Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis atzina, ka Krievijas uzsāktā kara laikā kļuvis mazāk emocionāls, atbildot uz laikraksta “The New Yorker” jautājumu par to, kā karš maina cilvēku.
Zelenskis sacīja: "Es joprojām turos, ja jūs runājat par mani... Iespējams, esmu kļuvis mazāk emocionāls. Tam vienkārši nav laika. Tāpat kā nav laika argumentētai spriešanai.”
Viņš piebilda, ka tagad viņam ir iespēja skaļi domāt tikai interviju laikā.
“Es to nedaru ar saviem padotajiem un kolēģiem valdībā. Ja es sēdētu un apdomātu katru lēmumu stundas garumā, es varētu pieņemt tikai divus vai trīs lēmumus dienā, bet man ir jāpieņem trīsdesmit,” sacīja Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, pirmajās kara dienās Ukrainā valdīja haoss.
"Cilvēki baidījās no pilnīgas valsts okupācijas, neviens nezināja, ko darīt. Vieni aizbēga vienā virzienā, tiesībsargājošās iestādes - citā. Bija pat stāsti, ka prezidents kaut kur aizbēga. Bija haoss. Fakts ir tāds, ka es biju starp tiem, kas palika un pielika punktu šim haosam,” atzīmēja Ukrainas valsts vadītājs.
Komentējot agrāk plašsaziņas līdzekļos izskanējušos salīdzinājumus ar Vinstonu Čērčilu un Čārliju Čaplinu, kuri cīnījās pret fašismu, Zelenskis sacīja:
"Šķiet nepiedienīgi salīdzināt sevi ar jūsu pieminētajiem cilvēkiem… Čaplinam bija nenoliedzams talants stāstīt stāstu, atrast veidu, kā sasniegt cilvēkus. Viņš izmantoja kino valodu, radot emocionālu stāstījumu. Viņš izmantoja šo talantu, lai cīnītos pret fašismu. Kas attiecas uz Čērčilu, viņš bija valsts, kas atradās ļoti grūtos apstākļos, līderis, un spēja kļūt par vienīgo valsti, kas stingri pateica “nē” fašismam. Un šis “nē” pārliecināja Ameriku, ka tai ir jākļūst par nopietnu sabiedroto karā.”