Ukrainas kara 826. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:54]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 29. maijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:54 Pirmie notiesātie, kas pievienojās Ukrainas bruņotajiem spēkiem, šobrīd iejūtas karavīru lomās, bet dažiem jau ir izdevies izcelties, saņemot gūstā Krievijas militārpersonu.

21:36 ES vēstniece Ukrainā Katarina Maternova trešdien Valsts neatliekamās palīdzības dienestam nodeva trīs DOK-ING MV-10 atmīnēšanas sistēmas, lai aprīkotu jaunizveidotās Valsts avārijas dienesta atmīnēšanas vienības.

19:57 Polijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukraina drīkst šaut ar poļu dotajiem ieročiem Krievijas teritorijā

18:59. Ukrainā atvērta trešā nometne krievu karagūstekņiem, vēsta medijs "Ukrainska Pravda".

Milzīgais padevušos krievu skaits apvienojumā ar to, ka Krievija bloķē ieslodzīto apmaiņu, ir licis Ukrainai atvērt jaunas ieslodzījuma vietas karagūstekņiem.

Iespējams, šī nebūs pēdējā Krievijas karagūstekņu nometne, kas tiks atvērta šogad, liecina projekta "Hochu Zhit" (Gribu Dzīvot) paziņojums.

18:11. Somija atļauj Ukrainai ar saviem ieročiem veikt triecienus Krievijas teritorijā.

"Somija nav noteikusi nekādus ierobežojumus attiecībā uz Ukrainas triecieniem Krievijas teritorijā ar ieročiem, ko tā nodevusi Ukrainas karaspēkam," Somijas Ārlietu ministre Elīna Valtonena sacīja ziņu kanālam "Uusi Suomi".

Valtonena sacīja, ka valsts, kas veic aizsardzības karu, var dot triecienu militāriem mērķiem agresora teritorijā, ja tas ir nepieciešams pašaizsardzībai.

17:00. Lietuvas valdība nolēmusi piešķirt 13,5 miljonus eiro gaisa telpas novērošanas radaru iegādei, lai sniegtu ieguldījumu Vācijas vadītajā Ukrainas pretgaisa aizsardzības koalīcijā, trešdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns.

"Viņi (Vācija) ir piešķīruši (Ukrainai) jau trešo sistēmu "Patriot" un citas sistēmas, tāpēc arī mēs darām, ko varam," viņš piebilda. Saskaņā ar Kasčūnu, šogad mērķis ir nosūtīt Ukrainai četrus radarus.

16:00. Eiropas Savienībai (ES) ārējo robežas aizsargāšanai jābūt mūsu visu kopīgai prioritātei laikā, kad Krievija un Baltkrievija migrantu plūsmas izmanto savās hibrīdoperācijās kā ieročus pret ES dalībvalstīm, šodien Saeimā tikšanās laikā ar Vācijas Bundestāga deputātiem sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

15:15. Lietuvas valdība apstiprina importa aizlieguma sarakstu ar 2800 Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem.

14:53. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien nolēma virzīt izmaiņas likumā "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai" un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz iegūto naudu pēc Maskavas nama pārdošanas nodot Ukrainai.

13:47. Pēc nelegālā imigranta uzbrukuma Polijas robežsargam uz robežas ar Baltkrieviju, Polija vēlas atjaunot ierobežotas piekļuves zonu pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas. "Vietās, kur Polijas valstij nepieciešams efektīvi rīkoties, vajadzīga 200 metru buferjosla," trešdien, apmeklējot Dubiči Cerkevni, paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Migranti otrdien netālu no Dubičes Cerkevnes uzbruka Polijas robežsargiem ar akmeņiem un kokiem, bet viens no viņiem bija bruņojies ar paštaisītu šķēpu. Robežsargs centās ar savu vairogu aizsegt spraugu žogā uz robežas, caur kuru migranti mēģināja iekļūt Polijā. Migrants ar šķēpu sadūra robežsargu caur žogu.

13:00. Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aicinājis Pasaules Veselības organizāciju paplašināt humānās palīdzības pasākumus Ukrainā un apliecinājis Latvijas atbalstu tās tautai.

