LIZDA rosina neizlēmīgajiem pedagogiem maksāt kompensācijas par vakcinēšanos pret Covid-19

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atklāja, ka atbalsta vakcinēšanās pret Covid-19 nepieciešamību, taču ir pret piespiedu vakcināciju.

Viņa aicinātu saglabāt principu, ka klātienes mācības var nodrošināt pedagogi, kuri ir noslēguši vakcinācijas kursu pret jauno koronavīrusu, to pārslismojuši vai var uzrādīt negātīvu testu.

“Iespējams, mēs būsim pirmie un vienīgie Eiropas Savienībā, kuri būs gājuši citu ceļu - tikai vakcinētie pret Covid-19 vai pārslimojušie var strādāt klātienē,” saka I. Vanga, kura norādā uz citu valstu pieredzi, kurās ļauj strādāt arī nevakcinētiem ar negatīvu testu, par testu maksājot pašiem.

LIZDA vadītāja ir par vakcinācijas aptveres griestiem, kuri varētu būt 85%-90%. I. Vanaga neuzskata, ka ir iespējams sasniegt simtprocentīgu aptveri nozarē. Pašlaik mācībspēku vidū vakcinēti 75% strādājošo. Vēl ir cilvēki, kuri ir pārslimojuši jauno koronavīrusu vai saņēmuši vēl tikai pirmo vakcīnu. Piespiedu vakcinēšanās radīšot tikai atlūgumus.

“Būs atlūgumi. Es pati personīgi esmu par vakcinēšanos, un LIZDA kopumā, taču vakanču riski ir. Sistēmā strādājošie var neizturēt slodzi,” norādā I. Vanaga. Jau vairāki pedagogi atlūgumus ir iesnieguši - gan pensijas vecumā strādājošie, gan gados jauni skolotāji. Cilvēki vēloties drošības spilvenu, atbildības uzņemšanos par iespējamām blaknēm.

LIZDA pētījusi citu valstu pieredzi un Zviedrijā, piemēram, vakcinācijas veicināšanai piešķir naudas kompensācijas. “Mūsu pētījums pierāda, ka daļai ir bailes no vakcīnas blaknēm, ir šī nedrošības sajūta. Kompensācija, kā instruments var vēl daļu strādājošo pārliecināt - ja būs kādas blaknes, tad valsts zināmā mērā uzņemas atbildību,” uzskata I. Vanaga. Šis priekšlikums bija iekļaut likumā, kurš tika virzīts uz Saeimu, taču iestrēga varas gaiteņos.

Latvijā

Pēdējo nedēļu laikā Latviju pāršalkuši vairāki dramatiski notikumi, ko izraisījis zibens – no cilvēka izdzīvošanas brīnuma līdz pārtrauktiem koncertiem un nopostītām mājām. Negaisa radītās sekas jūtamas visā valstī, un katrs gadījums atgādina, cik nepielūdzama var būt daba. Iedvesmojošākais no tiem – Edgara Pujāta neticamā izdzīvošana pēc zibens spēriena, ko ārsti dēvē par brīnumu.

Svarīgākais