Komentāri

Ugunsdzēsēju depo tiek slēgti, jo „nav naudas”. “Nav naudas” arī ārstu un medmāsu algām. Arī skolotāju algām „nav naudas”. Darba vides modernizēšanai – tādiem mērķiem „nav naudas” teju nekad. Taču „naudas ir tik daudz kā vēl nekad”, ja vajag algot universālos „kareivjus” – valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļus. Tos pašus, kuri sacerējuši elektroenerģijas sadales tarifu projektu, kas pakļauj iznīcībai gan uzņēmējus, gan pārējos iedzīvotājus.

Piecpadsmit balsošanas kārtas bija nepieciešamas, lai Kevins Makartijs ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera vēlēšanās “pielauztu” Republikāņu partijas trampistu spārnu nobalsot par viņu. Vēl nav īsti skaidrs, ko Makartijs būs sasolījis šiem “nesamierināmajiem”, bet jau pirmie izteikumi, pirmās pašbildes liecina, ka republikāņiem turpmāk būs jārēķinās ar tādu, teiksim kā ir, Ukrainas nīdēju kā Mets Geics un Mārdžerija Teilore Grīna sprunguļu mešanu Ukrainas atbalsta riteņos.

Tieši pirms Ziemassvētkiem 22. decembra pēcpusdienā Baltic International Bank kuras darbību apturēja FKTK, uz savu klientiem e-pastiem izsūtījusi paziņojumu par iespējām iesniegt pieteikumu par valsts garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksu. Šo paziņojumu klienti varēja pamanīt, bet varēja arī nepamanīt. Nekas neliecināja, ka nosūtītājam būtu bijusi interese pārliecināties vai klients informāciju ir saņēmis.

Skandāls ap RAKUS sistēmā esošā Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ķirurgu atalgojumu un viņu gatavību iet projām no darba izraisījis lavīnveida efektu. Atklājušās arī citas dīvainības darbinieku atalgojuma jautājumā. Ne tikai RAKUS, bet arī citur valsts pārvaldē.

Lasīt ministriju amatu sarakstus – tā ir viena no saturīgākajām izklaidēm tumšos ziemas vakaros. Arī šoreiz, lietum plīkšķot pret terases nojumi, saulaini pasmaidīju, kad Veselības ministrijas amatu sarakstā ieraudzīju nosaukumu „nepārtraukto uzlabojumu speciāliste”. Priecīgā satraukumā meklēju arī “pārdabiskā skaistuma eksperti” un “centības veicināšanas atašeju”. Nebija.

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai cik absurdi tas neliktos valstī, kurā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Jau vairāk nekā 30 gadu.

Aizvadītajā 2022. gadā vairākkārt varēja atcerēties “Čikāgas piecīšu” dziesmas vārdus: “...cits krīt kā briedis Kurzemē, cits saļimst Sibīrijā, bet mums kaut kā ir laimējies, mēs varam zeltu sijāt.”

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) portāla “Delfi” raidījumā “Kāpēc” ir paudis: “Esmu lūdzis drošības iestāžu informāciju par šiem konkrētajiem pilsoņiem, jo viņi mūsu radarā – Ārlietu ministrijas radarā un Eiropas Savienības sankciju radarā – nebija.” Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka Latvijā aktīvu uzņēmējdarbību turpina divi ar Kremli saistīti Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarevs, kuri minēti arī kā Krievijas Aizsardzības ministrijas piegādātāji.

„Es iedomājos par mazo bērniņu blakus vagonā. Tas laikam bija pirmais, kas nomira badā, visiem noskatoties, jo līdzēt neviens nevarēja.” Tās ir rindas no atmiņām, kas sāpīgiem, dziļiem burtiem iekaltas grāmatā, kas saucas „Mātes Sibīrijā”. Grāmata nule izdota, to izveidojusi Dzintra Geka, uz Sibīriju izsūtīto cilvēku skarbā un vienlaikus tik sargājošā sirdsapziņa.

Jaunā, 2023. gada viens no nozīmīgākajiem iekšpolitiskajiem notikumiem būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Galvenokārt tāpēc, ka šis jautājums var būtiski ietekmēt arī Krišjāņa Kariņa otrās valdības ilgtspējību.

Nepatīkamu pārsteigumu elektroautomobiļu popularizētājiem pagājušā gada pēdējos mēnešos ir sarūpējušas Šveices varas iestādes. Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos parādījās publikācijas ar virsrakstiem “Šveice plāno aizliegt braukt ar elektromobiļiem”. Izrādījās, ka pie vainas ir Šveices valdības (federālās padomes) “Rīkojums par elektroenerģijas izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem”.

Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, par kuru gadiem runājuši “Vienotības” politiķi, beidzot ir noticis. Īsi pirms gadumijas premjers Krišjānis Kariņš apliecināja, ka Latvija ir jaunā laikmeta avangardā. Latvija viena no pirmajām pasaulē ir iegājusi laikmetā, kurā galveno lomu spēlē mākslīgais intelekts.

