Novados

Jau daudzus gadus Daugavpils pašvaldības uzņēmuma „Daugavpils satiksme” dienaskārtībā ir tramvaji – gan jauno tramvaju iepirkums, kas raisīja plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā, gan tramvaju ceļu tīkla rekonstrukcija un jaunu posmu būvniecība.

Pašapmierinātība, iekšējie aizvainojumi, pārlieka uzticēšanās citu partiju pārstāvjiem - šīs un citas kļūmes tika uzskaitītas opozīcijā nonākušās partijas "Tukuma pilsētai un novadam" kopsapulcē.

Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.

Piektdien Iecavas kultūras namā notika pašvaldību seminārs “Skats no malas uz pašvaldībām. Pārmaiņas 10 gados”, kur arī man bija gods uzstāties. Lūk, manas runas rakstiskā versija Kā ir mainījies pašvaldību kopējais tēls un ietekme Latvijas sabiedriski politiskajā telpā? Aizvadītajā desmitgadē pašvaldību tēls ir attīstījies divos, it kā pretējos virzienos. No vienas puses Latvijas reģioni ir kļuvuši ievērojami sakārtotāki un vizuāli sakoptāki. Teorētiski tam vajadzētu uzlabot pašvaldību prestižu, palielināt to kopējo svaru un ietekmi. Taču praksē tā nav noticis. Drīzāk otrādi. Arvien retāk dzird pašvaldību konsolidēto viedokli, kas rada iespaidu, ka pašvaldības kopumā kļuvušas vājākas. Kāds tam ir iemesls?

“Atceros dienu, kad manā kabinetā ienāca kāda draudzes locekle, kura nu jau ir mūžībā, un silti, mātišķi uzraugoši mani lūdza aizlūgt par cilvēkiem, kuri apbedīti viduslaiku kapsētā pie baznīcas, un izlūgties viņiem dieva mieru,” sarunā ar Neatkarīgo saka Tukuma evaņģēliski luteriskās Sv. Trīsvienības baznīcas mācītājs Mārcis Zeiferts. “Tobrīd sapratu, ka mērķis – atjaunot baznīcu – nav un nebūs vienkāršs, jo baznīca nav tikai ēka un mūra sienas, tā ir gadsimtiem sena vēsture, kas mums ikdienā paliek arī neieraudzīta.”

No graustiem par augstākās klases biroju ēkām pārtapuši 19. gadsimta arhitektūras pieminekļi Ventspilī, Pils ielā 45 un 47.

Praktiski pirms gada Mūzikas bibliotēkā, kas iekārtota Ventspils jaunās koncertzāles „Latvija” telpās, tika ienestas pirmās nošu lapas, DVD un CD ieraksti, datori, mūsdienīga audio un video tehnika, audiokrēsli un digitālās klavieres, arī pārējais aprīkojums. Pēc pirmā darbības gada Mūzikas bibliotēka ir kļuvusi par populāru satikšanās vietu, par zinību krātuvi un jēgpilnu laika pavadīšanas platformu ne tikai profesionālajiem un topošajiem mūziķiem, bet arī interesentiem, kuriem mūzika ir daļa no dzīves.

Pirms turpat trīsdesmit gadiem aizsākās Ventspils bibliotēkas modernizācija. Šodien Ventspils bibliotēkas pārziņā ir septiņas struktūrvienības: Galvenā bibliotēka ar ārējās izsniegšanas punktu Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Galvenajā bibliotēkā integrētu Bērnu bibliotēku, Pārventas, Mūzikas, Gāliņciema un Ventspils augstskolas bibliotēkas. Vienlaikus Ventspils bibliotēka ir reģiona galvenā bibliotēka un metodiskais centrs visām 13 Ventspils novada bibliotēkām.

2020. gadā ieplānoto Tokijas olimpisko spēļu programmā pirmo reizi tika iekļauts arī 3x3 basketbols. Tas daudziem jauniešiem bija impulss arī Latvijā pievērsties 3x3 basketbolam. Sekojot līdzi pasaules tendencēm, šā gada jūlijā Ventspils pilsētas pašvaldība iegādājās un uzstādīja divus 3x3 basketbola laukumus, kuri ir identiski tiem, ko spēļu norisē plānoja izmantot arī Tokijā.

Tradicionāli Ventspils pilsētas svētki ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem ‒ to apmeklējumu ne tikai ventspilnieki, bet daudzi Latvijas un pat ārvalstu tūristi laikus iezīmē kalendārā. Līdz ar drošības pasākumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai šogad svētki iecerēti citā formātā – mierīgāki, lokalizēti vairākās pilsētas vietās, taču interesanti un aizraujoši. Uguņošana būs!

Nu jau pilnīgi skaidri iezīmējušās topošā Zinātnes un inovāciju centra ēkas aprises – ēku nevar nepamanīt, ja Ventspilī ierodas no Rīgas puses. Taču ēka ir tikai daļa no ievērojama projekta – svarīgs ir saturs, ko deleģēts veidot šī centra saimniekiem ‒ Ventspils Digitālajam centram.

Ventspili bieži dēvē par ziedu pilsētu. Tam ir loģisks pamatojums, jo tik daudz puķu dobju, iekarināto puķu podu, ziedu skulptūru, ziedu piramīdu, puķu kastu uz barjerām un cita veida apstādījumu, kas acis priecē no agra pavasara līdz vēlam rudenim, citās Latvijas pilsētās nav redzēts. Rūpes par skaistumu, lai puķes krāšņi ziedētu, savlaicīgi būtu nolauzti vecie ziedi, nevajadzīgi dzinumi un lapas, ir uzticētas Ventspils labiekārtošanas kombinātam.

Pagājušā gada Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā „Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020” Ventspils ieguva tiesības visa 2020. gada garumā sevi dēvēt par Jauniešu galvaspilsētu. Konkursa finālā sacentās Daugavpils, Jēkabpils un Ventspils.

27.jūlijā aprit tieši gads kopš durvis vēra koncertzāle "Latvija" Ventspilī. Koncertzāles koncepts paredz ne tikai augstvērtīga repertuāra piedāvājumu ļoti plašām klausītāju lokam, kas pārsniedz Latvijas robežas, bet arī inovatīvu pieeju pašas ēkas būvniecībai, lai tā kalpotu par piemēru publisko ēku celtniecībai Latvijā.

Jau daudzu gadu garumā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī mērķtiecīgi attīsta vairākus darbības virzienus, veidojot augsta līmeņa veselības aprūpes centrus, kas nepieciešami lielam skaitam Kurzemes iedzīvotāju un speciālistu pieejamībā kalpo kā laba alternatīva Rīgai, bet dažos virzienos pat rada nopietnu konkurenci Rīgas klīniskajām universitāšu slimnīcām.

Līdz ar Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, mācību gads pārtrūka arī pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Bērni nonāca dažādās situācijās – daļa turpināja apmeklēt bērnudārzus, citus pieskatīja ģimenes locekļi, taču sagatavošanās skolai bija un joprojām ir aktuāla visām topošo pirmklasnieku ģimenēm.

Vasara ir laiks, kad bērniem iespējams ne vien atpūsties, bet arī pilnveidot sevi, tāpēc Ventspils Jaunrades nams ik gadu rīko pārdomātas nometnes, kurās bērni pavada brīvo laiku jautri un droši, reizē gūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Reti kurā pilsētā var atrast to vietu, lai droši teiktu – no šejienes tā ir sākusies. Latvijā šāds rets, ja ne vienīgais, gadījums ir Ventspils. Ventspils pils ir senākā un nozīmīgāka celtne pilsētā, pilsētas veidošanās cēlonis un asns, no kura vairāk nekā 700 gadu laikā izaugusi mūsdienu Ventspils.

Ko vērts redzēt, baudīt un piedzīvot Ventspilī.

Piejūras kempings Ventspilī savus pirmos viesus uzņēma 2001. gada 3. augustā. Tas atrodas Ventspils pilsētas zaļajā zonā, nepilnu 2 km attālumā no pilsētas un aptuveni 500 m no Ventspils Zilā karoga pludmales. Kempinga teritorija robežojas ar Piejūras brīvdabas muzeju un Enkuru parku. Netālu no kempinga atrodas Bērnu pilsētiņa, Pludmales akvaparks, Zilā karoga pludmale un vēl citi tūristu iecienīti objekti.

Olimpiskais centrs “Ventspils” ir pirmais Latvijā, un, būdams nepārtrauktā pilnveidošanās procesā, tas vēl arvien diktē toni visiem Latvijas olimpiskajiem centriem. Olimpiskā centra “Ventspils” pārziņā ir ne tikai sporta būves un objekti, kuros trenējas dažāda līmeņa sportisti, bet arī aktīvās atpūtas objekti, no kuriem ievērojamākais ir Piedzīvojumu parks, Pludmales akvaparks un slēgtais Ūdens piedzīvojumu parks.

Būtiska loma ventspilnieku un pilsētas viesu labsajūtas uzturēšanā ir pilsētas Komunālajai pārvaldei, par kuras jau paveikto un vēl ieplānoto 2020. gadā stāsta pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš.