Kariņa valdība uz Eiropas čempionāta pjedestāla

Varētu jau vakcinēt. Tikai nav īsti ar ko… © F64

Par valstu valdībām ir grūtāk pateikt, kura ir labākā, gudrākā Eiropā – tas nav kā sportā, kur ir vārti, punkti, metri, sekundes.

Tomēr arī pie valdību vērtēšanas ir atrodami daži rezultāti. Ir viens ļoti precīzi izmērāms skaitlis, kas raksturo Latvijas valdošās koalīcijas un tās izveidotās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības spējas - tas ir pirmo pretkovida vakcīnu saņēmušo cilvēku skaits attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem. Latvijā, pēc 17. marta datiem, šis skaitlis ir 4,4%. Tas daudz ko izsaka par mūsu valsts vietu pasaulē, Eiropā, Eiropas Savienībā - par to, cik liela rūpe valdībai ir par savu iedzīvotāju veselību un dzīvību, par to, cik valsts politiskā vadība un ierēdniecība ir spējīga risināt vakcīnu piegādes un vakcinācijas jautājumus.

Latvijā 4,4%

4,4% ir saprotams skaitlis tikai salīdzinājumā. Lielbritānijā ir 37,2%, ASV - 20%, Čīlē - 27,6%, Krievijā - 3,7%, Indijā - 2,2%. Krievijā pašlaik ir tā, ka “Sputnik V” vakcīnu ir gana un tās vai pakaļ met, taču kaimiņzemes tautu mentalitāti var raksturot ar viņu valodas žargonvārdu “pofig” jeb “pie vienas vietas” - krievi maz vakcinējas, maz vairs baidās un ikdienā spēlē krievu ruleti. Savukārt Indijā ir tā, ka patiesā ļaužu jūra tur ne vienmēr ir redzama valdības kontrolei - ir daudz cilvēku, kas vispār nav nekādās uzkaitēs un nezina pat paši savu dzimšanas datumu. Ļoti grūti ir šo zemi pārvaldīt. Tomēr indiešiem ir liela pieredze ar daudzām iepriekšējām epidēmijām, kas kaut kā nebūt tomēr ir apkarotas. Kaut kā nebūt gan jau tiks apkarota arī šī.

Ar Izraēlu grūti pat salīdzināt, jo tur, pēc oficiālajiem datiem, vismaz pirmo poti no divām ir saņēmuši 59,5% iedzīvotāju. Vietējie mediji lēš, ka varētu būt vairāk. Izraēlā drīz vēlēšanas, tāpēc premjerministra Benjamina Netanjahu partija lien no ādas ārā. Bet nav jau Izraēla vienīgā pasaulē, kur politiķi grib parādīt sevi no vislabākās puses. Pie mums taču arī vasarā būs pašvaldību vēlēšanas. Vajadzētu sākt domāt, ar ko savu tautu aplaimot. Ja skatāmies uz kaimiņiem, tad Igaunijā ir 11%, Lietuvā 9,8%. Bet Latvijā ir 4,4%. Latvija blakus izskatās gaužām vāji.

Milzu lempju sacensība ar Bulgāriju tizluma čempionātā

Varbūt Eiropas Savienībā ir kaut vai kāda valsts, kurai valdība vēl tizlāka? Pašlaik vakcinācijas tempu lēnumā Latvijas valdība konkurē ar Bulgāriju, jo mazvalstī Sanmarīno, kur 24. februārī vispār nebija vakcinēto, tagad vakcinēti jau gandrīz 20%.

Ar Bulgāriju tad notiek titāniska spēkošanās par pirmo vietu nīkulīgākajos vakcinācijas tempos. 5. martā Latvija bija izvirzījusies pirmajā vietā ES un bija apsteigusi Bulgāriju - Latvijai bija 3,3%, Bulgārijai bija 3,4% vakcinēto. Tagad par purna tiesu (4,1%) Bulgārija atkal ir priekšā Latvijai.

Bet tur ir tā, ka “AstraZeneca” februārī bija pievīlusi Bulgārijas valdību un nebija līgumā paredzētajā termiņā piegādājusi solītos ļoti prāvos vakcīnu apjomus. Bulgārijas veselības ministrs ļoti bēdājās un izteicās, ka “AstraZeneca” ir sagrāvusi viņa valsts cerības.

Pēc tam uznāca ķeza ar aizdomām, ka “Astra Zeneca” vakcīnas var izraisīt trombu veidošanos. Arī Latvija ar lielu prieku uz laiku pārtrauca vakcinēšanos, lai varētu attaisnoties, kāpēc vakcinācijas tempi buksē. Bet tagad jau atkal attaisnojuma nav - Eiropas Zāļu aģentūra ceturtdien “AstraZeneca” vakcīnu pret Covid-19 atzinusi par drošu.

Tomēr starp Bulgāriju un Latviju ir atšķirība. Bulgārija februārī bija “uzmesta”, bet Latvijas valdība bija “uzmetusi” pati sevi, hroniski ielaižot un atstājot pašplūsmā vakcīnu iegādes loģistiku. Ja jau pati ir atteikusies no lielas daļas vakcīnu, tad neviens neuzbāzīsies - citām valstīm arī vajag.

Bet uz piķi gan mūsējie ir naski

Arī tad, kad vakcīnas būs atvestas pietiekamā daudzumā, nav pārliecības, ka vakcinēšana notiks raiti. Valdošie nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām un runāšanu - meklē vainīgos, kas atrodas starp ierēdniecības pārmijniekiem, ripina mucas cits uz citu. Premjers spļauj dusmu zibeņus un izliekas, ka visi vainīgi, tikai ne viņš pats. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) nodarbojas ar dekoratīvu rokādi, pieņemot lēmumu likvidēt biroju kā ministrijas struktūrvienību un pārvietot to uz Nacionālo veselības dienestu (NVD). Šo biroju vajag ļoti, ļoti, jo uz ko citu politiķi nogrūdīs atbildību, ja vakcinācija galīgi izgāzīsies? Pašlaik tempi ir tik strauji, ka vajadzētu divarpus gadus, lai savakcinētu visus iedzīvotājus.

Vai Latvijas ministri un valdošo partiju deputāti ir paši dumjākie Eiropas Savienībā? Droši vien - nē. Katrā ziņā, lai gan vakcinācija un kovida izplatības ierobežošana sekmējas vāji, politiķi ir ļoti gudri kovida monetarizācijā. Summas grozās diezgan ievērojamas - 640 000 eiro Vakcinācijas biroja izveidei, 145 000 000 eiro vakcinācijas IT risinājumiem, 100 000 eiro vakcinācijas avīzei, 20 000 vai 30 000 eiro mēbelēm, lai vakcinātoru štābam būti ērti darba apstākļi. Nav gan teikts, ka šie ir visi izdevumi. Diezin vai 825 000 avīzes eksemplāri izmaksās tikai 100 000. Tie varbūt ir tikai drukāšanas izdevumi, bet tās jau nav vienīgās izmaksas. Mēs jau visu nezinām - varbūt tieši pašlaik tiek parakstīti atkal kādi līgumi par desmitiem, simtiem tūkstošu vai miljoniem eiro ar firmu, kas apņemas piegādāt piecus kubikmetrus tukša gaisa. Pretēji Eiropas Parlamenta 27. februāra rezolūcijai, kas prasa no dalībvalstīm caurspīdību informācijā, Latvijas valdība būtu gatava slepenības zīmogu uzspiest ne tikai dokumentiem, bet arī tualetes papīram Ministru kabineta ēkas labierīcībās.

Ir arī summas, kas ir nepieciešamas pašai vakcīnu iegādei, transportēšanai, glabāšanai - tās ir ļoti lielas, bet tās vismaz ir lietai. Ja arī kāds latviešu labietis tur uzvārīsies, tad neko - ja KNAB nepieķers pie rokas, tad vēsture par to klusēs. Taču avīze, mēbeles, IT risinājumi un pats vakcinācijas birojs ir lietas, bez kurām vispār varēja iztikt. Tā ir klaja fenderēšana gaišā dienas laikā. E-veselībā jau ir noslīcināti 15 000 000 eiro, taču joprojām tas ir nepilnīgs produkts. Ar receptēm tagad ir daudzmaz kārtība, ja sistēma neuzkaras, bet, piemēram, asins analīžu nodošanai jānes uz laboratoriju lielais, zaļais papīra palags. Ja tas aizmirsies mājās, datorā ārsta nosūtījumu neatrast.

Februārī Veselības ministrija piešķīra 48 000 eiro, lai apmācītu medicīnas personālu, kā pareizi vakcinēt. Tas ir apbrīnojami! Pat pērtiķi var iemācīt durt plecā ar šprici. Varētu saprast, ja par vakcinētājiem rekrutētu nejaušus garāmgājējus uz ielas vai iesaistītu šajā procesā bez darba palikušos muzikantus, viesnīcu apteksnes un pavārus. Taču tas ir medicīnas personāls! Vai tad mediķis neprot iesūkt šļircē pareizu daudzumu šķidruma un to injicēt plecā? Vai mediķis nezina, ka tukšā pudelīte jāiemet tai paredzētā kastītē? Tā ir šķaidīšanās ar naudu, kurai nav nekāda attaisnojuma.

