Pirms 15 gadiem no Papes Dabas parka ganībām uz Jungu pļavām ar Latvijas Dabas fonda atbalstu tika atvestas taurgovis. Tagad esot pienācis laiks atvadīties no šiem dzīvniekiem, ar šādu skumju ierakstu sociālajā vietnē “Facebook” dalījies Dainis Ozols.
“Jungu ganībās pamazām atvadāmies no taurgovīm. Uz Jungām ar Pasaules Dabas fonda atbalstu atvestas pirms 15 gadiem no Papes Dabas parka ganībām viņas palīdzēja kopt pļavas un uzturēt ainavu. Tomēr nu pienācis laiks atvadīties, jo saprātīga budžeta ietvaros šādiem savvaļas zvēriem nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības par čipiem un potēm. Bet sodus maksāt negribas. Ganībās paliks zirdziņi - ar tiem ir mazliet vienkāršāk..., “ atklāj D. Ozols.
“Idiotu radīti likumi un noteikumi”;
“Tie, kas balsoja par ATT/PAR JV gavilē?”;
“Mēs ticam, ka ir izmisums. Noteikti ir risinājums, ja patiešām grib paturēt govis dzīvas. Ja naudas jautājums, kam tik mūsdienās nesaziedo”;
“Tā Eiropas birokrātija lai sēž pie ratiem... ļaujiet dzīvniekiem dzīvot. Arī bez čipiem ausīs. Lai ēd zāli... ,” pie D. Ozola ieraksta “Facebook” raksta cilvēki.
Kā vēsta lsm.lv, savulaik meža vērši - tauri apdzīvojuši Latvijas teritoriju. Par to liecina arī vietu nosaukumi Latvijā - Taurupe, Taurene, Taurkalne. Lielākais savvaļas pārnadzis izmira 17. gadsimtā.
Pagājušā gadsimta 20. gados Vācijā brāļi Heki sāka tauru atjaunošanas programmu - izmirušo savvaļas sugu rekonstrukciju no mājdzīvniekiem. Krustojot dažādas primitīvas liellopu šķirnes, ieguva jaunu šķirni - ģenētiski tālu, taču izskatā ļoti līdzīgu senajiem tauriem - taurgovi.
Pirmās 15 taurgovis Ķemeru Nacionālā parka pļavās ielaida 2004. gadā. Tās atveda no Beļģijas, vēlāk arī no Holandes. Tagad Dunduru laukos ir ap simts ragulopu. Vēl tikpat liels ganāmpulks mājojot Lielupes palienēs.
Taurgovis ganās kopā ar savvaļas zirgiem. “Šīs divas sugas labi sadzīvo un viena otru papildina. Jo govis ēd tādu garāku zāli, zirgs mīl nograuzt tādu zemāku mauriņu. Kur govis ganījās, pēc tam pa tām teritorijām atkal vairāk zirgiem patīk. Gluži kopā ar govju baru zirgi nestaigā, bet situācijās, ja ir kādi apdraudējumi, ir novērots, ka zirgu bars ar govju baru apvienojas. Jo lielāks bars, jo vairāk dzīvnieku kopā, jo viņi vairāk pasargāti,” skaidro Liepa.
Taurgovis palīdz uzturēt dabiskos zālājus un bioloģisko daudzveidību. Ja šādas platības nenogana vai nenopļauj, tās aizaug ar krūmiem un kokiem. Bet zema zāle un atklāta ainava ir laba mājvieta mazākiem dzīvniekiem un putniem.
