Valsts ir atvēlējusi 3,9 miljonus eiro, lai iegādātos aptuveni 7000 klēpjdatorus skolām, kuras varēs tos izmantot gan ikdienas mācību procesa modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atzīst, ka ar šādu daudzumu klēpjdatoru būs par maz, lai ar šīm iekārtām nodrošinātu visus vidusskolēnus. Tos dalīs proporcionāli vidusskolēnu skaitam. Mazajām skolām tie vispār ies secen.
Ņemot vērā piešķirto līdzekļu apmēru, IZM plānojusi iegādāties 6500 līdz 7000 jaunus portatīvos datorus cenā no 450 līdz 500 eiro bez PVN, pirkumu veicot elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS). Precīzs datoru skaits būs zināms pēc pirkuma procedūras rezultātiem. Pēc pašreizējām aplēsēm, datorus saņems 425 skolas, kuras tos varēs izmantot pēc vajadzības vai nu ikdienas mācību procesa modernizēšanai, vai arī attālināto mācību nodrošināšanai, ja būs tāda nepieciešamība. Izglītības un zinātnes ministrija pēc pirkuma veikšanas datorus nodos bezatlīdzības pašvaldību īpašumā kā izglītības iestāžu dibinātājām.
IZM informē, ka datori tiks piešķirti pašvaldību dibinātajām vispārējās izglītības un speciālās izglītības iestādēm, ņemot vērā skolēnu skaitu 7.‒12. klašu grupā. Lai nodrošinātu vienmērīgu un skolēnu skaitam atbilstošu portatīvo datoru skaita sadalījumu, skolas ir sagrupētas 20 grupās pēc skolēnu skaita. Skolas, kurās vidusskolēnu skaits ir mazāks nekā 20, vispār nesaņems nevienu portatīvo datoru no valsts.
Lai mācību process varētu notikt attālināti, valsts un uzņēmumi pavasarī sagādāja 5266 viedierīces. Valstijtas izmaksāja 436 732 eiro, bet daļu planšetdatoru uzdāvināja uzņēmums “Bite Latvija”. Planšetes bija paredzētas 1.‒5. klašu skolēniem, bet viedtālruņi ‒ 6.‒12. klašu skolēniem. Abi operatori nodrošināja šīm iekārtām arī bezmaksas zvanu un interneta pieslēgumu.
Valsts kontrole, veicot revīziju, secināja, ka 295 no nopirktajām un uzņēmumu uzdāvinātajām viedierīcēm (178 viedtālruņi un 117 planšetes) nemaz nenonāca līdz skolēniem. Tās palika atsevišķu pašvaldību rīcībā. Valsts kontrole pārmet IZM, ka tā nebija pārliecinājusies, vai un cik šīs ierīces katrai konkrētajai pašvaldībai īstenībā ir nepieciešamas. Rezultātā daļa pašvaldību saņēma vairāk ierīču, nekā bija vajadzīgs, bet skolēniem citās pašvaldībās tās pietrūka. Tātad pavasarī, kad skolēniem bija jāmācās attālināti, daļa to nevarēja pilnvērtīgi izdarīt nepietiekama tehniskā nodrošinājuma dēļ.
Tai pašā laikā teju 300 ierīces vienkārši gulēja kādā seifā vai skapī bezdarbībā vai arī tās lietoja pašvaldību darbinieki.
Valsts kontroles vērtējumā, tas neliecina par ekonomisku rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, jo vairākas pašvaldības, kuras nesaņēma no ministrijas vajadzīgo viedierīču skaitu, tās iegādājās par saviem līdzekļiem. Šādā veidā tika iegādātas vismaz 139 ierīces. Vēl vismaz 144 ierīces pašvaldības saņēma dāvinājumā no vietējiem uzņēmumiem.
Atbilstoši revidentu veiktās pašvaldību aptaujas rezultātam viedierīces izglītojamajiem netika izsniegtas septiņās pašvaldībās. Stopiņu novads no ministrijas saņēma 31 viedierīci (22 planšetes un 9 viedtālruņus), taču izglītojamajiem netika izsniegta neviena viedierīce. Tās visas bija palikušas izglītības iestādes rīcībā.
Ventspils no ministrijas saņēma 139 viedierīces, no kurām 8 planšetes un 42 viedtālruņi palika pašvaldības rīcībā, jo neesot bijis pieprasījums pēc tiem. Septiņi viedtālruņi tika izsniegti izglītības iestāžu darbiniekiem, kuri katru darba dienu no 6. aprīļa līdz 29. maijam piegādāja pusdienas izglītojamo dzīvesvietās.
