„Ja vārda „savvaļas” vietā lietotu „mežonīgās”, tas precīzāk aprakstītu šo dzīvnieku dabu un precīzāk atbilstu to reālajam statusam. Tās nav nekādas brūnaļas, tāpēc katram ierēdnim, kurš pieprasa taurgovis regulāri ķerstīt, vajadzētu pašam kaut reizi piedalīties šo govju iezīmēšanā,” nopietni, kaut arī ar zināmu ironijas devu teic biologs, dabas pētnieks Vilnis Skuja, aprakstīdams birokrātu centienus attaisnot vienas konkrētas Latvijā dzīvojošas savvaļas govju šķirnes iznīcināšanu...
Zemnieku saimniecības „Jungas” saimnieks Dainis Ozols „sejugrāmatā” nesen ievietoja skumju ierakstu: „Jungu ganībās pamazām atvadāmies no taurgovīm. Uz „Jungām” ar Pasaules dabas fonda atbalstu atvestas pirms 15 gadiem no Papes dabas parka ganībām, viņas palīdzēja kopt pļavas un uzturēt ainavu. Tomēr nu pienācis laiks atvadīties, jo saprātīga budžeta ietvaros šādiem savvaļas zvēriem nav iespējams izpildīt likumā paredzētās prasības par čipiem un potēm. Bet sodus maksāt negribas. Ganībās paliks zirdziņi - ar tiem ir mazliet vienkāršāk.” Zem teksta bija foto ar vienu jau nogalinātu taurgovi...
Vācijā dzīvojošie brāļi Heki pagājušā gadsimta 20. gados sāka tauru atjaunošanas programmu, lai no mājdzīvniekiem rekonstruētu izmirušo savvaļas sugu. Viņi krustoja dažādas liellopu šķirnes, iegūstot jaunu šķirni - taurgovi, kas gan ir ģenētiski tāla no izmirušajiem tauriem, tomēr izskatās tiem ļoti līdzīga.
Ķemeru Nacionālais parks savās pļavās ielaida 15 taurgovis, un tas notika 2004. gadā. Tās atveda no Beļģijas. Taurgovis ir vērtīgas tajā ziņā, ka tās palīdz uzturēt dabiskos zālājus, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību. Nepļautie dabiskie zālāji ar laiku aizaug ar krūmiem, ja taurgovis „nenopļauj” zāli kopā ar krūmāju dzinumiem. Savukārt zema zāle ir piemērota mājvieta maziem dzīvniekiem un putniem.
Kaut arī taurgovis nedzīvo kūtī, bet teļi piedzimst pļavās, ierēdņi izdomāja, ka taurgovis katrā ziņā ir mājdzīvnieki, tāpēc šiem patiesībā mežlopiem jāpakļaujas vienotajām prasībām: 21 dienas laikā pēc dzimšanas teļi ir jāiezīmē ar speciālajiem čipiem ausīs un reizi piecos gados jāpaņem asins analīzes.
Taču lopi ir mežonīgi, nevienu nelaiž sev klāt, turklāt lielie dzīvnieki sargā teļus. „Mūsu kolēģim no Ukrainas, kas piedalījās šo „miermīlīgo” lopiņu gūstīšanā, viss beidzās ar raga caurdurtu kāju, un atlikušo sava komandējuma daļu viņš pavadīja slimnīcā,” Vilnim Skujam sociālajā tīmeklī atbild kāds viņa paziņa. Arī attālinātā iemidzināšana neder: tā ir pārāk dārga. Atliek vien nogalināšana... Kamēr PVD nenāk virsū ar sodiem par nečipošanu, tikmēr Dainis Ozols neaiztiek taurgovis. Taču viena jau ir kritusi. Un kritīs visas, ja vien ierēdņi nenāks pie prāta.
Aizrakstīju sirsnīgu vēstulīti gan VARAM, gan Zemkopības minstrijai: „Lūdzu sniegt skaidrojumu par taurgovīm. Ko VARAM darīs, lai saglabātu šo šķirni? To patlaban gatavojas iznīcināt, pateicoties VARAM un Zemkopības ministrijas nevēlmei sarunāties.” Tieši tādu pašu vēstuli saņēma arī Zemkopības ministrija.
VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa atbildēja: „Ministrija norāda, ka lauksaimniecības dzīvnieku, šajā gadījumā tauru govju turēšanas prasības, definē Zemkopības ministrija, savukārt prasību ievērošanas kontrole ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē. Dabas aizsardzības pārvalde jau savulaik ir sniegusi rekomendācijas Zemkopības ministrijai un Lauku atbalsta dienestam par atbalsta maksājumu diferencēšanu, paredzot proporcionāli lielāku maksājumu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos. Plašāku komentāru par šo tēmu aicinām vaicāt atbildīgajām iestādēm - DAP, ZM un PVD un LAD.”
Zemkopības ministrija sabiedrisko attiecību speciālistes Rūtas Rudzītes personā atbildēja: „Heka šķirnes liellopi, saukti arī par „taurgovīm”, ir pasaulē selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne. Pārsvarā Heka šķirnes govis, kas ir reģistrētas Lauksaimniecības datu centra datubāzē, tiek turētas ar mērķi noganīt savā īpašumā esošās dabīgās pļavas.
Spēkā esošie ES un nacionālie normatīvie akti par liellopu dzimtas dzīvnieku apzīmēšanu par obligātu prasību noteic visu liellopu individuālu apzīmēšanu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centra datubāzē - neatkarīgi no dzīvnieku turēšanas mērķa (noganīšanas), turēšanas vietas vai šķirnes. Arī dzīvniekus pārvietojot (gan ievedot, gan izvedot no novietnes), ir jāziņo pārvietošanas fakts, kurā norāda dzīvnieka individuālo numuru.
