Briti un franči centīsies apturēt Lamanšu šķērsojošos nelegāļus

Nelagālo migrantu uzturēšanās centri Anglijas dienvidu piekrastē ir pārpildīti.  © AFP/Scanpix

Apvienotā Karaliste un Francija šonedēļ noslēgušas jaunu līgumu, kura mērķis ir apturēt nelegālo migrantu plūsmu pāri Lamanša šaurumam. Aplēses liecina, ka šogad britu salās nelikumīgi mēģinājuši iekļūt aptuveni 40 000 pārceļotāju, taču tie ir tikai nelikumīgā robežas šķērsošanā pieķertie, un atliek vien minēt, cik daudz ir tādu, kuri veiksmīgi nokļuvuši Lielbritānijā. Nevalstiskajām organizācijām, kas regulāri vaimanā par nepieciešamību sniegt patvērumu kara bēgļiem, derētu iegaumēt, ka vismaz 11 000 pārtverto nelegāļu bijuši Albānijas pilsoņi, bet šajā valstī, cik zināms, nekāda kara nav.

Nelegālo ieceļotāju plūsma pāri Lamanša šaurumam pieaug ļoti strauji. Britu statistikas dati liecina, ka 2018. gadā tika aizturēti vien 299 nelegāļi, gadu vēlāk - jau 1843, 2020. gadā - 8466 cilvēki, bet pērn - 28 561 nelegālais robežas šķērsotājs. Neliela viņu daļa joprojām cenšas paslēpties kravas automašīnās, kas no Kalē uz Duvru tiek pārvestas ar prāmjiem, vai iekļūt Lamanša tuneli izmantojošo vilcienu sastāvos. Taču absolūtais vairākums uz Britu salām dodas gluži tāpat kā tie nelegālie migranti, kuri šķērso Vidusjūru - nelielās vai prāvākās gumijas laiviņās. Laku pa laikam kāds no šiem nedrošajiem peldlīdzekļiem avarē, dodot iespēju nelegālo migrāciju atbalstošajām nevalstiskajām organizācijām celt trauksmi par notikušo traģēdiju un pārmest gan Francijas, gan Apvienotās karalistes varasiestādēm, ka tās nav bijušas pietiekami modras, lai izglābtu nelaimē nokļuvušos pārgalvīgos ceļotājus.

Starp Franciju un Apvienoto Karalisti arī iepriekš bijusi spēkā vienošanās, saskaņā ar kuru frančiem būtu jānovērš nelegālo migrantu došanās uz Lielbritāniju, taču tā īsti nav darbojusies. Francijas amatpersonas gadiem ilgi sūrojušās, ka resursi, kas atvēlēti problēmas risināšanai esot pārāk mazi. Tagad abu valstu iekšlietu ministru Žeralda Darmanēna un Suelas Breivermenas sarunās panākta vienošanās, ka briti ik gadu maksās 72,2 miljonus eiro, cerot, ka Francijai ar šiem līdzekļiem pietiks, lai nodrošinātu, ka no tās piekrastes cilvēki nedodas riskantā ceļā pāri Lamanša šaurumam. Nauda tiks ieguldīta gan visdažādākās tehnikas (nakts redzamības ierīču, novērošanas videokameru, bezpilota lidaparātu), gan papildus žandarmu algošanai. Tiesa, to skaits no pašreizējiem 250 tiks palielināts vien līdz 350 cilvēkiem, un ir skaidrs, ka ar to nepietiks, lai stingri patrulētu Francijas ziemeļu pludmales, kuru kopējais garums pārsniedz 175 kilometrus. Londona un Parīze gan vienojušās lielāku uzmanību pievērst izlūkošanas datiem, cerot, ka šādā veidā laicīgi izdosies atmaskot tos noziedzīgos grupējumus, kas nodarbojas ar cilvēku kontrabandu. Taču tās ir vien cerības, jo līdz šim nelegālu pārvedēju sindikāti darbojušies gandrīz netraucēti, neraugoties uz to, ka to apkarošanai gan Apvienotā Karaliste, gan Francija atvēlējušas diezgan prāvus līdzekļus.

Jaunā vienošanās ari paredz, ka pirmo reizi vēsturē britu imigrācijas dienesta darbinieki varēs strādāt Francijas teritorijā. Viņu uzdevums būs identificēt tos potenciālos migrantus, kuriem ir pamats saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Apvienotajā Karalistē. Uz papīra tas, protams, izskatās skaisti un loģiski, taču nav nekādas ticības tam, ka ļaudis, kuri labi apzinās, ka bēgļu statuss Apvienotajāa Karalistē nepienākas, mēģinās šajā valstī iekļūt legāli.

Pasaulē

Kur pazūd munīcija Ukrainas armijai; kādēļ F-16 karā netiek izmantoti lietderīgi; kā FPV dronu lietošana ietekmē kara gaitu; amatpersonu nodevības; vai karam paredzamas drīzas beigas; kas notiek ar gūstā saņemtajiem Ukrainas karavīriem un kādēļ Krievijas militāristi izvaro bērnus – intervijas turpinājums ar Ukrainas armijas kareivi Juriju Armašu, kurš septembrī viesojās Rīgā.

Svarīgākais