Noskaidrojam: kurās pilsētās šoziem būs dārgākā apkure?

© Oksana Džadana/F64

Šajā apkures sezonā lētākā apkure ir Aizkrauklē, kur par siltumu ir jāmaksā 35,45 eiro par megavatstundu. Tas ir teju divas reizes lētāk nekā Saulkrastos un Zvejniekciemā, kur apkures tarifs ir 69,98 eiro par megavatstundu.

Par siltumu dārgi šoziem būs jāmaksā, piemēram, arī Vangažos, Ropažu ciemā, Pastendē, Laucienē, Siguldā, kur maksa par apkuri pārsniedz 60 eiro par megavatstundu. Savukārt, lētākais siltums šosezon būs, piemēram, Piņķos, Ogrē, Rīgā, Ķekavā, kur maksa par apkuri nepārsniedz 40 eiro par megavatstundu.

SPRK, Neatkarīgā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) informē, ka šajā apkures sezonā par siltumenerģiju daudzviet Latvijā iedzīvotāji maksās mazāk. Tarifi šogad ir samazinājušies aptuveni 30% regulēto siltumenerģijas uzņēmumu, kas nodrošina vairāk nekā 75% no visas sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem nodotās siltumenerģijas Latvijā. Siltumenerģijas tarifi būs zemāki daudzās apdzīvotās vietās Latvijā, tajā skaitā Rīgā ‒23,4%, Daugavpilī ‒14,1%, Valmierā ‒16,3%, Cēsīs ‒9,9%, Aizkrauklē ‒21%, Ķekavā ‒31%, Piņķos ‒27,8% un citviet. Vidējais siltumenerģijas tarifs Latvijā samazinājies no 54,51 eiro/MWh uz 52,38 eiro/MWh, atsevišķās teritorijās sasniedzot pat 10 eiro/MWh samazinājumu. Piemēram, “Rīgas siltuma” apkures tarifs ir samazināts no 51,90 eiro līdz 39,77 eiro, un tas ir viens no zemākajiem regulētajiem apkures tarifiem valstī.

“Sagaidot jauno apkures sezonu, Rīgā ir nodrošināts mazākais siltumenerģijas tarifs Latvijas lielo pilsētu vidū. Šogad akciju sabiedrība “Rīgas siltums” siltumenerģijas tarifu samazināja par 23%, un tas ir mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā,” Neatkarīgajai iepriekš stāstīja AS “Rīgas siltums” sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence.

Šogad apkures tarifs pieaug vienīgi Kuldīgā, kur šo pakalpojumu nodrošina “Kuldīgas siltumtīkli”. Iepriekšējo 48,90 eiro vietā šoziem būs jāmaksā 52,99 eiro par MWh.

Aptuveni 70 procentiem regulēto uzņēmumu tarifi šogad nav mainījušies.

“Pateicoties situācijai kurināmā tirgū, daudziem siltumenerģijas komersantiem šogad ir bijusi iespēja būtiski samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas un līdz ar to arī tarifus iedzīvotājiem. Dabasgāzes vairumtirgus izmaksas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušās teju uz pusi, savukārt šķeldas cenas ‒ par 10‒15%,” stāsta SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Ievērojot tirgus tendences šogad, aptuveni 20 jeb trešā daļa regulēto uzņēmumu iesnieguši tarifu projektus SPRK pārskatīšanai. No tiem ‒ 12 komersantiem ir piešķirta atļauja pašiem noteikt tarifus, ja mainās kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cena. Šāda SPRK pieeja tika ieviesta 2017. gadā, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, bet īpaša nozīme tam bijusi šogad. Tā nodrošina iespēju tarifus koriģēt pēc nepieciešamības, pat vairākas reizes gadā. Tendence izmantot atļaujas priekšrocības siltumapgādes komersantu vidū pakāpeniski pieaug, ko apliecina arī šogad papildus izsniegtās piecas atļaujas.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais