Pasaulē

"Par karu ir atbildīgs Putins, bet Putinu ievēlēja iedzīvotāji. Es par viņu noteikti nebalsoju, pat protestēju, izejot Puškina laukumā. Vai tauta ir vainīga? Nu, protams, ka jā, jo mūsos visos ir bijis un joprojām ir kaut kas no impēriskuma un fašisma," tā sarunā ar Youtube kanālu Russkije norm! sacījis krievu uzņēmējs Oļegs Tiņkovs. Viņš ir viens no retajiem augstākā ranga biznesmeņiem, kurš atklāti kritizējis Kremļa uzsākto agresiju pret Ukrainu, bet šī mēneša sākumā atteicies no Krievijas pilsonības.

Tuvojoties 8. novembrim, kad ASV notiks Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, prezidents Džo Baidens brīdinājis, ka radikāli noskaņoto republikāņu iespējamā atteikšanās no balsošanas rezultātu atzīšanas rada nopietnus draudus demokrātijai. Prezidents uzskata, ka galvenais iedvesmotājs šādai rīcībai ir viņa priekštecis Baltajā namā Donalds Tramps, kurš bez jebkāda pamatojuma turpina apgalvot, ka 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultāti ir safabricēti par labu Baidenam.

Ziemeļkoreja trešdien veikusi vērienīgākos raķešu izmēģinājumus, raidot Japāņu jūras virzienā 17 raķetes. Viena no tām šķērsojusi demarkācijas līniju, iekrītot jūrā starptautiskajos ūdeņos aptuveni 60 kilometrus no Dienvidkorejas piekrastes un izraisot gaisa trauksmi Ulleundo salā. Šādā veidā Phenjanas režīms reaģējis uz Dienvidkorejas un ASV kopīgajām gaisa kara spēku mācībām Vigilant Storm, taču arī Seula nav palikusi atbildi parādā, izšaujot vairākas raķetes uz neitrālajiem ūdeņiem ziemeļos no demarkācijas līnijas.

Tikai pirms četriem mēnešiem nodibinātajai Dānijas Moderātu partijai pēc šodienas parlamenta vēlēšanām var pavērties iespēja noteikt valsts politisko kursu nākamajiem četriem gadiem. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka tieši tās mandāti varētu būt izšķirošie, nosakot, vai valdību veidos kreisie, vai labējie spēki. Moderātu līderis, bijušais premjers Larss Leke Rasmusens, uztur intrigu, neatklājot ar kuru bloku viņa partija grasās sadarboties, bet kuluāros baumo, ka arī viņš pats uzskatāms par vienu no pretendentiem uz valdības vadītāja amatu.

Šodien tiesas priekšā Sanfrancisko stāsies 42 gadus vecais Deivids Depeips - cilvēks, kurš pagājušās nedēļas nogalē ielauzās ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi mājā un ar āmuru ielauza galvaskausu viņas vīram Polam. Pratināšanā noskaidrojies, ka viņš vēlējies saņemt Pelosi kā ķīlnieci un sakropļot viņu, ja politiķe atteiktos piekrist Depeipa atbalstītajām sazvērestības teorijām.

Par jauno Brazīlijas prezidentu kļūs kreiso spēku līderis Luiss Inasio Lula da Silva, kuru vēlēšanu otrajā kārtā atbalstījuši 50,9% balsotāju, liecina vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Līdzšinējais prezidents, galēji labējais Žairs Bolsonaru gan nav steidzies atzīt zaudējumu un apsveikt savu sāncensi ar uzvaru, kas rada bažas, ka viņa atbalstītāji varētu mēģināt apstrīdēt vēlēšanu rezultātus.

Galvenā intriga pirms 1. novembrī notiekošajām Izraēlas parlamenta ārkārtas vēlēšanām ir pavisam vienkārša – vai pie varas izdosies atgriezties korupcijā apsūdzētajam un ilgus gadus premjera krēslā sēdējušajam labējās partijas “Likud” līderim Benjaminam Netanjahu? Salīdzinājumā ar citiem konkurentiem viņa izredzes pašlaik kotējas visaugstāk, taču socioloģiskās aptaujas liecina, ka Netanjahu un viņa sabiedrotajiem var pietrūkt tikai viena mandāta, lai iegūtu vairākumu parlamentā jeb Knesetā.

Eiropas Savienības valstīm atkal nākas saskarties ar migrantu uzplūdiem, un runa jau nav par Ukrainas iedzīvotājiem, kuri patiešām bēg no valsts Krievijas agresīvā iebrukuma dēļ. Kontinentā aizvien lielākā skaitā ierodas nelegālie imigranti no Āzijas, Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm, raksta izdevums Politico, norādot, ka migrantu skaits jau ir tuvs 2015. gada rādītājiem, kad nelegāļus doties uz Eiropu iedvesmoja toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele, paziņojot par atvērtajām durvīm.

