārtas provizoriskie rezultāti.

Pēc balsu saskaitīšanas visos 1895 iecirkņos konstatēts, ka Nausēda ieguvis 44,19% balsu, bet Šimonīte - 19,78% balsu.

"Mans galvenais mērķis šajā posmā bija iekļūt otrajā kārtā. Uzskatu, ka tas ir sasniegts," žurnālistiem sacīja premjere.

Tālāk seko neatkarīgais kandidāts advokāts Igns Vēgēle ar 12,37% balsu un jaundibinātās labējās partijas "Nemunas rītausma" līderis Remiģijus Žemaitaitis ar 9,27% balsu.

Neatkarīgais kandidāts ārsts Eduards Vaitkus ieguvis 7,32% balsu, Daiņus Žalims no valdošajā koalīcijā ietilpstošās liberālās Brīvības partijas - 3,54% balsu, opozīcijā esošās centriski kreisā Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis - 1,38% balsu un bijušais aizsardzības viceministrs Ģiedrims Jeglinsks no opozīcijā esošās centriski kreisās Demokrātiskās savienības "Lietuvas vārdā" - 1,35% balsu.

Vēlēšanās piedalījās 59,48% balsstiesīgo pilsoņu.

Tā kā neviens kandidāts nav ieguvis vismaz pusi balsu, 26.maijā notiks prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies divi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts uz piecu gadu termiņu un amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2019.gadā neatkarīgais kandidāts ekonomists Nausēda otrajā kārtā uzvarēja Šimonīti, kas bija tolaik opozīcijā esošās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte. 2020.gada decembrī pēc konservatīvo uzvaras Seima vēlēšanās Šimonīte kļuva par premjerministri.

Politika

Patlaban publiskajā telpā pirmsšķietami var novērot atsevišķas potenciālo deputātu kandidātu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu aktivitātes, kuru tapšanā un realizēšanā, iespējams, varētu būt izmantoti administratīvie resursi, aģentūrai LETA atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Svarīgākais