Četru gadu nozīmīgākais notikums futbola dzīvē beidzot ir sagaidīts. Tiesa, izlašu futbolam pavisam neierastā laikā, turklāt jau diezgan ilgi daudz lielāku uzmanību pievēršot nevis pašai spēlei un komandu izredzēm, bet gan apspriežot Kataras valsts tikumus – attieksmi pret viesstrādniekiem, sievietēm, seksuālajām minoritātēm un alkohola lietošanu. Pie tā vainojams 2010. gadā pieņemtais lēmums finālturnīra rīkošanu uzticēt mazajai, taču bagātajai Persijas līča piekrastes valstij, ko par kļūdainu nu atzinis pat toreizējais Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) vadītājs Zeps Blaters.
Pašreizējam FIFA bosam Džanni Infantīno un viņa padotajiem atliek vien strēbt priekšteču savārīto putru un cerēt, ka turnīrs, kas turpināsies līdz 18. decembrim, vismaz organizatoriskā ziņā noritēs bez lieliem satricinājumiem. Pašlaik nav nekādu šaubu par to, ka savulaik Katara pie čempionāta rīkošanas tika, pateicoties naudai, turklāt ļoti lielai naudai, kurā emirāts burtiski peldas, jo tā teritorija aplaimota ar milzīgām dabasgāzes atradnēm un prāviem naftas laukiem. Par turnīra saimnieci 2010. gadā balsoja FIFA izpildkomiteja, un no 22 tās locekļiem desmit (gandrīz vesela futbola komanda) vēlāk atzīti par vainīgiem korupcijā. Interesanti, ka togad eksperimentālā veidā balsoja par uzreiz divu finālturnīru norisi, un arī 2018. gada čempionāta rīkošanas tiesības ieguva ar energoresursiem bagāta valsts - Krievija. Ir lielas aizdomas, ka arī šis balsojums nebija īsti godīgs, taču jāatzīst, ka Krievijai vismaz ir kādas futbola tradīcijas un, atšķirībā no Kataras, tā nereti spēja pārvarēt kvalifikāciju, lai piedalītos Pasaules kausa finālturnīros. Arī futbola infrastruktūra Krievijā jau bija - ne paša augstākā līmeņa, bet tomēr.
Kad tika paziņots, ka Krievija Pasaules kausa rīkošanā ieguldījusi 15 miljardus dolāru, daudzi šausmās saķēra galvas. Bet ko gan viņiem darīt pašlaik, kad, saskaņā ar finanšu konsultāciju uzņēmuma Front Office Sport aplēsēm, tiek ziņots, ka Katara finālturnīra rīkošanā ieguldījusi aptuveni 220 miljardus dolāru - piecas reizes vairāk nekā visu beidzamo septiņu finālturnīru rīkotāji kopā ņemti? Astronomiskajiem tēriņiem ir saprotams izskaidrojums. Katarā viss bija jābūvē no pilnīgas nulles. Un tas attiecas ne tikai uz astoņiem stadioniem (divi no tiem gan piedzīvojuši vien pamatīgu rekonstrukciju), kuru celtniecību būtiski sadārdzināja prasība ierīkot gaisa kondicionēšanas iekārtas, bet arī bāzēm un treniņu laukumiem, ko tagad izmanto 32 valstu izlases, kas ieradušās Katarā. Lai godam uzņemtu viesus, tika uzbūvēta jauna lidosta, ierīkota metro sistēma, kas sastāv no trim atzariem, uzbūvētas jaunas viesnīcas un šosejas. Katarā uzskata, ka šī infrastruktūra kalpos vēl ilgi un ieguldījumi atmaksāsies. Taču, lai tā notiktu, ik pa laikam šai valstij jāizkaro tiesības uzņemt kādus lielus starptautiskus forumus. Ja reiz pirms futbola čempionāta pilnīgi pietika ar pāris desmitiem augstākās klases viesnīcu (Katara ne tuvu nav starp tūristu iecienītākajām valstīm), kādēļ iedomāties, ka pēc tā kaut kas būtiski mainīsies? Un stadioni, atskaitot vienu, kas uzsliets no veciem jūras pārvadājumu konteineriem un vēlāk tikšot nojaukts? Kurš tajos spēlēs, un kur ņemt tik daudz skatītāju, lai vietas tribīnēs izskatītos kaut daļēji aizpildītas? Arī par to, vai metro līnijas pēc lielā futbola noderēs, ir lielas šaubas. Paši Kataras pilsoņi (tiek lēsts, ka no trim miljoniem valsts iedzīvotāju, viņu ir kādi 10%), kuriem valsts no milzīgajiem ienākumiem atvēl diezgan nozīmīgu daļu, nez vai no automašīnām pārsēdīsies metro vilcienos, bet daudzajiem viesstrādniekiem vienkārši nebūs ne laika, ne vajadzības, lai kaut kur vizinātos. Šādā ziņā Katarā viss tiek organizēts vienkārši - strādniekus nomitina turpat blakus objektam un nodarbina pēc pilnas programmas. Kad objekts pabeigts, tad sveiki un uz redzēšanos, nereti nepasakot pat paldies.
Tieši attieksme pret viesstrādniekiem izraisīja milzu skandālu, kad “The Guardian” pērn paziņoja - būvējot finālturnīram paredzētos objektus, bojā gājuši aptuveni 6500 cilvēku - lielākoties Indijas, Pakistānas, Nepālas, Bangladešas un Šrilankas pilsoņi. Kataras varas iestādes šos skaitļus apstrīdējušas, vēstot vien par pāris desmitiem nelaimes gadījumos bojāgājušo. Taču tām nācās atzīt, ka reizēm viesstrādniekiem patiešām nav samaksāta solītā alga, bet bieži vien viņiem likts strādāt virsstundas, turklāt atpūta nav dota pat laikā, kad vasarās termometra stabiņš tuvojas 50 grādu atzīmei.
Vēl viena problēma ir tā, ka Katarā stingri tiek ievēroti sunnītu islāma radikālākā novirziena vahābisma likumi. Tie ir nesaudzīgi attiecībā ne vien pret seksuālajām minoritātēm, bet arī ļaudīm, kuri sabiedriskās vietās uzvedas nepiedienīgi no šariata likumu viedokļa - sodi draud ne tikai par staigāšanu dzērumā, bet arī lamāšanos, aizskarošu žestu rādīšanu, nepieņemamu ģērbšanās stilu. Pret futbola faniem Kataras varas iestādes solījušās izturēties saudzīgāk, taču pavisam negaidīti divas dienas pirms čempionāta sākuma tika paziņots, ka alus stadionos tomēr netiks pārdots un ar alkoholiskajiem dzērieniem viesiem būs iespējams veldzēties vien fanu zonās vai viesnīcu bāros. Turklāt sestdien noskaidrojās, ka fanu zonu ietilpība ne tuvu neapmierina līdzjutējus, jo tūkstošiem cilvēku tā arī netika ielaisti uz ballīti, ko rīkoja par godu čempionāta atklāšanai. Laiks rādīs, vai rīkotājiem izdosies tikt galā ar šīm problēmām tā, lai aptuveni 1,2 miljoniem futbola līdzjutēju, kurus gaida ierodamies Katarā, no šī ceļojuma nepaliktu tikai mieles.