Brīvības atņemšanai būt vai nebūt? TM rosina noteikt maigāku atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta

AM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem. Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

Par dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma varēs piemērot arī brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.

Grozījumi Krimināllikumā, papildinot likumu ar normām par personu sodīšanu par izvairīšanos vai dezertēšanu no VAD, atturēs no pārkāpuma izdarīšanas. Paredzams, ka iespēja nokļūt apcietinājumā būs pietiekami bargs sods, lai atturētu personas no nozieguma izdarīšanas. AM ieskatā cita veida sods, piemēram, naudas sods vai piespiedu darbs nebūtu pietiekami iedarbīgs soda veids, lai preventīvi atturētu no izvairīšanās no VAD.

TM iebilst pret projektā piedāvāto normu, kas paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem.

TM ieskatā nav samērīgi noteikt kriminālatbildību par formālu izvairīšanos no iesaukuma dienestā, proti, par valsts noteikta priekšraksta - pienākuma neizpildīšanu kā tādu. Šāds nodarījums nav tik bīstams un kaitīgs, lai personu pakļautu kriminālatbildībai, atšķirībā no projektā paredzētā nodarījuma, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu sev vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot.

Par minēto nodarījumu būtu nosakāma administratīvā atbildība likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums". Šajā likumprojektā jau ir paredzēta administratīvā atbildība par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc Aizsardzības ministrijas atbildīgās struktūrvienības uzaicinājuma. "Ja par sākotnēju izvairīšanos no iesaukuma ir paredzēta administratīvā atbildība, tad ar ko tā kļūst bīstamāka pēc 10 dienām, lai par to paredzētu kriminālatbildību," retoriski norādījusi TM.

Tāpat TM rosinājusi iekļaut Krimināllikumā vieglākus soda veidus par iesaucamā izvairīšanos no iesaukuma valsts aizsardzības dienestā, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot. Par šādu nodarījumu varētu sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Attiecībā uz dezertēšanu, TM piedāvā normas izteikt šādi, proti, par dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Savukārt par dienesta vietas atstāšanu vai neierašanos dienesta vietā nolūkā izvairīties no aktīvā dienesta, ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, sabiedrisko nekārtību, terorisma vai bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā varētu sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (trīs mēneši), vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Jau ziņots, ka AM iesniegusi saskaņošanā atbildīgajām ministrijām VAD likumprojektu, kurā detalizēti izskaidrota dienesta būtība un norise un atbildība. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) aģentūrai LETA teica, ka ministrija plāno valdības darbakārtībā likumprojektu iekļaut 6.septembrī. Vienlaikus ir sagatavoti saskaņošanā citi minēto reformu pavadošie likumprojekti.

Likumprojekts paredz, ka VAD pilda 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.

Tāpat VAD pildīs, apgūstot augstskolu studentu speciālo militārās apmācības kursu, kapelānu dienestam noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un personas, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūstot kapelāna kursu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un termiņā.

VAD varēs pildīt, apgūstot militārās medicīnas kursu augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmās.

VAD pakļautajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulē Valsts civilā dienesta likums, ja tās savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt aktīvo dienestu, to veselības stāvoklis neatbilst VAD, bet atbilst valsts civilajam dienestam.

VAD iesauks vīriešus no 18 līdz 27 gadu vecumam. Dienestā brīvprātīgi varēs iestāties vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.