Pirmā valsts dibinātā profesionālā izglītības iestāde Latvijā ir Rīgas Valsts tehnikums, kurš dibināts 1919. gadā. Gadu vēlāk, apvienojot tehnisko skolu un komercskolu, ir izveidots tagadējais Profesionālās izglītības kompetenču centrs “Liepājas Valsts tehnikums”. Par vēsturi un jaunajām profesionālās izglītības programmām saruna ar Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktoru Agri Rupertu (A. R. ) un direktora vietnieci Ilzi Kupši (I. K. ).
Šogad Liepājas Valsts tehnikums atzīmē dibināšanas simtgadi. Kādi ir bijuši aizvadītie simt gadi?
A. R.: ‒ Tie ir bijuši ļoti dažādi - ir mainījusies piederība, politiskās iekārtas un nosaukumi, taču visu simts gadu garumā ir pastāvējis Liepājas Valsts tehnikums. Tehnikums dibināts uz tehniskās skolas un komercskolas bāzes, līdz ar to mācību programmās dominēja abas šīs jomas. Skatoties vēstures dokumentus, noprotams, ka izglītības programmas bijušas ļoti vispusīgas, piemēram, komercnovirziena absolventiem ir bijis jākārto eksāmens arī anatomijā. Savukārt 1925. gada fotogrāfijas liecina, ka no aptuveni 30 pasniedzējiem tikai trīs ir sievietes.
Padomju gados Liepājas tehnikums tika pozicionēts kā vidējās profesionālās izglītības iestāde ar tehnisko novirzienu, taču jau deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija atguva neatkarību, tehnikumā atkal atgriezās komerciāla rakstura mācību programmas. Pirmās no tām bija komercpakalpojumu darbinieks, transporta pārvadājumu komercdarbinieks, grāmatvedis.
Lielākās pārmaiņas atgūtās neatkarības laikā tehnikums piedzīvoja pēc divtūkstošā gada, kad valstī noritēja profesionālās izglītības reforma. Vienā struktūrā tika iekļauta Liepājas tūrisma un tekstila skola, Būvamatniecības vidusskola un RTU Liepājas filiāles profesionālā vidusskola. Tad tehnikums atguva savu vēsturisko nosaukumu - Liepājas Valsts tehnikums. Kopš tā laika esam vienīgā Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošā profesionālās vidējās izglītības iestāde Liepājas pilsētā.
I. K.: - Piebildīšu, ka Liepājas tehnikumā pasniedzēju darbu uzsāk arvien vairāk vīriešu - paskaitīju, ka nu jau mums pasniedzēju vīriešu ir apmēram trešā daļa no kopējā skaita, turklāt pasniedzēju vidējais vecums ir tikai 45 gadi. Tehnikumā atgriežas mūsu bijušie absolventi, kuri vēlas strādāt par skolotājiem.
Pirms dažiem gadiem Liepājas lidostā darbu uzsāka „airBaltic” pilotu akadēmija, un pērn jūs teicāt, ka tehnikums varētu papildināt aviācijas nozares profesionāļu sagatavošanu, tādējādi Liepāju veidojot par vietu, kur top Latvijas aviācijas nākotne.
A. R.: ‒ Apmēram pirms pusotra gada pie mums vērsās „airBaltic” meitasuzņēmums „airBaltic Training” pilotu akadēmija ar piedāvājumu kopējiem spēkiem izstrādāt profesionālās izglītības programmu aviācijas nozarei. Kopā ar akadēmijas profesionāļiem izveidojām darba grupu, kura izstrādāja absolūti jaunu mācību programmu. Un šā gada pavasarī licenci saņēma modulārās apmācības mācību programma „Gaisa kuģu mehāniķis”.
Šobrīd programma paredz sniegt vidējo profesionālo izglītību, taču saskaņā ar izmaiņām Profesionālās izglītības likumā, mēs esam gatavi programmu attīstīt tālāk un piedāvāt iegūt 5. profesionālā līmeņa kvalifikāciju, kas būtu kā turpinājums vidējai profesionālajai izglītībai.
Kā noritēja programmas izstrāde, jo cik zināms, līdzīgas programmas nepiedāvā neviena cita izglītības iestāde Latvijā.
I. K.: ‒ Aviācijas nozarē profesionālo izglītību piedāvā tikai RTU, bet tā ir augstākā profesionālā izglītība, savukārt vidējā līmeņa speciālistus negatavo ne Latvijā, ne mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc programmas sagatavošanas laiks bija ļoti aizraujošs un interesants. No „airBaltic Training” kolēģiem saņēmām lielu atbalstu, un viņi ir ļoti ieinteresēti, lai Liepājā sagatavotu ne tikai pilotus, bet arī cita veida ar aviāciju saistītus profesionāļus. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir mācībspēki - aviācijas nozares pasniedzēju Latvijā vispār nav, tāpēc meklējām iespējas programmai piesaistīt potenciālos darba devējus - „airBaltic” speciālistus, kā arī RTU mācībspēkus. Tā kā aviācijas valoda ir angļu, arī mūsu skolā vairāki mācību moduļi būs tikai angļu valodā.