Cerība ir uz vakcināciju. Citas cerības nav

Citās valstīs jau sen tika sabūvētas teltis, kurās cilvēki raiti tiek vakcinēti, iedzīvotāji arī bez visādām avīzēm zina, kas ir vakcinācija. Vakcinācija tiek organizēta bez naudas šķiešanas speciālam Vakcinācijas projekta birojam, jo tur, kur medicīnas nozarē ir sistēma un infrastruktūra, pat prātā neienāk, ka vajadzētu vēl kaut kādus birojus. Rietumeiropā tiek plaši lietoti ātrie testi, bet pie mums nav vēl beigusies spriedelēšana, ka tie esot ļoti dārgi.

Vai vakcinācija kaut ko dod? Laikam, ka dod gan. Jāskatās uz to pašu Izraēlu, kas ir pasaules čempione vakcinācijā. 20. janvārī valstī tika fiksēti 10 116 kovidinficēšanās gadījumi, 26. janvārī bija 79 nāves gadījumi, kas saistīti ar kovidu. Bet 16. martā jau bija tikai 1377 inficēšanās gadījumi un 22 cilvēki bija miruši. Turklāt inficēto un mirušo skaita grafikam ir tendence pikēt lejup virzienā uz nulli. Tā vien skaties, drīz šī valsts varēs uzelpot pēc kovidmurga un ar pilnu krūti mesties uzņēmējdarbībā, mākslā un izklaidē. Tas gan, ja drīzumā neuzbruks kādas jaunas vīrusa mutācijas, kurām vecā vakcīna nelīdzēs.

Bet, kas ir Latvijā? Kopš oktobra vidus inficēto skaits ik dienu ir pieaudzis tā, ka līkne izskatās pēc raķetes traukšanās debesīs. Nupat jau fiksēto kovidinficēto skaits tuvojas 100 tūkstošiem. 16. martā tika fiksēti 818 jauni kovidgadījumi un 12 personas bija mirušas. Tas nav vairāk kā tūkstotis, kā bija pirms kāda laika, un nav miruši 24 kā, piemēram, 22. februārī, taču valstij ar tik mazu iedzīvotāju skaitu kā Latvijai tie ir prāvi cipari. Teiksim tā: Izraēlas un Latvijas saslimušo un mirušo statistika tuvinās, tikai, kā saka odesieši, te ir divas lielas atšķirības - Latvijā ir 1,9 miljoni iedzīvotāju, Izraēlā ir 9,1 miljons. Latvijas kovids iet uz augšu, bet Izraēlā uz leju.

Diemžēl pie vakcinēto skaita, pat ja tas ir 11% kā Igaunijā, nav vēl redzama korelācija starp inficētajiem un vakcinētajiem. Igaunijā pašlaik ir slikta situācija - iedzīvotāju skaits tur mazāks, bet sasirgušo vairāk nekā Latvijā - kumulatīvais slimo skaitlis ir 1536 uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā ziņā Igaunija pašlaik ir līdere Eiropā. Nav labi arī draugiem Francijā, Ukrainā, Polijā - šajās valstīs vakcinēto nav vairāk kā 10%. Bet nu, kad jau savakcinēts būs vairāk ļaužu, ir cerība, ka sērga ies mazumā. Tikmēr Latvijā vispār nav cerību ne uz ko. Pie mums varas iestādes dažbrīd ievieš arī tādus aizliegumus, kas kovidam drīzāk īsti pa prātam. Tas ir debesu brīnums, ka nav apsteigtas visas valstis arī absolūtos slimo un mirušo rādītājos. Bet tam ir skaidrojums - pie mums nav megapoļu, kur cilvēki kā siļķes mucā, mēs jau arī pirms kovida nebijām diez cik draudzīgi un maz apkampāmies. Ar igauņiem gan arī ir līdzīgi. Dažkārt viltīgā kovida daba nav īsti zināma un notikumiem grūti rast izskaidrojumu. Lai vai kā, nav pasaulē civilizētas valsts, kas nevērtētu vakcinācijas nozīmi par labu esam. Uz vakcināciju ir cerība. Bet Latvijā ar vakcināciju neiet nekādā jēgā.

Latvijas politiķus nevar uzskatīt par pašiem dumjākajiem Eiropas Savienībā. Raušanā viņi ir vieni no pirmajiem - uz raušanu nāsīs viņi nav jāskubina. Populistiskā bļaurībā arī citu valstu kolēģi var pakonkurēt. Bet mazspējas sporta disciplīnās Latvijas valdība stabili stāv uz negoda pjedestāla. Rezultātus pat var izmērīt, jo ir skaitļi, kas to rāda.

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.