Līdzsvarojot administratīvi teritoriālās reformas radīto disbalansu Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā identitātē, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis Latviešu vēsturisko zemju likumu. Ar to iecerēts veicināt, piemēram, suitu un zaudētās Abrenes kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī iezīmēt Sēlijas nozīmi.
Prezidents skaidroja, ka likumprojekts tapis, lai apzinātos, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotama. Tā mērķis esot stiprināt iedzīvotāju identitāti un piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm ‒ Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei. Likumā ir runa arī par mazajām kultūrtelpām, no kurām reģistrētas ir suitu, Rucavas, lībiešu krasta un Upītes kultūrtelpas.
Lai sasniegtu likumprojekta mērķi, paredzēts, ka pašvaldības roku rokā sadarbosies ar valdību, kurai līdz nākamā gada vidum jāsagatavo attiecīgs plāns, bet valdībai un Saeimai 2022. gada budžetā jau jāparedz līdzekļi, piemēram, suitu kultūras saglabāšanai.
Saskaņā ar prezidenta teikto, likumprojekts paredz, kā tas funkcionēs. Prezidenta ieskatā, ir nepieciešama horizontāla politika un sabiedrības, valsts un pašvaldību līdzdarbība likuma mērķu sasniegšanā. Tādēļ esot paredzēts, ka tiks izstrādāts vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns, kas būs Kultūras ministrijas uzdevums.
“Tam ir pienākums nodrošināt arī attiecīgu finansējumu. Tas ir principiāls atbalsts, bet iniciatīvai vienmēr ir jānāk no pašvaldībām, kultūrtelpām, zemēm un cilvēkiem. Ja cilvēkiem ir apziņa un vēlme, ko likums veicina, valstij tā ir jāatbalsta,”
uzsvēra E. Levits. Viņš skaidroja ‒ kā instruments šādai sadarbībai ir ne tikai attīstības plāns, bet arī latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kur būs attiecīgie ministri.
Jautāts, vai vēsturiskās zemes patiešām atbilst vēsturiskajām robežām jeb tās iezīmētas līdzīgi administratīvi teritoriālajai reformai, E. Levits norādīja, ka robežas izstrādātas ļoti skrupulozi un patiešām atbilst vēsturiskajai patiesībai. Vienlaikus prezidents norādīja, ka viņa radītais likums ar administratīvi teritoriālo reformu nekonfliktē, jo reformā ņemti vērā ekonomiski sociāli jautājumi, bet viņa likumā kultūrvēsturiskais mantojums.
Savukārt Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, jautāts, vai līdz ar prezidenta rosinātā likuma spēkā stāšanos būs radīts instruments, bez kura pašlaik nav iespējama kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, sacīja, ka “šis likums paver iespēju tam kultūrvēsturiskajam mantojumam pievērsties pašvaldībām un valstij”. “Tas likums vairāk domāts kā piederības novadiem stiprināšanai, ne par velti tajā iekļauta arī Sēlija, kas neparādās pēc administratīvi teritoriālās reformas,” skaidroja R. Jansons.
Savukārt likumā iekļautais pienākums rūpēties par Latvijas zaudētās Abrenes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nenozīmējot, ka Abrenes apriņķī Latvija veidos pārstāvniecības.
“Tas nav teritoriāli domāts, bet kultūrvēsturiskais mantojums ir palicis, tautastērpi, kas arī jāsaglabā. Līdz šim tādi plāni nav bijuši,” paskaidroja parlamentārais sekretārs.
