Mēdzam teikt: bērni ir mūsu nākotne! Jā, tā ir, taču – vai mēs izdarām visu, lai mūsu bērni augtu gudri un veseli? Ne viss ir atkarīgs no ģimenes – liels iespaids uz to, kāds izaugs bērns, ir videi, kādā viņam nākas uzturēties pirmsskolas izglītības iestādē un vēlāk arī skolā. Šajā jautājumā var uzteikt Ventspils pašvaldību, kas visās pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs ir izdarījusi visu, lai bērni uzturētos un mācītos svaigā gaisā, tiem būtu pieejamas mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas, kas palīdz apgūt zināšanas, lai iekštelpas un ārtelpas atbilstu estētiskajām prasībām un veicinātu bērna attīstību visos tās posmos.
Pasaules veselības organizācijas vadlīnijās teikts, ka svaigs gaiss ir ļoti būtisks, lai cilvēks spētu uztvert mācīto vielu. Vislabāk cilvēks spēj domāt, ja CO2 īpatsvars nav lielāks par 1000 ppm (ppm - koncentrācijas mērvienība, no angļu valodas “parts per million”). Tiek uzskatīts - ja CO2 koncentrācija sasniedz 3000 ppm, tad mācīties vispār ir bezjēdzīgi - cilvēks nespēj uztvert teikto, savukārt 5000 ppm var izraisīt nopietnus veselības bojājumus. Ventspils Izglītības pārvaldes Komunikācijas nodaļas vadītājs Kristians Jacevičs stāsta: “Kopumā izglītības iestādēs gaisa kvalitātes kontroles sensori, kuri nolasa gaisa CO2 koncentrāciju, temperatūru un mituma līmeni, ir uzstādīti 475 telpās. Tas ir vairāk, nekā paredz Izglītības ministrijas iniciētā gaisa kvalitātes monitoringa sensoru uzstādīšanas projekts.
Tā kā Ventspils skolās sensori jau bija uzstādīti, atteicāmies no dalības valsts atbalsta programmā, jo tā paredz sensoru uzstādīšanu nevis visās telpās, bet gan tikai tik sensoru, cik skolā ir klašu kolektīvu. Mums šāda pieeja nav saprotama, jo skolēni taču staigā no kabineta uz kabinetu - vai viņi savu sensoru nēsās līdzi? Ventspilī pieturējāmies pie pārliecības, ka gaisa kvalitāte ir jākontrolē pilnīgi visās telpās. Tāpat mūsu risinājums paredz vairāku līmeņu iesaisti - iestāžu saimniecības vadītāji un mediķi, administrācija un Izglītības pārvalde, kas tiešsaistē var sekot līdzi situācijai telpās un nepieciešamības gadījumā reaģēt. Monitorējot gaisa kvalitāti, labi redzams, kā tā mainās - pēc līknēm varam redzēt, kad tiek atvērts logs, taču atvērts logs un durvis ne vienmēr garantē, ka telpa ir labi izvēdināta, jo to ietekmē arī laika apstākļi, piemēram, bezvēja dienās starpbrīža laikā telpa pilnībā neizvēdinās. Tāpat jāņem vērā, ka ziemas aukstajos mēnešos telpas izvēdināt ir sarežģītāk, jo strauji krītas telpas gaisa temperatūra - nedrīkst pieļaut, ka bērni saltu. Katrā telpā ir ne tikai sensors, kurš ik pa piecām minūtēm nodod datus, bet uzstādīti arī monitori, kuros redzama gan CO2 koncentrācija, gan mitrums un temperatūra. Tādējādi gan skolēni un bērnudārznieki paši vai skolotājs var sekot līdzi rādījumiem un pieņemt lēmumu, vai nodarbība var turpināties vai ir pienācis laiks vēdināšanai.”
Lai panāktu maksimāli komfortablu vidi arī vasarās, kad spoži spīd saule, uz pirmsskolas izglītības iestāžu saules puses fasāžu logiem ir piestiprinātas žalūzijas, kas pasargā telpas no pārkaršanas. Bērnudārzu darbinieki apliecina, un to pierāda arī uzstādīto gaisa kvalitātes kontroles sensoru dati - saulainās dienās žalūzijas ievērojami samazina telpu uzkaršanu un ir ļoti efektīvs veids, kā bez speciālām gaisa dzesēšanas iekārtām iespējams panākt komfortablu vidi.