Latvijas Radio 28. decembra raidījumā “Krustpunktā” tika aplūkota tēma: “Latvietība un patriotisms – cik tālu var runāt par veselīgu nacionālismu”. Tagad, kad Eiropā pēc gadu desmitiem ilga miera perioda atkal uzliesmojis plašs, visaptverošs karš, patriotisma tēma ir tā, par kuru būtu jārunā pēc iespējas vairāk un dziļāk. Diemžēl raidījums sanāca neproporcionāli vienpusīgs.

No prezidentu un premjeru uzrunām, sagaidot jauno gadu, vajadzētu atteikties. Tās ir tikpat tukšas, aukstas un bezpersoniskas kā valdības deklarācijas, kas tiek sacerētas pēc vēlēšanām, ieliekot tajās gigantisku darbu, kas gan vairāk izskatās pēc bezmērķīgas peļu bara rosības. Premjera Kariņa runa izcēlās ar nekonkrētu daiļfrāzību, Valsts prezidenta Levita runā, kas arī bija daiļa, sacerētāji tomēr bija pacentušies ielikt dažas – kaut arī izplūdušas, tomēr konkrētības.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš savā gadu mijas uzrunā televīzijā tā arī nepieminēja nevienu sabiedrību satraucošo jautājumu – nedz par elektroenerģijas pārvades tarifu gaidāmo lēcienu, nedz par gāzes cenu perspektīvām, nedz par mediķu un skolotāju algām, nedz par valsts kapitālsabiedrību turpmāko likteni.

Saņēmu vēstuli no Ukrainas „Zoopatruļas”, Ukrainā reģistrētas nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kas specializējas kaķu un suņu veterinārajā aprūpē kara laikā. Organizācijas cilvēki pēdējo desmit mēnešu laikā ir izglābuši vairāk nekā 1000 suņu un kaķu, kas bija nonākuši Krievijas izraisītā kara šausmās.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) topošajā valdības rīcības plānā piedāvā šādu risinājumu enerģētikas krīzes problēmām: “Atsakoties no Krievijas gāzes, radīsim apstākļus, lai Latvijai būtu pieejamas alternatīvas piegādes un tām atbilstoša infrastruktūra, kura nodrošinātu gāzes pieejamību par konkurētspējīgu cenu. Šajā nolūkā: 5.1. Atbalstīsim ekonomiski pamatota sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā ar pārvades tīkla pieslēgumu Inčukalna dabasgāzes krātuvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu piegāžu drošību un izmaksu konkurētspēju; 5.2. Sekmēsim “Latvenergo” centienus gāzes iegādēm par konkurētspējīgu cenu.”

Ar Vašingtonā dzīvojošo politisko komentētāju, Hadsona institūta zinātnisko līdzstrādnieku Andreju Piontkovski sazinājos drīz pēc kara sākuma. Marta sakumā “Neatkarīgajā” publicētā intervija ar viņu kļuva par manu 2022. gada pārliecinoši visvairāk lasīto publikāciju. Tobrīd kara iznākums un Ukrainas valstiskās neatkarības liktenis vēl bija miglā tīts. Lai arī šobrīd karš turpinās un neko līdz galam droši pateikt nevar, daudz kas tomēr kļuvis skaidrāks.

Šā gada 18. jūlijā mūsu portāls publiskoja reportāžu par Rīgā dzīvojošām kara bēglēm no Ukrainas. Toreiz cerējām, karš ātri beigsies. Tagad saprotam – līdz kara beigām vēl tālu. Tikmēr notikumi rit savu gaitu. Arī bēgļu ģimenē ne bez pārmaiņām.

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima 8. decembrī noraidīja atsevišķu pilsoņu virzīto iniciatīvu “Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību”, neliela, bet skaļa sociālo aktīvistu grupa (progresisti, marksisti, sorosieši, ikviens var viņus dēvēt pēc saviem ieskatiem) prognozējami turpināja uzturēt kaujas uguni, lai par katru cenu panāktu savu.

No ezera dzīlēm iznirst baznīca, saplūst ar debesīm, metot spožu atvilni zaļajā meža sienā, kas izklājusies aiz senās celtnes. Tas ir Foļvarkas vecticībnieku dievnams. Kopš 1887. gada tas izlaupīts 12 reizes, no 162 svētbildēm palikusi tikai ikona „Kungs Cebaots” un krusts. Latgale atver visas savas durvis: gan skaistās, gan ne tik ļoti. Šis ir mans aizgājušā gada sirsnīgākais ceļojums.

Ziemassvētku vakars. Atbilstoši kristīgajai tradīcijai tuvojas klusa nakts, svēta nakts. Cilvēki apmainās dāvanām. Novēl cits citam priecīgu prātu. Tikai Parīzē nav miera. Kurdu izcelsmes protestētāji pilsētā sarīkojuši grautiņus. Teiksim, kā ir. Kārtējos grautiņus, kuru esamība ik pa brīdim kādā no Rietumeiropas pilsētām nevienu jau sen kā vairs nepārsteidz.