A. R.: - Programma tika izstrādāta tā, lai tā atbilst visām attiecīgās jomas starptautisko standartu prasībām, kas dos iespēju mūsu absolventiem strādāt aviācijas nozarē jebkurā valstī. Turklāt mūsu skolai tā ir iespēja piesaistīt ārvalstu audzēkņus, jo, kā jau teicu, līdzīgas mācību programmas ir retums visā Eiropā. Kopā ar „airBaltic Training” ir jāizdomā, kā šai programmai piesaistīt ārvalstniekus.
Kā noritēja uzņemšana jaunajā programmā?
I. K.: - Manuprāt, tā bija sekmīga. Mēs gan neuzņēmām plānotos 27 audzēkņus, bet šodien redzu, ka tas ir labi, jo pārāk liela grupa jaunai un vēl neaprobētai mācību programmai būtu liels izaicinājums. Ar 14 cilvēkiem jaunu programmu izmēģināt ir daudz pareizāk. Šogad uzņēmām cilvēkus, kuriem jau ir vidējā izglītība, un pusotra gada laikā piedāvājam viņiem iegūt gaisa kuģa mehāniķa profesiju. Piebildīšu, ka mācībām šajā programmā nav vecuma ierobežojuma - viens no mūs audzēkņiem ir sasniedzis 45 gadu vecumu. Ar nākamo gadu gaisa kuģu mehāniķu specialitātē plānojam uzņemt jauniešus pēc pamatskolas beigšanas, un četru gadu laikā viņi iegūs gan vidējo vispārējo izglītību, gan profesionālo 4. līmeņa kvalifikāciju, tāpat kā tas ir citās mācību programmās.
Vai tehnikumam ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze?
A. R.: ‒ Tehnikumā ir attīstītas tehniskās specialitātes, tāpēc mūs laboratorijas un darbnīcas ir labi aprīkotas un pasniedzēji ļoti zinoši. Protams, daudzas lietas aviācijā ir atšķirīgas, tāpēc speciālos moduļus pasniegs aviācijas praktiķi. Tāpat liela daļa praktisko nodarbību notiks Liepājas lidostā. Piebildīšu, ka šovasar Liepājas lidosta saņēma licenci par „Diamond Aircraft” tipa lidmašīnu apkopi, un tas nozīmē, ka tehnikuma audzēkņiem būs iespēja darboties un mācīties reālā darba vidē.
Ko saka „airBaltic”? Vai būs pietiekami daudz vakanču?
I. K.: ‒ Šobrīd „airBaltic” esot brīvas 40 gaisa kuģu mehāniķu vakances. Saprotams, ka tik daudz gaisa kuģu mehāniķu, kā mēs spēsim sagatavot tuvāko četru piecu gadu laikā, Latvijai nevajadzēs, taču, kā jau teicu, darbu šie speciālisti var meklēt jebkurā pasaules valstī.
Otra jaunā mācību programma, ko piedāvā tehnikums, ir koka izstrādājumu ražošanas tehniķis. Cik populāra ir šī mācību programma?
A. R.: ‒ Latvijā tā nav jauna programma, taču mūsu tehnikumā tas ir jaunums. Uzskatām, ka kokrūpniecība, kas jau vēsturiski ir bijusi viena no Latvijas tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm, turpinās attīstīties un tai būs nepieciešams arvien vairāk speciālistu, kuri prot strādāt ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Jau šobrīd kokrūpniecības nozare ir lielākais eksportētājs. Daudzus gadus Liepājā dominēja metālapstrādes nozare, bet redzam, ka savas pozīcijas sāk atgūt arī kokrūpniecība. No Liepājas pusē strādājošajiem kokapstrādes uzņēmumiem ir dzirdētas pozitīvas atsauksmes par tehnikumā izveidoto mācību programmu un pirmajiem uzņemtajiem jaunajiem speciālistiem. Piebildīšu, ka šī mācību programma vairs nav vienkārša galdnieku sagatavošana, bet gan daudz plašāk vērtējama - tas ir kā vidusposms starp inženieri un galdnieku, jo speciālistam ir pietiekami daudz zināšanu, lai ne tikai veiktu galdnieka darbu, bet arī vadītu procesus.
Cik noprotams, abas jaunās mācību programmas ir saistītas ar potenciālo darbadevēju interesēm…
A. R.: - Jā, jo aktīvāka ir nozare, jo labāki uzņemšanas rādītāji specialitātē. Piemēram, pagājušajā gadā sākām uzņemšanu mācību programmā „Programmēšanas tehniķis”. IKT joma pilsētā strauji attīstās, un mācību programma iegūst milzīgu popularitāti. Šogad uz programmēšanas tehniķa specialitātes 25 paredzētajām vietām pieteicās 48 pretendenti. Tāpat liela interese ir par mācībām datorsistēmu tehniķu specialitātē. Tehnikumam ar nozaru pārstāvjiem ir jāstrādā roku rokā, jo esam pārliecināti, ka tādējādi ieguvēji ir visi.
