Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Jūhans Okerblums (Johan Åkerblom) intervijā aģentūrai LETA , vērtējot pašlaik Saeimā esošo ierosinājumu par 50% samazināt izsniegto hipotekāro kredītu procentu likmes, atzīst, ka joprojām nav īsti skaidrs, kā to var likumīgi izdarīt.
Ja pievēršamies tam, kas pašlaik notiek valdībā un parlamentā, tad kā banku var ietekmēt Saeimas Budžeta komisijas sagatavotie grozījumi, kuri paredz par 50% samazināt izsniegto hipotekāro kredītu procentu likmes?
Joprojām ir ļoti grūti saprast, kā šīs prasības ir plānots piemērot. Ir viegli saprotams, ka hipotekāro kredītu procentu likmes ir iecerēts samazināt par 50%. Taču tas, kā tas varētu notikt praktiski, joprojām ir liels jautājums. Kurš par to maksās, kā tas tiesiski darbosies, kā uz to skatīsies Eiropas Centrālā banka (ECB) u.tml. Mēs esam gatavi sadarbībai ar valdību ilgtspējīga risinājuma atrašanai, ņemot vērā visas iesaistītās puses un nodrošinot, ka Latvija turpina būt pievilcīga vieta ārvalstu tiešajām investīcijām. Tas prasa vides stabilitāti un paredzamību.
Cik noprotams, tad atbilde uz jautājumu, kurš par to maksās, ir - bankas.
Ir jāsaprot, ka mums ir līgums ar katru no mūsu klientiem. Mums nav līguma ar valdību. Man ir grūti iedomāties, kā valdība var piespiest mainīt līgumu ar ikvienu hipotekārā kredīta ņēmēju, kas ir mūsu bankai. Es nesaprotu, kā to var likumīgi izdarīt. Tas rada bažas, kādu vēstījumu mēs sūtām citām nozarēm un investoriem, kas plāno ieguldīt naudu Latvijā.
Papildus tam man ir jāuzsver, ka mēs strādājam Eiropas Savienībā, mēs strādājam eirozonā ECB uzraudzībā. Tādēļ tas ir komplicēti. Līdzīgi lēmumi ir pieņemti, piemēram, Polijā, bet te mums ir jāatceras, ka Polija nav eirozonas daļa un tās centrālā banka nav saistīta ar ECB šajā nozīmē.
Ko jūs, un es pieņemu, ka arī citas bankas ar Finanšu nozares asociācijas starpniecību, darīsiet, ja parlaments pieņems grozījumus likumā tādā izskatā, kādi tie ir pašlaik?
Pirms mēs nonākam līdz tam, mēs līdz šim esam strādājuši un turpināsim strādāt ar valdību, lai atrastu labāko risinājumu Latvijai ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Ikvieni lēmumi, kuri ir saistīti ar nodokļiem, ir nopietni jāizvērtē, un nevajadzētu būt tā, ka rodas priekšstats, ka, ja kāda industrija sāk pelnīt naudu, tā tiek sodīta. Tādā gadījumā neviens nevēlēsies ieguldīt naudu Latvijā, jo būs sajūta, ka, tikko parādās nauda, tā valdība to centīsies paņemt caur nodokļiem, kuri pirms tam nav eksistējuši utt. Lai ekonomika spētu piesaistīt investīcijas, tai ir noteikti jābūt paredzamai. Tādēļ mēs strādāsim ar valdību, lai nonāktu pie risinājuma, kas ir rasts sadarbības ceļā, nevis caur konfrontāciju.
Taču būsim godīgi, peļņa, kura pašlaik ir bankām, nav saistīta ar to "know how", īpaši sekmīgu biznesa modeli, bet gan ar procentu likmju izmaiņām. Vai nebūtu tikai godīgi, ja daļa no šīs peļņas nonāktu, piemēram, valsts budžetā?
Atkāpsimies nedaudz atpakaļ. Pirmkārt, 2014.gadā ECB ieviesa negatīvas procentlikmes. Neviena banka pilnvērtīgi nevar darboties negatīvu procentlikmju teritorijā, taču mēs nekad neesam prasījuši piemaksāt nevienu pašu eiro par noguldījumiem mūsu privātpersonu klientiem. Mēs paši šo negatīvo starpību sedzām no 2014. līdz 2020. gadam. Kas attiecas uz procentlikmju kāpumu - tas nav komercbanku lēmums, bet ECB, ar mērķi apkarot augsto inflāciju. Inflācija ir augstāka, nekā plānots, ko centrālās bankas neparedzēja, lai gan negatīvās procentlikmes tolaik tika ieviestas ar nolūku palielināt inflāciju. Mēs kā bankas EURIBOR likmes nekontrolējam, mēs neesam pieņēmušas lēmumus, ka EURIBOR likme būs 3,5% vai 4%.
Otrkārt, kad likmes bija zemas, klientiem bija iespēja vairāk domāt par ilgtermiņa perspektīvu un par kredītlikmju fiksēšanu. Ļoti maz klientu bija ieinteresēti, jo tas nozīmēja īstermiņā maksāt nedaudz vairāk, taču tā ir cena par fiksētu likmi ilgtermiņā. Pati mainīgās likmes būtība ir tāda, ka tā mainās uz augšu un uz leju, un, kad likmes aug, par kredītu ir jāmaksā vairāk, un tieši šajā punktā mēs pašlaik esam. Tas ir tas, kā banku biznesa modelis strādā, un tas nav noslēpums. Taču tagad tas ir kļuvis par populisma tēmu.
Patiesībā diskusijai ir jābūt par to, kā parūpēties par cilvēkiem, kuri pašlaik nonākuši finanšu grūtībās, un kā nodrošināt, ka viņi tiek pāri šim ciklam, jo procentlikmes nebūs augstas visu laiku. Vai valsts būs gatava piešķirt kompensācijas bankām par zemākām likmēm? Diezgan droši, ka nē, un mēs to arī nekādā veidā nesagaidām, jo esam privāts uzņēmums.
Tomēr, ja atgriežamies pie jautājuma par hipotekāro kredītu procentlikmju samazināšanu par 50%, ko jūs darīsiet, ja šis likums tiks pieņemts? Jūs vērsīsieties Satversmes tiesā? Jūs iesiet pie ECB un Eiropas tiesām?
Ja likumu pieņems, tad, pirmkārt, būs rūpīgi jāsaprot, tieši ko tas saka un ko tas nozīmē. Pēc izsmeļošas analīzes tiktu pieņemts lēmumu par nākamajiem soļiem. Es pašlaik par to nevēlos spekulēt, jo pieņemu, ka notiks vēl vairākas lēmumu pieņemšanas kārtas. Mēs joprojām ticam, ka labākā izvēle ir atrast risinājumu, kas neprasa šāda veida likuma pieņemšanu, jo var nodarīt ievērojamu kaitējumu Latvijai uz ilgu laiku. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur jāatrod līdzsvars starp uzņēmējdarbību un politiku, un valsts labklājība ir atkarīga no kapitālisma. Tas nozīmē, ka cilvēki veido uzņēmumus, bet, lai tie būtu ilgtspējīgi, tiem jāgūst peļņa. Ja valsts tajā pēkšņi sāk iejaukties un mainīt noteikumus, tas rada negatīvu precedentu.
