Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
18:57. Ukrainas likumdevēji otrdien apstiprināja 2025. gada valsts budžetu, kurā 60% no visiem izdevumiem paredzēti aizsardzībai un drošībai.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas publicētajiem budžeta dokumentiem deputāti nobalsoja par aizsardzības un drošības izdevumu apstiprināšanu 2,23 triljonu hrivnu (51 miljardu eiro) apmērā no kopējā 3,6 triljonu hrivnu (82 miljardu eiro) budžeta.
"Ņemot vērā ierobežotos resursus, šajā budžetā ir skaidri noteiktas prioritātes - aizsardzība, drošība, atbalsts iedzīvotājiem, valsts attīstība un atjaunošana," norādīja premjerministrs Deniss Šmihaļs.
17:54. Ukrainai nākamgad jāsaražo vismaz 30 000 tālās darbības rādiusa dronu un 3000 vadāmo raķešu un raķešdronu, otrdien uzrunājot parlamentu, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Prezidents likumdevēju sapulci iepazīstināja ar Ukrainas iekšējās noturības plānu. Viņš arī vērsa uzmanību uz patlaban notiekošo darbu pie Ukrainas raķešu programmas, kurai ir daudzsološi rezultāti.
Šā gada sākumā Ukrainas ražotāji saražoja pirmās 100 raķetes un veiksmīgi palielināja vadāmo raķešu "R-360 Neptun" masveida ražošanu.
16:53. Lielbritānija noteikusi sankcijas desmit Krievijas amatpersonām un ar valsti saistītām jauniešu organizācijām, pavēstīja Lielbritānijas Ārlietu ministrija, norādot, ka sankcijām pakļautie vainojami ukraiņu bērnu piespiedu deportācijās un centienos viņus ideoloģiski apstrādāt.
Sankcijas noteiktas personām, kas iesaistītas Krievijas sistemātiskajos centienos izdzēst ukraiņu kultūras un nacionālo identitāti, teikts paziņojumā.
Saskaņā ar Ukrainas iestāžu datiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma uz Krieviju aizvesti vairāk nekā 19 000 bērnu.
15:55. Ukrainai ir jāuzvar karā, kuru pret to sāka Krievija, jo pretējā gadījumā Krievijas diktators Vladimirs Putins neapstāsies, radot tiešu apdraudējumu Rietumvalstīm, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
"Kāpēc ir tik svarīgi, ka Putins nepanāk savu? Tāpēc, ka tad viņam pie mūsu robežas būs iedrošināta Krievija, kas uzvarēs teritoriālajā ziņā, uzvarēs militārajās potenciālā. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neapstāsies pie tā. Tad tas rada tiešus draudus mums visiem Rietumos," viņš teica otrdien Briselē, ierodoties uz Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmi.
15:04. Precizēts: Krievijas triecienā kopmītnēm Sumu apgabala Hluhivā nogalināti 12 cilvēki, kuru vidū ir arī bērns, paziņojis Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.
Daļēji sabrukušajā ēkā atrastas 12 cilvēku mirstīgās atliekas. Nogalināto vidū ir septiņus gadus vecs zēns un viņa māte, kā arī kāda seniore un viņas 59 gadus vecais dēls.
Trieciena rezultātā ievainojumus guvuši vēl 11 cilvēki, tajā skaitā divi bērni.
14:06. Nav mainījusies Vācijas valdības pozīcija nesūtīt uz Ukrainu Vācijā ražotās tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes "Taurus", otrdien apliecināja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Viņš Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē pauda atbalstu kanclera Olafa Šolca līdzšinējai pozīcijai.
Kā teica Pistoriuss, likumīgs ir ASV prezidenta Džo Baidena lēmums atļaut Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS pret mērķiem dziļi Krievijas iekšienē.
Vācijas aizsardzības ministrs norādīja, ka "Taurus" sistēmas ļoti atšķiras no citām pašlaik Ukrainā izmantotām sistēmām.
Šolcs vairākkārt ir iebildis pret "Taurus" sūtīšanu uz Ukrainu, lai gan to ir prasījusi Kijiva. Cita starpā viņš brīdina, ka ar šīm raķetēm no Ukrainas var trāpīt mērķiem Maskavā.
12:47. Karš Ukrainā varētu beigties līdz nākamā gada vasarai un kļūt par "iesaldēto" konfliktu, aģentūrai LETA pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris un kādreizējais vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs.
