Tiesībsargājošās iestādes vērtē iesniegumu par aizsardzības ministra Arta Pabrika un AM augstu amatpersonu iespējamu piedalīšanos noziedzīgas shēmas īstenošanā
“Aizsardzības ministrijas vadība ir bijusi iesaistīta neskaitāmos sevišķi smagos noziedzīgos darījumos, kas būtu jāizmeklē, nekavējoties atstādinot noziedzīgos valsts ierēdņus un amatpersonas no dienesta pienākumu izpildes”, teikts publicista Lato Lapsas “Youtube” kanālā ievietotajā video formāta iesniegumā tiesībsargājošām iestādēm. Šajā iesniegumā izklāstīto shēmu videosižeta veidotāji nosaukuši par “Organizēto noziedzību Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā” un tajā izklāstīto “par smagiem koruptīviem un amatnoziegumiem, ko veikušas augstas LR Aizsardzības ministrijas amatpersonas”.
Video iesniegumā ir minēti fakti saistībā ar noziedzīgām shēmām, kas apdraudod valsts drošību un kurās vairākkārtīgi sadārdzinātos iepirkumos bez konkursa tiekot izšķērdēti iespaidīgi budžeta līdzekļi. Šajā līdzekļu izšķērdēšanā apsūdzēts aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons un viņa vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs.
Miljoniem vērts līgums bez konkursa
Latvijas aizsardzības budžets 2022. gadā bija 2% no IKP jeb 747 miljoni eiro. Savukārt turpmākajos gados aizsardzības tēriņus paredzēts palielināt līdz 2,5% no IKP, sasniedzot 1 miljardu eiro. No Aizsardzības ministrijas budžeta apmēram 30 miljoni eiro ir gadu tiek tērēti munīcijas iegādei. NBS ik gadu patērē vairākus miljonus vieglās munīcijas vienību.
Iepriekš NBS tāpat kā citu NATO valstu armijas munīciju iepirka atklātos konkursos, jo munīcija ir standarta prece. Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkuma centrs (VAMOIC), tagadējais VALIC, līdz pat 2020. gadam organizēja NBS vajadzībām atklātus konkursus munīcijas iegādei, kuros, pēc video sižetā paustā, vienmēr ir bijusi sīva konkurence. 2019. gada janvārī aizsardzības ministra amatā stājās Artis Pabriks. “Kopš tā laika Aizsardzības ministrija ir noslēgusi vairāku simtu miljonu vērtus konkursus par munīcijas iegādi bez konkursa un šie dāsnie līgumi tikuši diviem uzņēmumiem - Somijas “Patria” un Latvijas “Vairog EU”,” teikts sižetā. Iesniegumā skaidrots, ka šāda iespēja, proti, miljoniem vērts līgums bez konkursa, tika īstenota, izmantojot jēdzienu “piegāžu drošība”, tas ir, pamatojot to ar nepieciešamību kara gadījumā spēt nodrošināt munīcijas ražošanu tepat Latvijā gadījumā, ja būtu traucētas piegāžu ķēdes vai Latvija būtu norobežota no ārpasaules. Taču realitātē, kā norādīts iesniegumā, “Vairog EU” faktiski veic tikai munīcijas ražošanas pēdējo posmu, jo ražošanai nepieciešamās komponentes tāpat tiek piegādātas no citām valstīm un citiem ražotājiem. Turklāt kā īpašs risks videomateriālā uzsvērts tas, ka munīcijas sagataves paredzēts glabāt vienā rūpnīcā, kuru ienaidnieks varētu viegli iznīcināt, nevis jau gatavas munīcijas veidā NBS noliktavās dažādās vietās Latvijā.
Video iesniegumā norādīts, ka “Vairog EU” līdz šim nav sertificējis nevienu munīcijas veidu atbilstoši NATO standartiem, turklāt līgums, kura kopējā summa ir 72 miljoni eiro, ar šo uzņēmumu noslēgts laikā, kad tas vēl nebija uzsācis reālu ražošanu, turklāt iegādātās iekārtas jau pēc pirmā gada pārdevis. SIA “Vairog EU” jau gandrīz gadu nav spējusi izpildīt līgumsaistības par munīcijas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), un arī saņēmusi dāsnu astoņu miljonu eiro avansu, un kura arī citiem militāro preču potenciālajiem piegādātājiem tiekot uzspiesta kā Latvijas starpnieks, vēsta portāls pietiek.com.
Video iesniegumā teikts, ka līgums noslēgts par īpaši sadārdzinātām cenām, kur atsevišķas pozīcijas ir pat 4 reizes dārgākas nekā NBS ir iespēja nopirkt pa tiešo. NBS esot centies pretoties šim uzspiestajam līgumam, kura rezultātā varētu būt pārmaksāti 10 miljoni eiro, taču neveiksmīgi.
Turklāt, lai gan munīciju pēc līguma bija jāpiegādā jau 2021.gada beigās, “Vairog EU” to nespēja izdarīt un panāca, ka piegādes termiņš tiek pagarināts uz gadu. Kā uzsvērts video, reāli tas nozīmē to, ka NBS ne tikai trūkst, bet pat kritiski trūkst munīcijas mācībām, par iespēju to lietot reāla militāra apdraudējuma gadījumā nemaz nerunājot.
Īpaši tiek uzsvērts, ka Vairog EU netika prasītas bankas garantijas avansa maksājuma astoņu miljonu eiro apmērā saņemšanai, lai gan bruņojuma iegādē nevienam citam piegādātājam bez bankas garantijas neesot izdevies iegūt tiesības uz avansa maksājumu. Par līguma saistību nepildīšanu “Vairog EU” būtu jāuzliek trīs miljonu eiro sods, kā arī jāpieprasa atmaksāt avanss, taču A. Pabriks, J. Garisons un M. Paškēvičs darot visu iespējamo, lai viņu organizētā afēra ar Vairog EU nenāktu gaismā, tādēļ nekāda līguma laušana un avansa atmaksāšana netiekot pieprasīta, uzsvērts iesniegumā.
Ekskluzīvā vienošanās ar “Vairog EU”, kā minēts iesniegumā, nosakot, ka firmas peļņa nedrīkst pārsniegt desmit procentus, bet uzņēmums pamanoties sadārdzināt savu produkciju ar dāsnām algām un prēmijām vadībai un vadošajiem darbiniekiem, kā arī pārvilinot uz lielākām algām talantīgākos NBS pārstāvjus. Turklāt to, vai “Vairog EU” mākslīgi nesadārdzina savu produkciju, kas ir ievērojami dārgāka nekā citu konkurentu piedāvātā, uzraudzīt uzticēts vienam NBS virsniekam bez pieredzes un zināšanām, nevis starptautiskai auditorkompānijai.
Līdz trešdienas vakaram ne aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ne Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un viņa vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs, ne arī ministrija nebija komentējusi izskanējušos faktus. Aizsardzības ministrija komentāru plāno sniegt šodien, 29. septembrī.
Vērtēs arī KNAB un VDD
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Valsts drošības dienests (VDD) ir saņēmis iesniegumu par "trauksmes cēlēju" paustajām aizdomām aizsardzības nozares iepirkumos.
KNAB aģenturai LETA skaidroja, ka patlaban iepazīstas ar tā saturu, lai lemtu par turpmāko iestādes rīcību šajā jautājumā. Vienlaikus KNAB uzsvēra, ka aktīvi seko līdzi norisēm un procesiem sabiedrībā, kā arī visa veida publiski pieejamai informācijai, kas skar valsts amatpersonas un to darbības. Arī VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka ir saņēmis iesniegumu un izvērtē to atbilstoši savai kompetencei.