Šajās dienās aprit 100 gadu kopš bēdīgi slavenā itāļu fašistu Marša uz Romu, kā rezultātā pie varas nāca Benito Musolīni, kurš pāris nākamajos gados kļuva par īstu diktatoru. Triecienniekiem, kuri iepriekšējā gada laikā bija kārtīgi iebiedējuši sabiedrību, terorizējot politiskos pretiniekus, pat nenācās izmantot spēku, lai Musolīni kļūtu par valdības vadītāju – šo amatu viņam piešķīra baiļu pārņemtais karalis Viktors Emanuels III. Ne mazums vēsturnieku uzskata, ka ar tikai Romā vien dislocētajiem armijas spēkiem būtu pieticis, lai slikti bruņotos melnkreklus (tā dēvēja fašistu kaujiniekus) sakautu lupatu lēveros.

Haiti valdība un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājuši izveidot starptautisko ātras reaģēšanas spēku kontingentu, kura uzdevums būtu palīdzēt Haiti policijai neitralizēt kriminālos grupējumus, kas terorizē iedzīvotājus un noveduši valsti līdz drošības un humānajai katastrofai. Šādu risinājumu teorētiski atbalsta Rietumu puslodes valstis, taču pagaidām neviena (ieskaitot ASV) nevēlas uzņemties spēku vadību, labi apzinoties, ka misijas panākumi haosa pārņemtajā valstī nav garantēti.

Britu jaunā premjera Riši Sunaka un viņa valdības pirmās darba dienas radījušas iespaidu, ka šis Ministru kabinets negrasās strēbt karstu un lēmumus par ekonomisko un finansiālo problēmu risināšanu pieņems vien pēc rūpīgas situācijas izanalizēšanas. Pēc Borisa Džonsona un jo sevišķi Lizas Trasas haotiskajiem laikiem varētu pat sacīt, ka britu politikā iestājusies garlaicība, ko atzinis arī politikas veterāns Maikls Govs, kurš pēc pārtraukuma atgriezies valdības sastāvā.

Izdevniecība Penguin Random House apstiprinājusi, ka nākamā gada 10. janvārī grāmatu veikalos būs nopērkami britu prinča Harija memuāri ar nosaukumu Spare. Jau tagad ir skaidrs, ka šī grāmata kļūs par dižpārdokli, bet saglabājas intriga, cik lielā mērā tajā būs kritizēta britu monarhija, jo karalienes Elizabetes II nesenā nāve vismaz šķietami mazināja domstarpības starp Hariju un viņa brāli, troņmantnieku Viljamu.

Ziemeļīrijas parlamentā ievēlētajiem deputātiem atlicis pavisam maz laika, lai izvairītos no otrajām vēlēšanām šogad. Kopš maija viņiem nav izdevies nedz ievēlēt asamblejas spīkeru, nedz izveidot izpildvaru, jo šos centienus bloķējusi protestantu atbalstītā Demokrātiskā unionistu partija (DUP). Tā šādā veidā protestē pret tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu, kas pēc Brexit tika noslēgts starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību un nošķir Ziemeļīriju no citām karalistes daļām.

ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis, ka neatmetīs pūliņus atbrīvot Krievijā ieslodzīto amerikāņu basketbola zvaigzni Britniju Graineri. Tiek pieļauta iespēja, ka starp ASV un Krieviju notiks apmaiņa ar ieslodzītajiem. Otrdien apelāciju tiesa Maskavā paturēja spēkā Grainerei piespriesto sodu par mēģinājumu nelegāli ievest Krievijā narkotikas (marihuānas eļļu), taču amerikānietes advokāti, atsaucoties uz citiem spriedumiem līdzīgās lietās, uzsver, ka sods ir nesamērīgi bargs.

Dienvidāfrikas Republikas varasiestādes paziņojušas, ka neliegs Keiptaunas ostā piestāt ASV un ES sankcijām pakļautā krievu miljardiera Alekseja Mordašova jahtai Nord, kas pašlaik ir ceļā no Honkongas uz DĀR. Prezidenta Sirila Ramafosas pārstāvis informējis, ka šai valstij nav saistošas sankcijas, ko nav noteikusi ANO, un nevarot būt ne runas, ka tā kādā veidā varētu vērsties pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha īpašumu.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzņēmies iniciatīvu, lai starptautiskā sabiedrība ieguldītu pietiekamus līdzekļus Ukrainas atjaunošanā, mudinot uz jauna Māršala plāna realizēšanu. Šādu viedokli viņš paudis gan pirmdien Berlīnē notikušajā Vācijas un Ukrainas biznesa forumā, gan vakar Vācijas galvaspilsētā notikušajā starptautiskajā konferencē, kurā tika spriests par Ukrainas atjaunošanu. Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis apsveicis šo iniciatīvu, taču norādījis, ka pašlaik svarīgāk būtu palīdzēt Ukrainai ar aptuveni 38 miljardiem eiro – tā ir summa, kas šobrīd iztrūkst valsts nākamā gada budžetā.

Kenijas pilsētas Nairobi pievārtē nogalināts Pakistānā pazīstamais televīzijas žurnālists Aršads Šarifs, kurš šovasar pameta dzimteni, jo bija saņēmis draudus par militārpersonu kritizēšanu interneta sociālajos tīklos. Kenijas policija skaidrojusi, ka noticis "nelaimīgs incidents" - automašīna, kurā atradies Šarifs, nav apstājusies pie policistu ierīkotā kontrolpunkta un noturēta par transporta līdzekli, kas bija izsludināts meklēšanā.

Bijušais Brazīlijas kongresmenis Robertu Džefersons apšaudījis un ar granātām apmētājis policistus, kuri bija ieradušies viņu apcietināt, jo gada sākumā par draudu izteikšanu notiesātais 69 gadus vecais Džefersons bija pārkāpis mājas aresta nosacījumus. Pēc astoņām stundām, ko politiķis pavadīja iebarikādējies savā mājā, viņš galu galā padevies policijai.

Svētdien uz savu pirmo sēdi sanāca Itālijas jaunās premjerministres, partijas “Fratelli d'Italia” (Itālijas brāļi) līderes Džordžas Meloni vadītā valdība. Šī ir pirmā reize Itālijas vēsturē, kad valdības vadītāja amats ticis uzticēts sievietei, taču būtiskāk ir tas, ka kopš Otrā pasaules kara beigām tik labējas valdības Itālijā vēl nav bijis. Lai gan pati Meloni nepārprotami paudusi atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju, divu citu valdībā pārstāvēto partiju līderi – Silvio Berluskoni (“Forza Italia!” jeb “Uz priekšu, Itālija!”) un Mateo Salvīni (“Līga”) – nav slēpuši savu pozitīvo attieksmi pret Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu.

Šajās dienās aprit apaļa gadskārta kopš lielākā saspīlējuma ASV un PSRS attiecībās, kas parasti tiek dēvēts par Kubas raķešu krīzi. 1962. gada oktobrī pasaule 13 dienas atradās uz kodolkara sliekšņa, un tā iemesls bija padomju kodolieroču izvietošana Kubā, kas nepalika nepamanīta amerikāņu izlūkdienestam. Tolaik starp abu valstu līderiem (Džonu Ficdžeraldu Kenediju un Ņikitu Hruščovu) tiešo sakaru nebija, un, vien pateicoties starpniekiem, abi valstsvīri spēja nodot viens otram savus vēstījumus un galu galā krīzi noregulēt.

Kolumbijā pagājušajā gadā strauji pieaugušas gan platības, kurās tiek kultivēti kokas augi, gan saražotā kokaīna apjoms. Valsts jaunā kreisi noskaņotā valdība atzinusi, ka līdzšinējā cīņa pret narkobaroniem, kas Kolumbijā lielākoties notikusi, pamatojoties uz ASV amatpersonu ieteikumiem, nav devusi rezultātus, tādēļ vēlas mainīt stratēģiju. Taču Vašingtonā bažījas, ka mazāk stingra vēršanās pret kokas audzētājiem novedīs pie vēl lielāka narkotiku daudzuma nonākšanas tirgū.

Tikai 45 dienas kopš Lizas Trasas apstiprināšanas britu premjeres amatā šis krēsls (tāpat kā valdošās konservatīvās partijas līdera amats) atkal ir vakants. Trasas nespēja realizēt konsekventu politiku noveda pie īsta dumpja toriju deputātu rindās, un vakar pēcpusdienā, nespējot izturēt šo spiedienu premjere paziņoja par demisiju. Konservatīvie, kuri par katru cenu vēlas izvairīties no leiboristu pieprasītajām ārkārtas vēlēšanām, paziņojuši, ka sava nākamā līdera un britu premjera vārdu nosauks līdz 28. oktobrim, taču, ņemot vērā partijas sašķeltību, to izdarīt nebūs vienkārši.