Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstā komisāre mazākumtautību jautājumos Astrīda Torsa uzskata, ka Krimas krievvalodīgie nav apdraudēti, ceturtdien vēsta radio "Brīvība".
Komisāre nav konstatējusi, ka krievvalodīgo tiesības Krimā vai citviet Ukrainā tiktu pārkāptas.
Vienlaikus viņu satrauc vardarbīga konflikta draudi Krimā, kā arī tā iespējamās sekas, kas varētu skart pussalas visas etniskās kopienas, pirmkārt, ukraiņus un Krimas tatārus.
Spriedzes avots ir sasteigti lēmumi par Krimas turpmāko statusu. Krimas tatāriem ir no iedzīvotāju vairākuma atšķirīgs viedoklis un tas palielina viņu ievainojamību, norādīja komisāre.
Visi lēmumi tādās jomās kā Krimas statuss, valodu un mazākumtautību politika ir jāpieņem tikai visu pušu dialogā un tiem ir jāatbilst starptautiskajām tiesībām, norādīja Torsa.
58% Krimas iedzīvotāju ir krievi, 24% - ukraiņi, bet Krimas tatāri - 12%.
EDSO jaunākajā ziņojumā par nacionālo minoritāšu situāciju Ukrainā norādīts uz plašo diskrimināciju un vardarbību, ko tatāri piedzīvo Krimas teritorijā.
1944.gadā Staļina deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar virkni grūtību un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām.
Krimas tatāri regulāri saskaras ar reliģisko vietu vandalismu, vardarbīgām sadursmēm un naidu uzkurinošām runām, teikts ziņojumā.
Krievija kopš pagājušās piektdienas faktiski okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Smagi bruņoti Krievijas karavīri, tiesa gan, uniformās bez atšķirības zīmēm, bloķē visus Krimas stratēģiskos objektus, arī Ukrainas armijas daļas.
Kijeva jebkādus Krimas mēģinājumus rīkot referendumu pasludinājusi par nelikumīgiem, taču tajā pašā laikā Krievijas Valsts domē iesniegts likumprojekts, kas paredz atvieglot kārtību, kādā valstij pievienojamas jaunas teritorijas.
Likumprojekts paredz, ka par pietiekamu aneksijas pamatu uzskatāma "tautas gribas izteikšana", kas, piemēram, izpaudusies referendumā.