Ventspils attīstības virziens ir cieši saistīts ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanu pilsētā visos iespējamos izpausmes veidos, no izglītības bērnudārzā un skolā, līdz Ventspils augstskolā īstenotajām programmām un Augsto tehnoloģiju parka uzņēmumiem. Arī interešu izglītībā, ko īsteno Ventspils Digitālais centrs, akcentētas digitālās prasmes un mūsdienu tehnoloģiju izmantošana ikvienā uzņēmējdarbības un sadzīves jomā. Lai jau kopš mazotnes bērni apgūtu digitālās prasmes un prastu tās izmantot ikvienā dzīves situācijā, pirmsskolas iestādēs plaši tiek lietotas planšetes, digitālās tāfeles un ekrāni.
Kristians Jacevičs ir gandarīts, ka visās pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs ir izbūvēts optiskais internets un WiFi pieslēgums, kas paver plašas iespējas. Var šķist, ka maziem bērniem nav vajadzības sēdēt telefonā vai planšetē, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā viņi neskatās multenes un nespēlē spēlītes, bet gan mācās. Pedagogu rīcībā ir pietiekami daudz digitālo materiālu, kas aptver plašu mācību priekšmetu klāstu un ir piemēroti dažādām vecuma grupām. Viens piemērs: Covid-19 ierobežojumu laikā uz bērnudārza izlaidumu nedrīkstēja ierasties pat vecāki. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, vecāki sava bērna priekšnesumam un izlaiduma procesam varēja sekot līdzi tiešsaistes režīmā. Tāpat attālināti var pieslēgties gan mākslinieki, gan stāstnieki - bērni viņus var vērot un uzturēt ar viņiem interaktīvu kontaktu sarunās un smaidos caur lielajiem ekrāniem.
Rūpējoties par savas pilsētas jaunajiem vecākiem, kuri iespējami ātri vēlas atgriezties darba tirgū, Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir radusi iespēju atvērt jaunus bērnudārzus un grupiņas. Jaunākais pienesums pilsētā ir pirmsskolas iestāde “Pienenīte”. Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane stāsta: “Sākotnēji tika plānots ēkā veikt tikai pašu nepieciešamāko remontu, taču, uzsākot darbu pie projekta, tapa skaidrs, ka laika gaitā mainījušies būvnormatīvi un izpratne par mūsdienīgu pirmsskolas izglītības iestādi. Rezultātā ēkas pielāgošanā moderna bērnudārza vajadzībām ir ieguldīts pusotra miljona eiro. Esam ieguvuši ēku ar platākām durvīm, piespiedu ventilāciju visās telpās, mikroklimata monitorēšanas un regulēšanas iekārtām, efektīvu virtuves iekārtojumu, augstu energoefektivitāti, plašu un pārdomātu pieguļošo teritoriju.”
Jāpiebilst, ka visos bērnudārzos zem rotaļu iekārtām un stadionos ieklāts amortizējošs materiāls, kas ievērojami samazina bērnu traumu risku. “Tradicionāli pašvaldībai vislielākais izaicinājums ir iedzīvotāju nodrošināšana ar vietām mazo bērnu grupiņās, tas ir, vecumā no pusotra gada. Tas ir likumsakarīgi, jo mūsdienu straujais dzīves ritms, tradīciju maiņa un vecāku vēlme kāpt pa karjeras kāpnēm vai saglabāt savu vietu darba tirgū liek jaunajām māmiņām atgriezties darbā jau tad, kad bērniņam ir tikai pusotra gadiņa. Visos pilsētas bērnudārzos ir vienādi standarti un vienota pieeja bērnu aprūpei un izglītošanai, tāpēc vecāki jūtas droši un labprāt atstāj mazuli bērnudārzā. Arī jaunajā bērnudārzā strādā pieredzējušas auklītes un audzinātājas, kas prot parūpēties arī par raudošu mazuli, prot to nomierināt un samīļot. Esam priecīgi nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu un bērnu uzraudzības pakalpojumus mūsu pirmsskolas izglītības iestādēs. Tas ir komandas darbs katrā izglītības iestādē.”
***Pielikums Neatkarīgā Ventspilī veidots no apmaksātām publikācijām.
