Krievu okupanti nepārtraukti apšauda Harkivu. Ir daudz mirušu un ievainotu miermīlīgo iedzīvotāju. Par to, kāda tur šobrīd ir situācija, stāsta brīvprātīgais Artjoms Prihodko, raksta portāls "ReTV".
Krievu okupanti nepārtraukti apšauda Harkivu. Ir daudz mirušu un ievainotu miermīlīgo iedzīvotāju. Par to, kāda tur šobrīd ir situācija, stāsta brīvprātīgais Artjoms Prihodko. “Kādas četras, piecas dienas notiek pamatīgas apšaudes. Nu jau gandrīz visos rajonos ir bijuši triecieni. Ir dažas daudzdzīvokļu mājas ar sešpadsmit stāviem. Pilnīgi sabrukušas, ir tādas, kurām tikai puse nobrukusi. Patstāvīgi dzīvojamām mājām ir triecieni,” saka Artjoms Prihodko, brīvprātīgais, ekoaktīvists.
Par to, kas ir šausmīgākais, ko kara laikā nācies redzēt, Artjoms stāsta: “Nāve. Tas, ka nogalina cilvēkus Tavā acu priekšā. Mēs atradāmies kāpņutelpā, lai palīdzētu vienam onkulītim. Dzirdējām sprādzienus un izskrējām ārā. Ielās redzējām guļam cilvēkus. Viņi sauca pēc palīdzības. Mēs piegājām tuvāk. Ieraudzījām divas meitenes un puisi. Jauni 16 līdz 18 gadi. Divas meitenes ievainojumus guva krūtīs, gurnos, puisim brūce bija galvā. Meitenēm vēl vidēji smagi, taču puisis ļoti smagā stāvoklī. Ārsti teica, ka viņam ir mazas izredzes izdzīvot.”
Cilvēki esot briesmās ne tikai pašā pilsētā, bet arī tās pievārtē. Krievijas karavīri okupējuši arī citas apdzīvotas vietas Harkivas apgabalā. Artjoms stāsta, ka apstākļi ir tādi kā Bučā, Irpiņā un Gostomeļā. “Izvaro sievietes, laupa, nogalina vīriešus. Tas viss notiek arī tur. Kad mēs okupantus no turienes patrieksim, redzēsim to visu. 15 kilometrus no Harkivas Krievijas fašisti ir jau, precīzi nezinu, droši vien mēnesi. Pazvanīja viena meitene un stāstīja, kā slēpušies ar draugu pagrabā. Viņu izvaroja un puisi noslepkavoja. Es joprojām nesaprotu šī kara jēgu - to, ko dara krievi,” saka Artjoms Prihodko.
Neraugoties uz to, ka Krievijas militāristi apšauda bērnudārzus, parkus un valsts iestāžu ēkas, harkivieši nepadodas. Iedzīvotāji tic, ka viņu spēks ir vienotība. Artjoms Prihodko: “Katrs nedaudz, bet visi stāvam un cīnāmies. Karavīri frontē, brīvprātīgie aizkadrā - visi viens otram palīdz. Kaut vai esat Latvijas pilsoņi vai dzīvojuši šajā valstī visu mūžu, ja mīlat brīvību un esat gatavi par to iestāties, tad jūs esat arī ukraiņu dvēselēs.”