Novados

Līdzsvarojot administratīvi teritoriālās reformas radīto disbalansu Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā identitātē, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis Latviešu vēsturisko zemju likumu. Ar to iecerēts veicināt, piemēram, suitu un zaudētās Abrenes kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī iezīmēt Sēlijas nozīmi.

Par līdzšinējo pieredzi Covid-19 ierobežošanā un citām aktualitātēm veselības aprūpē intervija ar Ziemeļkurzemes reģionālās Ventspils slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Kopš 2. septembra sākusies komandu pieteikumu un uzdevumu risinājumu iesniegšana Ventspils Digitālā centra organizētā konkursa “Ventspils IT izaicinājums 2020” pirmajai kārtai, kas norisināsies līdz pat 14. oktobrim. Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares konkursu Digitālais centrs organizē jau piekto gadu, taču šogad konkursa uzdevumu tēmu loks ir plašāks, jo saistīts ar topošo Ventspils Zinātnes un inovācijas centru, kurā tiks atspoguļota dabas un eksaktās zinātnes, tehnoloģijas un matemātika jeb STEM.

„Prezidents neatbildēja. Viņa vietā atbildēja prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Prezidents jau parasti atbild bērniem... par kokiem, piemēram. Atbildē izlasījām, ka tā nu tas ir, bet ko nu tur vairs...” – par cīņu pret administratīvi teritoriālās reformas absurdiem, uzdodot jautājumus arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība), kurš vada novada domi kopš 2001.gada.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ieviest iespēju vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē.

Liepājas pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā, kad starp ezeru un jūru, vietā, kur tecēja Līvas upe, izveidojās Līvas ciems. Pirmo reizi rakstos Līvas ciema vārds ierakstīts 1253. gada 4. aprīlī. Šobrīd Liepāja ir moderna pilsēta, kurā godā pagātni un domā par nākotni.

Intervija ar Liepājas Universitātes rektori Daci Marku (D. M.) un Liepājas Universitātes Senāta priekšsēdētāju Zandu Gūtmani (Z. G.).

Pirmā valsts dibinātā profesionālā izglītības iestāde Latvijā ir Rīgas Valsts tehnikums, kurš dibināts 1919. gadā. Gadu vēlāk, apvienojot tehnisko skolu un komercskolu, ir izveidots tagadējais Profesionālās izglītības kompetenču centrs “Liepājas Valsts tehnikums”. Par vēsturi un jaunajām profesionālās izglītības programmām saruna ar Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktoru Agri Rupertu (A. R. ) un direktora vietnieci Ilzi Kupši (I. K. ).

Par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, Liepājas teātri un ostu intervija ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti.

Mūsdienu patērētāju sabiedrība rada nepiedodami daudz atkritumu, sākot no daudzkrāsainajiem un daudzkārtainajiem iepakojumiem, PET pudelēm un plastmasas maisiņiem, līdz nopirktai, bet neapēstai pārtikai, tekstila izstrādājumiem un apaviem, kas ne vienmēr tiek novalkāti, bet gan tīri labā stāvoklī izmesti konteinerā. Vielas nezūdamības likumu neviens nav atcēlis, un uz zemes nav melnā cauruma – tās lietas nepazūd bez pēdām, bet nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.

Ventspils sevi ir pozicionējusi kā ģimenei draudzīgu pašvaldību. Lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem, pašvaldība izmanto dažādus atbalsta instrumentus, tostarp kopš 2014. gada Ventspils pilsētas Sociālais dienests piedāvā ģimenes asistenta pakalpojumus.

Pirms nepilna gada Rīgas dome un Pierīgas pašvaldību apvienība parakstīja sadarbības memorandu “Par Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveidi”, taču jau februārī bija skaidrs, ka sadarbība beigsies, tā arī nesākusies. Varas maiņa Rīgā ļauj cerēt, ka galvaspilsēta atteiksies no līdzšinējās feodālās centrēšanās tikai uz sevi, jo iemeslu, kādēļ nepieciešama sadarbība starp Rīgu un Pierīgu, ir daudz.

