Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu noteikt sankcijas kompānijām, kuras palīdz Krievijai apiet esošās sankcijas, kā arī tām vajadzētu attiekties uz Ķīnas kompānijām, paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Tomēr viņš atzina, ka iebilst pret iespējamām sarunām par sankcijām visai Ķīnai vai tās rūpniecības sektoram.
ES Padomes neformālajā sanāksmē uz jautājumu par iespējamām sankcijām Ķīnas kompānijām, kas palīdz Krievijai apiet noteiktās Rietumvalstu sankcijas, Landsberģis atbildēja, ka vēlētos "iet plašāk".
Es ietu plašāk, teiksim, ka Eiropai patiešām ir ļoti skaidri jāvēršas pret ikvienu, kurš ārpus ES apiet sankcijas. Tam jābūt vispārējam vēstījumam. Un, jā, ja Ķīnas kompānijas to dara, arī tām ir jāsaņem vēstījums. Tomēr arī jebkurai citai valstij, kura palīdz Krievijai apiet sankcijas, ir jāsaprot, ka tā tiek vērota,
piektdien žurnālistiem sacīja Landsberģis, noraidot bažas, ka tas varētu saasināt ES un Ķīnas attiecības.
Landsberģis uzskaitīja, ka ES ir jānodefinē bloka pozīcija attiecībās ar Krieviju, Ukrainu un Ķīnu un tad šī pozīcija jāaizstāv. "Un tad, manuprāt, ar citiem varam runāt nedaudz spēcīgāk," viņš piebilda.
Sankcijas atsevišķām kompānijām no citām valstīm, kuras palīdz Krievijai, Landsberģa vērtējumā ir "labs instruments", tomēr viņš apšaubīja nepieciešamību noteikt plašākus ierobežojumus.
Neesmu pārliecināts, vai valsts mēroga aizliegums būtu iedarbīgs, vai nozares līmeņa aizliegums būtu iedarbīgs," atzina Lietuvas ārlietu ministrs, vienlaikus apšaubot, vai ES spētu vienoties par plašākiem pasākumiem, jo tam nepieciešams pierādīt "sistēmisku palīdzību" Krievijai.
Kā piemēru ar sistēmiskas palīdzības Krievijai pazīmēm viņš minēja enerģētikas sektoru.
Tāpat Lansberģis atgādināja par Ķīnas ekonomisko spiedienu pret Lietuvu, jo tā pastiprināja attiecības ar Taivānu. Lietuvas ārlietu ministrs sacīja, ka līdzīgi Ķīna vērsusies arī pret Norvēģiju, Austrāliju un Dienvidkoreju.
Domāju, ka Lietuvas gadījums parādīja, ka Ķīna ir gatava un vēlas izmantot ekonomisko šantāžu kā politisku instrumentu, vai pat varētu to nosaukt par ieroci pret valstīm, kuru ārpolitika nesaskan ar Ķīnas politiku,
teica Lietuvas ārlietu ministrs.
Viņš atkārtoja Lietuvas pozīciju, ka Eiropai attiecībās ar Ķīnu ir jāizvairās no savulaik attiecībās ar Krieviju pieļautām kļūdām.
"Mums ir jābūt piesardzīgākiem nekā gadu desmitiem bijā attiecībā uz Krieviju: veidojot risku novēršanas stratēģiju un ņemot vērā - par ko jau tiek runāts -, ka Ķīna veido jaunu pasaules kārtību," klāstīja Landsberģis, piebilstot, ka "mēs nevaram būt pasīvi novērotāji, kad tiek veidota tāda kārtība, mums ir jāstrādā, kā stiprināt pašreizējo pasaules kārtību".
Ķīna uzstāj, ka Krievijas kara Ukrainā jautājumā ir neitrāla, tomēr Rietumvalstis apšauba Pekinas patiesumu un kritizē Ķīnu par atteikumu nosodīt Krievijas iebrukumu, kā arī bažījas, ka Pekina varētu piegādāt Krievijai ieročus. Pēdējā laikā Krievija un Ķīna ir pastiprinājusi militāro sadarbību, piemēram, organizējot mācības.
ES izstrādā 11.sankciju Krievijai paketi, kurā plāno apturēt sensitīvo tehnoloģiju eksportu uz astoņām Ķīnas kompānijām aizdomās par to, ka tās tālāk tiek pārdotas Krievijai. Vienlaikus Pekina ir brīdinājusi ar pasākumiem savu interešu aizstāvībai.