Naukšēnu zemnieku saimniecībā, iespējams, nāksies likvidēt taurgovis; likuma prasības esot neizpildāmas

Zemnieku saimniecībā Naukšēnos, iespējams, nāksies likvidēt sešas taurgovis, jo to īpašnieks nespēj izpildīt šādu dzīvnieku turēšanas prasības, kas, viņaprāt, ir nesamērīgas.

Zemnieku saimniecības "Jungas" saimnieks Dainis Ozols nesen sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja, ka pienācis laiks atvadīties no taurgovīm, kuras ar Pasaules Dabas fonda atbalstu pirms 15 gadiem atvestas no Papes Dabas parka ganībām. Pēc viņa teiktā, par šādu rīcību jāizšķiras, jo saprātīgā budžetā pret šādiem "savvaļas dzīvniekiem" nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības, bet sodus maksāt negribas.

Reģionālās televīzijas kanāls "ReTV" ziņoja, ka, lai gan taurgovis dzīvo savvaļas apstākļos, atbilstoši Latvijas likumdošanai tās ir pielīdzinātas mājlopiem.

Ozols "ReTV" skaidrojis, ka šajā gadījumā prasības ir grūti ievērot, jo, piedzimstot teliņiem, tiem ausī jāiedur krotālijas. Dzīvnieku sagūstīšana esot praktiski neiespējama, jo taurgovis, dzīvojot savvaļā, ir mežonīgas un ļoti nikni aizstāv teļus.

Tāpat reizi trīs gados šiem dzīvniekiem ir jāveic asins analīzes, lai noskaidrotu, vai viņi neslimo ar kādām infekcijas slimībām. Ozols skaidrojis, ka dzīvnieku spēcīgās dabas dēļ to paveikt ir teju neiespējami, jo taurgovis nevar iedzīt aizsprostos. Pat ja tas izdotos, veterinārārsti atzinuši, ka ar šādiem dzīvniekiem nevarot strādāt, savukārt taurgovju iemidzināšana reizi trijos gados būtu dārga un šķietami bezjēdzīga.

Pirms nedēļas saimniecībā bijuši Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti un saimniekam norādīts uz gadiem pastāvošajām nepilnībām dzīvnieku uzskaites dokumentācijā. Tagad saimniekam dots mēnesis laika nepilnības labot, pretējā gadījumā sekos sods.

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) aģentūrai LETA skaidroja, ka lielie zālēdāji ir nozīmīgs bioloģiski daudzveidīgas un estētiski augstvērtīgas ainavas veidošanas instruments, kas aizvien plašāk tiek iedzīvināts arī Latvijā gan ar nevalstisko organizāciju, gan dažādu projektu starpniecību. Taču lielie zālēdāji neesot savvaļas dzīvnieki, kā tas kļūdaini tiekot minēts sociālo tīklu komunikācijā.

Šajā gadījumā taurgovju uzdevums ir pļavu apsaimniekošana. Līdzīgi kā citi lauksaimniecības dzīvnieki - govis, aitas, kazas, zirgi - tās tiek turētas aplokos, kuros barojoties nodrošina pļavas apsaimniekošanu. Līdz ar to arī uz taurgovīm ir attiecināmas tieši tādas pašas prasības, kā uz jebkuru citu lauksaimniecības dzīvnieku, norāda DAP.

Šo prasību definēšana ir Zemkopības ministrijas (ZM) kompetencē, savukārt prasību ievērošanas kontrole - PVD kompetencē.

Lai gan lielie zālēdāji nav vienīgais bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekošanas veids, vietumis, piemēram, kur ar tehniku zālājus apsaimniekot ir problemātiski, to palīdzība ir ļoti nozīmīga, skaidro pārvaldē.

DAP jau savulaik ir sniegusi rekomendācijas ZM un Lauku atbalsta dienestam par atbalsta maksājumu diferencēšanu, paredzot proporcionāli lielāku maksājumu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, ja šim nolūkam tiek izmantoti lielie zālēdāji. Tas varētu motivēt šādus ganāmpulkus saglabāt.

Pašlaik lielo zālēdāju saimnieki finansiālam atbalstam var pretendēt uz diviem maksājumiem - pirmkārt, uz maksājumu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos, ko aprēķina ņemot vērā zālājam noteikto klasi un zālāja platību, otrkārt, uz maksājumu par lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, ja tas tiek reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā un tiek izpildītas nepieciešamās uzskaites prasības.

Ja taurgovju saimnieki vēlas saņemt abus maksājumus par savu ganāmpulku, tad tiem jāizpilda visas likumā noteiktās prasības līdzīgi kā citu lauksaimniecības dzīvnieku īpašniekiem, uzsver DAP.

Reaģējot uz radušos situāciju, Latvijas Zaļā partija (LZP) nākusi klajā ar aicinājumu atcelt "neizpildāmus nosacījumus" savvaļas taurgovju ganāmpulku uzturēšanā, lai apturētu viņu "absurdo iznīcināšanu".

Kā aģentūru LETA informēja LZP pārstāve Līga Bulmeistere, likumdošanas nepilnību dēļ savvaļas ganāmpulku taurgovīm nav atbilstoša statusa, taču šo dzīvnieku uzturēšana ir ļoti svarīga Latvijas bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, norāda partijā. "Tas novedis tik tālu, ka, nespējot izturēt uzraugošo dienestu spiedienu no valsts puses, pēdējās dienās sākusies šo lopu izkaušana," teikts paziņojumā.

LZP aicina ZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nekavējoties rast risinājumu un šo neprātu "apturēt". LZP Saeimas deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) par normatīvā regulējuma izmaiņām vērsīsies ZM un Saeimas komisijās, sola politiķi.

Partijas paziņojumā skaidrots, ka problēmu rada veterinārās uzraudzības prasības, kas paredz regulāras asinsanalīzes un identifikācijas zīmju ievietošanu dzīvnieku ķermenī. "Šīs darbības nav realizējamas un cilvēkam bīstamas, jo taurgovis pēc uzvedības ir savvaļas dzīvnieki ar lielu masu un spēku. Arī process, kad šie loki nonāk regulārā saskarē ar cilvēku, ir pretrunā ar dabiskajiem savvaļas dzīvnieku instinktiem," skaidro LZP.

Partijā norāda, ka, tā kā likums formāli nav izpildīts, ganāmpulku turētājiem piemērojot naudas sodus, samazinot platībmaksājumus un citas sankcijas.

"Tā vietā, lai jautājumu vienkārši atrisinātu un taurgovju populācija vairotos, darot labu dabai un priecējot cilvēkus, uzsākts vēsturisko savvaļas lopu iznīcināšanas process. Tas ir pilnībā nepieļaujami," LZP valdes loceklis un bioloģiskais zemnieks, briežu dārzu turētājs Pēteris Dimants, kurš pauž gatavību taurgovis uzņemt pie sevis.