Salacgrīvas novads no ministrijas saņēma 50 viedierīces, no kurām 29 palika izglītības iestādē, nevis tika nogādātas skolēniem. Naukšēnu novads saņēma 32 viedierīces un visas atvēlēja Naukšēnu novada vidusskolai, kas ir pašvaldības dibināta izglītības iestāde. Sociālās korekcijas izglītības iestādei, kas ir ministrijas padotībā esoša iestāde, netika neviena ierīce. Naukšēnu vidusskolai, pēc IZM aptaujas datiem, īstenībā pienācās 20 ierīces, bet sociālās korekcijas izglītības iestādei - 12 ierīces, bet visas 32 ierīces saņēma viena skola.
IZM arī nebija informējusi pašvaldības un skolas, ko darīt ar izdalītajām ierīcēm pēc ārkārtējās situācijas beigšanās. Līdz ar to katra pašvaldība un skola rīkojās pēc saviem ieskatiem. Daļai skolēnu izglītības iestādes atprasīja viedierīces atpakaļ, bet daļa skolu ļāva tās skolēniem paturēt lietošanā, saglabājot tās pašvaldību grāmatvedības uzskaitē.
Valsts kontrole arī pētīja, kā izlietoti valsts līdzekļi, kas tika atvēlēti audiovizuālā satura radīšanai un izplatīšanai virszemes bezmaksas televīzijas apraidē. Šim mērķim valsts piešķīra 365 208 eiro. Revīzijā tika secināts, ka 475 eiro samaksāti par neizdarītu darbu, proti, par neveiktu surdotulkojumu 13 lekcijām “Tavā klasē”. Šī nauda būs jāatmaksā valsts budžetā.
Stopiņu novada domes Izglītības darba speciāliste Vija Tomiņa Neatkarīgajai skaidroja, ka pēc mācību gada beigām izsniegtās viedierīces ir atgrieztas atpakaļ mācību iestādēs. Šobrīd tās tiek izmantotas izglītības iestāžu darbā. Tiesa, viena planšete tika atgriezta bojāta.
Upesleju pamatskolai tika izsniegtas 6 ierīces un visas nonāca pie skolēniem. Stopiņu pamatskola saņēma 18 ierīces un arī tās visas ierīces tika nodotas skolēniem. Savukārt Ulbrokas vidusskolai tika izsniegtas 5 planšetes un 2 viedtālruņi. “Tā kā planšetes saņemam 27.martā, bet ārkārtas situācijas apstākļos skolēniem bija nepieciešami tehniskie līdzekļi jau ātrāk, izglītojamiem tika izsniegti skolas mobilās klases datori, slēdzot patapinājuma līgumus ar vecākiem. Kad skolai pienāca planšetes, skolēniem tika dota iespēja izvēlēties, datoru vai planšeti. Viens skolēns izvēlējās planšeti, četri skolēni savu izvēli nemainīja un turpināja mācīties ar skolas izsniegtajiem datoriem. Līdz ar to četri no IZM saņemtajām planšetēm līdz jaunajam mācību gadam atradās oriģinālajā iepakojumā un netika izmantotas, jo nebija tādas nepieciešamības. Šajā mācību gadā tiek izsniegtas planšetes priekšmetu skolotājiem, kuri vajadzību piesaka planšešu pieteikšanas grafikā un izsniedz tās skolēniem mācību darba nodrošināšanai,” sacīja V. Tomiņa.
Stopiņu pamatskolā viedierīces tika sadalītas audzēkņiem no daudzbērnu ģimenēm un 2.-5. klašu skolēniem. Šobrīd visas 12 planšetes atrodas skolā un tiek izmantotas inženierzinātnes un dizains un mājturība mācību priekšmetos 7. klasēm. Savukārt 6 viedtālruņi netiek izmantoti un visi atrodas skolā. Vecāki nav gribējuši tos vairs izmantot, jo uztraucās,ja kaut kas notiks, būs par to jāatbild. Turklāt viedtālruņus nav ērti izmantot mācību procesam.
Skolēniem paredzēto viedierīču izmantošana pašvaldībāsNesaņēma iekārtas no IZM: 14 pašvaldības Nesniedza atbildi: 7 pašvaldības Nebija nepieciešamas visas iekārtas: 7 pašvaldības Pēc ārkārtas stāvokļa beigām iekārtas palika pie izglītojamiem*: 7 pašvaldības Izglītojamie iekārtas atdeva izglītības iestādei*: 93 pašvaldības *Dažas pašvaldības sniedza pozitīvu atbildi uz vairāk nekā vienu jautājumu Avots: VK |
