Pirms nepilna gada Rīgas dome un Pierīgas pašvaldību apvienība parakstīja sadarbības memorandu “Par Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveidi”, taču jau februārī bija skaidrs, ka sadarbība beigsies, tā arī nesākusies. Varas maiņa Rīgā ļauj cerēt, ka galvaspilsēta atteiksies no līdzšinējās feodālās centrēšanās tikai uz sevi, jo iemeslu, kādēļ nepieciešama sadarbība starp Rīgu un Pierīgu, ir daudz.
Jaunizveidotajā Rīgas domes koalīcijā viens no trim vicemēriem atbildēs tieši par Lielrīgas sadarbību. Sākumā tas būs Edvards Smiltēns. Kad sasaukuma termiņš būs pusē, amatu pārņems Einārs Cilinskis.
Latvijas attīstības motors
Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība faktiski ir vienīgais saraksts, kas priekšvēlēšanu laikā pieteicās risināt Pierīgas problemātiku:
“Mēs veidosim pastāvīgu un konstruktīvu dialogu ar valdību un Pierīgas pašvaldībām, attīstot vienotu Lielrīgas politiku satiksmes, izglītības, uzņēmējdarbības attīstības, vides un citās jomās. Lielrīga kļūs par Latvijas attīstības motoru - uzņēmēju vajadzības uzklausīsim regulārā sadarbības formātā, bet jaunu investīciju piesaiste, kā arī pašvaldības un tās kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana būs prioritāte pašvaldības vadības līmenī (..) Sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām un valsts AS “Latvijas dzelzceļš” veidosim vienotu, ērtu un integrētu sabiedriskā transporta sistēmu.” Dzelzceļu pieminēja arī citas domē iekļuvušās partijas, bet tas arī bija viss, kas uz Pierīgu attiecas. Tagad Pierīgas pašvaldības gaida, kad paies septembris ar koalīcijas veidošanu un vēlēšanu pārkāpumu iztiesāšanu, lai no jauna sēstos ar Rīgu pie viena sarunu galda.
Pierīgas ietilpība izsmelta
Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis Neatkarīgajai apstiprina, ka Lielrīgai iecerēti pat vairāki formāti kopīgu problēmu risināšanai - gan politiskajā - mēru un vicemēru līmenī, gan ierēdniecības līmenī. Konkrēti datumi pagaidām nav zināmi - vēl jāsagaida pirmā domes sēde. Bet jau pašlaik, jaunā sasaukuma deputātus sadalot pa komitejām, tiekot domāts, kā pievērsties Lielrīgas attīstības jautājumiem. Primāri runa esot par satiksmi un izglītības sistēmu. Rīga “Saskaņas” un Nila Ušakova laikā ir kļuvusi dzīvošanai tik nepievilcīga, ka arvien vairāk ģimeņu pārceļas uz dzīvi Pierīgā. Taču mazajām pašvaldībām tas ir izdevīgi tikai līdz zināmam brīdim. Jā, klātpienācējiem līdzi nāk samaksātie nodokļi, taču pašvaldību infrastruktūrai ir ierobežota ietilpība - ceļiem, izglītības sistēmai, ūdensapgādei, kanalizācijai. Pašlaik jau daudzviet pašvaldību sniegtos pakalpojumus vairs nav iespējams paplašināt. Ādažu vidusskolā šogad mācības sāka astoņas (!) pirmās klases.
Satiksmē izniekota dzīve
Līdztekus izglītības jomai Ādažu mērs un Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs Māris Sprindžuks Neatkarīgajai min vēl divas kopīgi risināmu problēmu grupas. Pirmā - ir sabiedriskais transports un ceļi. Rīdzinieku un Pierīgas iedzīvotāju svārstveida kustība izraisa pārslodzi transporta sistēmā. Laiks un dzīve jāiznieko sastrēgumos un satiksmes negadījumos. Tāpēc pašvaldībām jāsadarbojas un jāmeklē kopīgi risinājumi - jāierīko mikromobilitātes punkti, jāattīsta velosatiksme, jābūvē savienojošie autoceļi, stāvparki un, protams, jāintegrē kopējā sabiedriskā transporta tīklā dzelzceļš. Te nevar domāt administratīvo robežu ietvaros, kā to līdz šim darījusi Rīga.
Tagad jāatslēdz meži!
Otra lielā Pierīgas sāpe, par ko gan publiski runāts mazāk, ir Rīgas liktie traucēkļi iedzīvotāju, tostarp arī rīdzinieku atpūtai. Piepilsētas meži lielākoties pieder Rīgas pilsētai, mazāka daļa Latvijas valstij. Un pēdējā laikā arvien biežāk iebraucamajiem ceļiem priekšā tiek uzliktas slēgtas barjeras. Tās jāvāc nost, lai cilvēki netraucēti varētu doties sēņot, sportot, atpūsties - darīt visu to, kas publiskos mežos ir atļauts. Atkritumu apsaimniekošanu Pierīgas pašvaldības būtu ar mieru uzņemties, bet jāvienojas par finansēšanu. Arī par stāvlaukumu ierīkošanu un servisa funkcijām Pierīgā jādomā kopīgi.
Māris Sprindžuks atzīst, ka Rīga ir sen gaidīts partneris, un tas, ka galvaspilsēta arvien iztukšojas, bet Pierīgas pašvaldības tiek gāztas riņķī, nevienam nenāk par labu: “Mēs negribam, neko nedarot, nemitīgi palielināt savu iedzīvotāju skaitu.” Tāpēc Rīgai, Pierīgai un valstij ir laiks sēsties pie viena galda un likt kopā galvas un makus.