Par valdības nodokļu politiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli (Vidzemes partija).

Biežāk Bruknas, nevis biedrības “Kalna svētību kopiena” vārds ticis locīts saistībā ar kopienas vadītāju priesteri Andreju Mediņu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) konstatētajiem pārkāpumiem pret nepilngadīgajiem. A. Mediņš nepiekrīt vairumam inspekcijas fiksēto pārkāpumu, tomēr abu pārbaužu protokolus ir parakstījis. Pat ļoti iespējams, ka neplānotas pārbaudes Bruknas kopienā notiks vēl, bet pašlaik resorisko pārbaudi veic Valsts policija.

Daugavpils pilsēta var droši lepoties ar unikālu 19. gs. valsts nozīmes arhitektūras un kultūrvēstures pieminekli – Daugavpils cietoksni. Tas ir Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gs. pirmās puses cietoksnis un pēdējais uzbūvētais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, kura platība ir 150 ha. Cietokšņa teritorija atrodas abos Daugavas krastos un no putna lidojuma izskatās pēc saules, zvaigznes, bruņurupuča vai sikspārņa silueta. Pēdējos gados Daugavpils cietoksnis ir kļuvis par vienu no Latgales un arī Latvijas populārākajiem apskates objektiem un ekskursiju galamērķiem.

Šā gada 29. jūnijā Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē par domes priekšsēdētāju ievēlēts partijas „Mūsu partija” biedrs Igors Prelatovs, kurš līdz 2020. gada martam pildīja priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, kā arī iepriekš strādājis pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Latvijā ir septiņi olimpiskie centri, kuru izveidošanas galvenā misija bija augsto sasniegumu sportistu nodrošināšana ar labām treniņbāzēm, kā arī lielo sporta notikumu norises vietas. Tajā pašā laikā olimpiskie centri kalpo ne tikai augsto sasniegumu sportam, bet arī sporta skolu audzēkņiem un jebkuram iedzīvotājam, kurš vēlas sportot vai aktīvi pavadīt brīvo laiku.

Daugavpils ‒ Latvijas otrās lielākās pilsētas ‒ vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad latvju zemes iekaroja vācu krustneši. Atskaņu hronikā minēts, ka Dinaburgas pili 1275. gadā dibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām. Mūsdienās Daugavpils ir mājas vairāk nekā 82 tūkstošiem iedzīvotāju un ar aizraujošiem apskates objektiem interesanta vieta pilsētas viesiem.

Viesu māja “Villa Ksenija” atrodas vēsturiskajā ēkā, arhitektūras piemineklī, kas tika uzcelts 1876. gadā. Sākotnēji šī ēka piederēja krievu pareizticīgajai katedrālei un tajā dzīvoja Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgās katedrāles mācītāji. Tolaik ēka atgādināja nelielu jūgendstilā uzceltu savrupmāju un izskatījās citādāk nekā tagad.

Tā par savu skolu saka Daugavpils Valsts ģimnāzijas saimei piederīgie, citējot ģimnāzijas himnu, kuras autore ir ģimnāzijas absolvente.

Namu apsaimniekošana vienmēr ir bijis sensitīvs jautājums, jo katram mājas dzīvokļa īpašniekam ir sava izpratne, ko vajag vai nevajag darīt, lai māja ne tikai tiktu pieklājīgi uzturēta, bet pakāpeniski arī uzlabotos tās tehniskais un vizuālais stāvoklis. SIA „Daugavpils Dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” (DDzKSU) ir lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums pilsētā – tā pārziņā ir 799 mājas.

Pirms gadiem piecdesmit, sešdesmit māja bez labierīcībām – bez ūdensvada un tualetes ‒bija māja kā māja, bet šobrīd reti kurš brīvprātīgi izvēlas doties uz būdiņu pagalmā un mazgāties mutesbļodā. Taču tā vēl arvien ir realitāte daudzās ne tikai lauku, bet arī pilsētas mājās, it īpaši privātmāju rajonos, kas būvēti pagājušā gadsimta sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados.