Piektdien Piņķos, blakus Jūrmalas šosejai tika atklāts kārtējais lielveikals, kuru paši iepirkšanās centra īpašnieki savās preses relīzēs lepni dēvē par “Baltijā lielāko “outlet” ciematu”. Lūk, kā šo veikala atklāšanu ar neslēptu sajūsmu apraksta izdevums “Delfi”: “Sanākušo vidū bija ne mazums pašu mājās zināmu seju – eksprezidenta Valda Zatlera kundze Lilita, pavārs Mārtiņš Rītiņš un daudzi citi, taču lielāko apmeklētāju plūsmu veidoja vienkāršie pircēji no tuvām un tālām zemēm – “Delfi” reportieris Edgars Bāliņš tiešraidē no ciemata pauda, ka visapkārt dzirdamas vismaz deviņas dažādas valodas, bet latviski runājis vien retais. Kādi ļaudis pagodināja lielo (sic!) notikumu, skaties fotogalerijā”.
Fotogalerijā bija ieskatījies arī arhitekts un pilsētvides entuziasts Viesturs Krūmiņliepa, kuram par šo “ciematu” ir daudz mazāk jūsmīgs redzējums. Ar to viņš dalījās savā tviterkontā: “Life in plastic, it's fantastic! Come on Barbie, let's go party! Kā var uztaisīt tik lētu un pliekanu objektu? Eiroremonta parodija par Itāliju, nesaskanīgi labiekārtojuma elementi, un dažiem feikajiem slēģiem pat maskēšanas lentes laikam nav noņemtas. Mākslīga pilsēta mākslīgiem cilvēkiem. Bet ko šāda vide saka par tās veikalu produktiem?”
Ja “Delfi” starp tiem, kuri bija “pagodinājuši” “lielo notikumu” pamanīja tikai eksprezidenta kundzi, tad portālam “Jauns.lv” izdevās nofotografēt arī pašu bijušo prezidentu. Gatis Madžiņš savā tviterkontā ievietoja šo bildi ar Zatleru pāri un paralēli Lietuvas eksprezidentes Daļas Grībauskaites ierakstu tviterī: “Dictator with bloody hand #LukashenkoLeaveNow”. Šo kolāžu Madžiņš parakstīja īsi: “Dažādās eksprezidentu aktualitātes”.
Uz Madžiņa ierakstu reaģēja Elita Veidemane: “Interesanti, vai arī citās valstīs ir eksprezidenti, kuri ierodas uz katras sakņu bodes atklāšanu?”
Monika Zīle: “Eksprezidents varbūt negribētu asistēt katras sakņu bodes atvēršanā, bet, ja kundze ļoti vēlas zīmēties,- kā cilvēks var pretoties...”
Frederiks Ozols: “Ja pareizi atceros, līdzīgs 'faux pas' bija arī pēc Zolitūdes traģēdijas. Manuprāt, te apvienojas trīs apstākļi, kur “čutenes” trūkumu pasliktina kundzes individuālā darba kārtība, bet pavisam ļaunu vērš labu padomdevēju trūkums. Ar pēdējo smagi sirgst visi pēdējie prezidenti.”
Jan Janson: “Zooprezidents arī uz Gruziju neaizbrauca 2008. gadā, kad viņiem krievi uzbruka. Polijas, Ukrainas, Igaunijas un Lietuvas prezidenti brauca, Latvija dabūja Godmani aizsūtīt. Nekas, tagad komplektā ar Ļiļku mums ir jauns partybomzis.”
Aizvadītās nedēļās Eiropas nozīmīgākais politiskais notikums neapšaubāmi bija sabiedrības masveidīgie protesti Baltkrievijā. Trešdien arī Latvijā pie Baltkrievijas vēstniecības Jēzusbaznīcas ielā notika plaša demonstrācija. Tā kā drīzumā gaidāmas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, tad pasākuma organizatori aicināja politiķus neizmantot šo solidaritātes demonstrāciju savu partiju reklamēšanai. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāatzīst, ka politiķi pārsvarā šo nerakstīto vienošanos centās ievērot. Izņemot vienu personu, kura visu laiku sev priekšā turēja zaļo mapīti ar partijas “Vienotība” logotipu. Tā kā šī persona, es runāju par Sandru Kalnieti, bija arī starp pasākuma runātājiem, tad tas viss izskatījās dubultnesmuki.
Šo Kalnietes nekaunīgo bezgaumību nevarēja atstāt bez ievērības Ēriks Stendzenieks. Viņš pie bildes, kurā Kalniete sev priekšā izbāzusi savu reklāmas bukletu, pierakstīja: “Īsumā par aģitāciju un kauna sajūtas trūkumu. Nākamais būtu bērēs pie mežragu mūzikas uzlūgt atraitni uz deju.”
Māris Jučmanis ievērojis blakus stāvošo Daiņa Īvana sejas izteiksmi: “Īvānam izskatās ir pamatīgs kauns par Kalnietes performanci.”
Elmārs Ķuzis: “Kas būs nākamais - kapos puķes laupīt?!”
Savu viedokli par Baltkrievijas diktatora izmisīgajiem centieniem svētdienas rītā Minskas centrā sapulcināt savus atbalstītājus, un viņa runu šajā mītiņā, izteica arī Ilze Viņķele: “Nekad nepieredzēt to, kā tavas valsts vadītājs agonijā bezsakarā auro galvaspilsētas galvenajā laukumā, melojot, kūdot, draudot, iežēlinot. Auro pūļa priekšā, kuru ar pavēli licis savest kā skatītājus. Mums kaimiņos. Blakus.”
Pazīstamā rakstnieka un sabiedriskā darbinieka Andrieva Niedras mazmazdēls, arī Andrievs Niedra norādīja, ka velti mūsu veselības ministre šausminās par kaimiņu diktatora uzvedību. Pie mums arī var atrast pietiekoši neglītas politiķu rīcības epizodes, turklāt situācijā, kad Viņķele ar šo politiķi (Valdi Dombrovski) atradās vienā partijā: “Es esmu pieredzējis, ka manas Valsts vadītājs, KRĪZES laikā, kad tūkstošiem Latvijas uzņēmēju bankrotēja un tūkstošiem privātpersonu bankas atņēma mājokļus, SAVU PRIVĀTO ĢIMENES BIZNESU GLĀBA UN IZGLĀBA SLEPENOS KREDĪTPORTFEĻOS. Es esmu redzējis, ka manas Valsts vadītājs ir MARODIERIS”.
Lai vārda “marodieris” lietošana paliek uz A. Niedras sirdsapziņas, bet tas, ka Dombrovska ģimenes biznesam patiešām tika piešķirts slepens kredītportfelis, ir vispārzināms fakts.
