Eksperti Andris Sprūds un Žaneta Ozoliņa kritiski vērtē līdzšinējo Eiropas Savienības Ārējās darbības dienestu (EĀDD), kuru vada Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone.
Latvijas Universitātes profesore Ozoliņa trešdien Saeimas Ārlietu komisijas rīkotajā ārpolitikas ekspertu forumā norādīja, ka ekspertu vidū izskan daudz kritikas par jauno ārējo dienestu.
Viņa pastāstīja, ka pagaidām šis dienests savas cerības nav attaisnojis un tam ir vairāki iemesli. ES ir grūti vienoties, kas tad īsti pieder pie ārējās un drošības politikas, kā arī problēmas sagādā neskaidrība par dienesta institucionālo piederību, līdz ar to rodas jautājumi par līderību.
"To sauc par telegrammu pārsūtīšanas dienestu un dalībvalstu viedokļu atreferēšanas dienestu," teica Ozoliņa.
Paužot personīgo viedokli, Ozoliņa sacīja, ka EĀDD vadītāja Eštone "pati nesaprot, kur viņa īsti atrodas un kas būtu darāms. Tas, kā viņa komunicē ar ārlietu un aizsardzības ministriem, ir vairāk apjukuma nekā skaidras pozīcijas".
Ozoliņa arī uzsvēra, ka ES nav stratēģijas, pēc kuras būtu jāīsteno ārējā un drošības politika. Tādēļ, pēc viņas domām, lielāka iniciatīva būtu jāuzņemas Eiropas Parlamentam.
"Optimismam [par vienotu ES ārējo dienestu] pagaidām ir maz pamata," secināja Ozoliņa.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds piekrita Ozoliņai, atsaucot atmiņā seno teicienu par to, kuram lai zvana, lai uzzinātu ES viedokli. "Operatori joprojām ir dažādi," piebilda Sprūds.
Viņš arī minēja, ka Latvijai būtu vairāk jāiesaistās dienesta izveidē un aktīvāk jāvirza savi pārstāvji darbam EĀDD.
"Latvijas vieta ir nevis vaidēt un pukstēt, cik Eiropas Savienībai neiet, bet iet ar stratēģiju un meklēt iespējas, lai virzītu savus pārstāvjus šajā dienestā," atzina Sprūds.
EĀDD tika izveidots saskaņā ar ES Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009.gada 1.decembrī. EĀDD izveides mērķis ir veidot redzamāku, saskaņotāku un vienotāku ES ārējo darbību. Tas nozīmē efektīvāku ES darbību veidojot attiecības gan ar ES stratēģiskajiem partneriem, gan citām trešajām valstīm un reģioniem, kā arī starptautiskajām organizācijām. Dienestam ir jāpaplašina ES mazo un vidējo dalībvalstu klātbūtne trešajās valstīs un reģionos, kur līdz šim tām nav bijusi iespēja atvērt savas vēstniecības vai konsulārās pārstāvniecības.