12:03. Visticamāk, ASV atļauja Ukrainai uzbrukt mērķiem Krievijā ar tāla darbības rādiusa raķetēm ir dota jau iepriekš, bet šis lēmums publiskajā telpā parādījies vēlāk kontekstā ar dažādiem citiem notikumiem, uzskata Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" viņa atgādināja, ka Ukrainu atbalstošo valstu diplomāti jau sen ir runājuši par to, ka Ukrainai ir jābūt spējām "veikt apsteidzošas darbības un tiešām vērsties pret tām vietām, kur pulcējas liels skaits karavīru, kur ir loģistikas ķēdes, kur ir dažādas apgādes vietas, militāri objekti, lai nepieļautu Krievijas uzbrukumus". Tam, ka ASV lēmums ļaut Ukrainai šaut ar tāla darbības rādiusa raķetēm pa mērķiem Krievijā, ir izskanējis publiskajā telpā, varētu būt nolūks atturēt Krieviju no plašākas ofensīvas, pieļauj ministre. Vienlaikus tas esot svarīgs signāls morālajam atbalstam Ukrainai.
11:06. Apritot 1000.dienai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs paziņoja par jaunu militāro palīdzību Kijivai 7,5 miljonu mārciņu (deviņu miljonu eiro) apmērā. Sabiedrotajiem ir jāapvienojas, lai atbalstītu Ukrainu un panāktu, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins negūst panākums, uzsvēra Hīlijs.
Londona Ukrainai piešķirs 7,5 miljonus mārciņu uzbrukuma un izlūkošanas lidrobotu iegādei.
10:15. Krievijas triecienā kopmītnēm Sumu apgabala Hluhivā nogalināti seši cilvēki, kuru vidū ir arī bērns, paziņojusi apgabala kara administrācija.
Administrācija platformā "Telegram" informēja, ka pirmdienas vakarā Krievija uz kopmītni raidīja divus uzbrukuma lidrobotus "Shahed".
Trieciena rezultātā ievainojumus guvuši vēl vismaz 12 cilvēki, tajā skaitā divi bērni. Notikuma vietā turpinās glābšanas darbi un seku likvidēšana. Pastāv iespēja, ka gruvešos varētu būt apraksti vēl citi cilvēki.
09:38. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 724 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1610 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9382 tankus, 19 092 bruņutransportierus, 20 632 lielgabalus un mīnmetējus, 1252 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 999 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 19 111 bezpilota lidaparātus, 2754 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 29 548 automobiļus un autocisternas, kā arī 3672 specializētās tehnikas vienības.
09:05. ASV atļauja Ukrainai uzbrukt mērķiem Krievijā ar tāla darbības rādiusa raķetēm noteikti palīdzēs Ukrainai mazināt Krievijas spēku ofensīvu, īpaši Kurskas apgabalā, intervijā Latvijas Radio komentēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Viņš uzsvēra, ka, lai varētu objektīvi vērtēt, cik liela nozīme kara gaitā ir minētajai ASV atļaujai, būtu svarīgi zināt, uz kādu tieši teritoriju attiecas minētais lēmums - tikai uz Kurskas apgabalu vai uz plašāku teritoriju. Otrkārt, svarīgi zināt, cik daudz Ukrainas rīcībā ir tādu raķešu, kas patiešām varētu būtiski ietekmēt Krievijas karaspēka kaujasspējas. Slaidiņš atzina, ka plašāka sabiedrība skaidras atbildes uz šiem diviem jautājumiem varētu arī nekad neuzzināt.
08:07. Ukrainai steidzami nepieciešams lielāks militārais, humanitārais un enerģētikas sektora atbalsts, Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV). Viņa atgādināja, ka 19.novembrī aprit 1000 dienas kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu. Viņasprāt, ES ir jādara vairāk, lai Ukraina var uzvarēt.
Tostarp, ir arī stingrāk jāvēršas pret valstīm, kas atbalsta Krieviju tās agresijas karā pret Ukrainu, un jāturpina izskaust ES noteikto sankciju apiešana, uzsvēra Melbārde. Viņa norādīja, ka sankciju spiediens pret Krieviju ir jāstiprina, un nākamo sankciju kārtu ir jāapstiprina vēl šogad.
07:10. ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels ir pārliecināts, ka Kremļa līderis Vladimirs Putins nav gatavs miera sarunām pēc 1000 dienu ilga kara pret Ukrainu, ziņo pravda.com.ua.
"Ko tas nozīmē? Nu, tas nozīmē to, ka Putins izskatās nevis ir gatavs sarunām, bet ir drīzāk gatavs eskalēt karu, lai izpildītu savus mērķus. Viņa mērķi ir bijuši skaidrs jau no sākuma: iekarot, okupēt un pakļaut Ukrainu."
00:10.ASV atļaujai Ukrainai veikt raķešu triecienus Krievijas teritorijā nebūs izšķirošas ietekmes, kā daudzi “priecīgi” apgalvo, saka Jorktaunas institūta pētnieks Roberts Klārks. Pēc viņa teiktā, Ukrainā ir jūtams atvieglojums pēc trīs gadu cīņas ar “bailām no eskalācijas”. Tomēr tajā pašā laikā Ukrainai ir tikai sešas nedēļas, līdz ievēlētais prezidents Donalds Tramps pārņems Vašingtonas administrāciju un pastiprinās sarunas un diplomātisko spiedienu uz valstīm, lai tās izbeigtu karu, raksta analītiķis The Telegraph.