Šīs prasības nodrošina veterināro uzraudzību un pārtikas izsekojamību valstī, un tādēļ liellopu sugu dzīvniekiem ir jāveic veterinārie izmeklējumi, un tas attiecas arī uz Heka šķirnes liellopiem. Tas ir noteikts ES un nacionālajos normatīvos dokumentos. Tādēļ ZM nav iespējams piemērot jebkādas atkāpes, lai nodrošinātu šādu dzīvnieku turēšanu dabas teritorijās, neievērojot ES normatīvu prasības. Jo tieši Zemkopības ministrija ir atbildīgā iestāde par pārtikas drošību un dzīvnieku veterināro uzraudzību, kas ietekmē gan dzīvnieku slimību izplatības ierobežošanu, gan arī cilvēka veselību.
ZM arī nav informācijas, ka Latvijā saimniecības nodarbotos ar šīs šķirnes selekcijas darbu, t.sk. šķirnes saglabāšanu.
VARAM kompetence nav saistīta ar pārtikas drošību, dzīvnieku veselību un selekciju. Sarunas ir notikušas ar Dabas aizsardzības pārvaldi par valsts un ES maksājumiem, un arī, lai maksājumus saņemtu, dzīvniekiem ir jābūt apzīmētiem un tiem jāveic pārbaudes, ko vienmēr esam teikuši.
Saimniekiem, pirms iegādāties šādus dzīvniekus, ir rūpīgi jāpārdomā, vai būs iespējams izpildīt normatīvos aktus, kas ir vienoti visām ES dalībvalstīm.”
Skaidrs, ka visus šos pasākumus ir sacerējuši ES pārnorūpējušies ierēdņi, spazmatiski domājot par iedzīvotāju veselību un drošību. Taču Dainis Ozols apgalvo, ka Brisele tomēr pieļauj atkāpes šajos taurgovju noteikumos, savukārt mūsu ierēdņi, gribēdami - kā vienmēr - būt svētāki par Romas pāvestu, noteikumus ne tikai izpilda burts burtā, bet pat padara tos dzelžainākus. Nu, tā, lai nevajadzētu lieki iespringt.
Šī slepkavnieciskā jezga nebeigsies tikai ar taurgovīm vien: Dainis Ozols ar bažām paredz problēmas arī ar savvaļas zirgiem, kurus notvert un briseliski iezīmēt tāpat nav vienkārši.
Kurš politiskais spēks varētu līdzēt šīs savvaļas dzīvnieku šķirnes saglabāšanā? Ozols cerīgi skatās uz Zaļo un zemnieku savienību, kas par šo tēmu „kaut ko jau ir ielikusi sociālajos tīklos”. Bet Zemkopības ministriju taču vada Nacionālās apvienības ministrs. Uz to Ozols daudznozīmīgi bilst, ka ministrijas struktūras ir „tās pašas” - „zaļzemnieku”...
Ķemeru Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa arī vērš uzmanību uz Zemkopības ministrijas prasību pret taurgovīm attiekties kā pret mājlopiem. Bet tas nav iespējams. Un tad sākas sankcijas. „Līdz ar to saimniekošana vairs nav nedz reāla, nedz rentabla,” saka Liepa, „un cilvēki sāk govis likvidēt. Tas ir ļoti smags punkts.”
Andis Liepa: „Nesaprotu, kāpēc VARAM un Zemkopības ministrija nevēlas sarunāties par šo tēmu. Ministrijas taču varētu vienoties un noteikt šiem dzīvniekiem citu statusu, jo nevar prasīt to, kas ir normāli tikai attiecībā uz mājlopiem.”
Andis Liepa ir deldējis sliekšņus gan PVD, gan VARAM namos, taču „nekas jau nemainās”, jo neviens nevēlas iespringt „taurgovju problēmās”. Kāpēc? Tāpēc, ka to ir pārāk maz un tām faktiski nav nekāda statusa. Taču arī Andis Liepa - tāpat kā Dainis Ozols - teic, ka ikvienai ES dalībvalstij ir iespējas atrunāt izņēmuma gadījumus, ja tie ir pamatoti, jo „nekas nav akmenī iekalts”. Nīderlandē un Beļģijā arī ir taurgovis, bet tur nevienu nespiež izķert šos dzīvniekus un veikt regulāras analīzes. Taurgovis dzīvo arī Ķemeros un pieder Ķemeru Nacionālā parka fondam, to ir ap 180.
Kaut arī taurgovis kā šķirne ir interesantas un vērtīgas, tomēr, „pateicoties” ierēdņu un ministru neieinteresētībai, tās var vienkārši pazust no Latvijas dabas kartes. „Un tas ir ļoti žēlīgi,” vērtējot dabai tuvāko ministriju darbu, teic Andis Liepa.
Savukārt Latvijas Zaļā partija (LZP) nākusi klajā ar aicinājumu atcelt „neizpildāmus nosacījumus” taurgovju ganāmpulku uzturēšanā, lai apturētu to „absurdo iznīcināšanu”. Kaut arī VARAM atgaiņājas no nepieciešamības risināt taurgovju problēmu, LZP tomēr aicina gan Zemkopības ministriju, gan VARAM nekavējoties rast tai risinājumu. „Zaļzemniekos” ietilpstošie LZS deputāti sola vērsties Zemkopības ministrijā un Saeimas komisijās,
LZP Saeimas deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) par normatīvā regulējuma izmaiņām vērsīsies ZM un Saeimas komisijās. Skatīsimies un gaidīsim labas ziņas.