Otrdien, 28.maijā, Baltijas valstu veselības ministri tikās ar PVO ģenerāldirektoru Tedrosu Adhanomu Gebrejesusu. Tikšanās laikā ministrs norādīja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebruka Ukrainā iznīcinātas vairāk nekā 700 slimnīcas, ir ievainoti un bojāgājuši veselības aprūpes darbinieki. Ministri sarunā ar PVO vadītāju aktualizēja reģiona aktualitātes veselības jomā, īpaši uzsverot nepieciešamību PVO darīt visu, kas ir organizācijas spēkos, lai sniegtu atbalstu Ukrainai.

12:49. Zviedrija trešdien apsolījusi sniegt Ukrainai militāro palīdzību 13,3 miljardu kronu (1,16 miljardu eiro) apmērā, tostarp piegādāt izlūkošanas lidmašīnu "ASC 890", vidēja darbības rādiusa raķetes "Rb 99" un artilērijas munīciju.

Zviedrija, kas martā iestājās NATO, nosutīs Ukrainai arī visus savus 302.modeļa bruņutransportierus.

11:11. Zviedrija lūgta atlikt plānus nosūtīt Ukrainai iznīcinātājus "Jas Gripen", otrdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons, piebilstot, ka tagad galvenā uzmanība pievērsta ASV iznīcinātājiem F-16.

Zviedrijas paziņojums izskanēja pēc intensīvām sarunām starp pretgaisa aizsardzības koalīcijas locekļiem, kas palīdz Ukrainai gan ar lidmašīnām, gan pretgaisa aizsardzības sistēmām. "Pārējās valstis, kas vada koalīciju, mudinājušas mūs nogaidīt ar "Gripen" sistēmu. Tas saistīts ar to, ka šobrīd galvenā uzmanība pievērsta F-16 sistēmas ieviešanai," paziņoja Junsons.

10:14. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 505 100 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 7700 tankus, 14 891 bruņutransportieri, 13 066 lielgabalus un mīnmetējus, 1087 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 815 zenītartilērijas iekārtas, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 510 bezpilota lidaparātus, 2222 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 17 796 automobiļus un autocisternas, kā arī 2142 specializētās tehnikas vienības.

09:41. Piecu Eiropas valstu līderi otrdienas vakarā Prāgā, tiekoties ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, apliecinājuši savu atbalstu Ukrainai un solījuši jau tuvākajās dienās piegādāt tūkstošiem artilērijas lādiņu.

Prāgas, Polijas, Latvijas, Dānijas un Nīderlandes līderi tikās vakariņās, kuru galvenā tēma bija Čehijas iniciatīva par artilērijas munīcijas piegādi Ukrainai. Prāga cer sagādāt līdz 800 000 artilērijas šāviņu un paziņoja, ka Ukraina pirmo sūtījumu ar desmitiem tūkstošiem 155 milimetru lādiņu var sagaidīt jau tuvākajās dienās.

09:12. Krievija ir ievērojami pastiprinājusi algotņu vervēšanu no Āfrikas vidienes valstīm savam karam pret Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas direkcija. Starp savervētajiem ir Ruandas, Burundi, Kongo un Ugandas iedzīvotāji.

08:02. Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien draudēja Eiropai ar "nopietnām sekām", ja Ukrainai tiks atļauts ar Rietumu piegādātiem tālas darbības precīzijas ieročiem uzbrukt Krievijas teritorijai.

"Šiem NATO pārstāvjiem, sevišķi Eiropā un sevišķi mazajās valstīs, vajadzētu saprast, ar ko tie spēlējas," Putins sacīja Uzbekistānas galvaspilsētā Taškentā savas valsts vizītes beigās. Viņš deva mājienu par militāriem pretuzbrukmiem un to, ka mazākajām valstīm īpaši nevajadzētu aizmirst, ka to teritorijas ir nelielas un biezi apdzīvotas.

07:13. Krievija plāno pacelt nodokļus lielu ienākumu guvējiem un uzņēmumiem, otrdien paziņoja Finanšu ministrija. Maskava šādi cer gūt papildu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā.

Valdības izdevumi ir pārsnieguši ieņēmumus par desmitiem miljardu ASV dolāru, kopš Krievija 2022.gada februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, un valsts ir nonākusi līdz ikgadējam budžeta deficītam, kas iepriekš bija reta parādība.

00:10. Polijai nevajadzētu izslēgt karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu tai karā ar Krieviju, otrdien paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Ukraina ir atkarīga no Rietumu militārās palīdzības, un daudzus sabiedrotos uztrauc iespējamība, ka tiem varētu nākties sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu.