Pirmajā piegājienā neievēlot jaunu Valsts prezidentu, otrajām vēlēšanām būtu jānotiek līdz jūnija vidum.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31.maijā, taču vēl pirms to norises politiķi jau saskata iespēju jaunu Valsts prezidentu nākamajā trešdienā neievēlēt. Ja tā notiks, būs nepieciešamas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.
Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, jaunas vēlēšanas organizējamas, ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām tādā gadījumā jāizvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Tas nozīmē, ka kandidātus jaunām vēlēšanām varētu pieteikt līdz 5.jūnijam.
Tikmēr jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam jāsasauc Saeimas sēde ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Ja visas pirmo vēlēšanu kārtas notiks 31.maijā, tad jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas būtu jāaizvada līdz jūnija vidum.
Tomēr ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts negūs ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, iespējams atkārtoti rīkot jaunas vēlēšanas, kuru rīkošana neatšķiras no pirmo atkārtoto vēlēšanu organizēšanas termiņiem. Likums neprecizē, cik daudz jaunu vēlēšanu drīkst rīkot.
Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents tiek ievēlēts, Saeimas deputātiem balsojot atklāti. Ievēlēšanai amatā nepieciešama vismaz 51 parlamentārieša balss.
Kā ziņots, maija pēdējā dienā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā pārstāvētās partijas ir pieteikušas trīs kandidātus. Valdošajā koalīcijā ietilpstošais "Apvienotais saraksts" augstajam amatam virza savu dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, premjera partija "Jaunā vienotība" prezidenta krēslam piedāvā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča kandidatūru, bet opozīcijā esošā frakcija "Progresīvie" prezidenta postenim virza publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.
Nacionālā apvienība (NA) sākotnēji bija paredzējusi Valsts prezidenta amatam uz otro termiņu pieteikt pašreizējo valsts galvu Egilu Levitu, taču viņš no kandidēšanas atteicās, juzdams, ka koalīcijā trūkst atbalsta viņa ievēlēšanai. Pēc šāda Levita soļa NA arvien biežāk, komentējot gaidāmo vēlēšanu norisi, norāda uz nepieciešamību koalīcijai tomēr vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu, to gan darot, pirmajās vēlēšanās amatā neievēlot nevienu.
Nevienam no trim oficiāli pieteiktajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem pagaidām nav skaidra balsu vairākuma, lai uzvarētu vēlēšanās.
