Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpums nozīmē kārtējo papildu finansiālo slogu kredītņēmējiem un lielāku peļņu banku sektoram. Viens no iespējamajiem situācijas risinājumiem ir ārkārtas virspeļņas nodoklis, ko vajadzētu ieviest kā normu, kad kādu vispārēju tirgus faktoru sakritība ļauj strauji kāpināt uzņēmumu peļņas rādītājus.
Tas attiektos ne tikai uz komercbanku sektoru, bet arī citām tautsaimniecības nozarēm. Dažādās valstīs šo nodokli sauc dažādi - ir varianti: “pagaidu solidaritātes maksa”, “ārkārtas virspeļņas nodoklis”, taču tas atbilst tam, ko angliski dēvē par “temporary windfall tax”.
Lietuvas valdība jau ir apņēmības pilna ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, savukārt Igaunijas centrālās bankas prezidents šādu iespēju neapsver.
Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) beidzot nupat ir šai tēmai pievērsies un pirmdien koalīcijas partiju sadarbības sēdē ierosināja politisko diskusiju par pagaidu solidaritātes maksu.
Pagaidām nav zināms, vai arī Latvijas valdība spraudīs kursu uz pagaidu solidaritātes maksu (nodokli), tāpēc “Neatkarīgā” aptaujāja virkni valdošās koalīcijas politiķu, lai saprastu, kāds ir “gaiss” Saeimā.
Partijas “Jaunā Vienotība” valdes loceklis, Saeimas deputāts, Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājs Ainars Latkovskis intervijā “Neatkarīgajai” sacīja, ka pats svarīgākais, domājot, vai šādu nodokli ieviest vai nē, ir skatīties, kādas sekas tam būs Baltijas valstu kopumā. I. Latkovskis uzskata, ka darbībām jābūt saskaņotām ar Lietuvu un Igauniju un jāuztur ar kaimiņvalstu atbildīgajām amatpersonām nepārtraukts kontakts. “Citādi būs atkal negatīvas sekas, kādas jau ne reizi ir bijušas, kad viena valsts vienpusēji būtiski samazina vai paceļ nodokli,” sacīja A. Latkovskis.
Viņš kādu konkrētu savu viedokli nepauda, sakot, ka ar šo jautājumu tagad nodarbosies darba grupa, kas tad arī izvērtēs visus “par” un “pret”.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka koalīcijas nodokļu politikas darba grupā turpināsies diskusijas par banku un energouzņēmumu virspeļņas nodokļa ideju.
Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) ir piedalījies koalīcijas sadarbības sēdē un atzina, ka pašlaik ir ļoti slikta situācija kreditēšanas jomā.
“Komercbankas ir kūtras izsniegt kredītus, kas negatīvi iespaido gan uzņēmējdarbību, gan mājsaimniecības. Un pat tas nelielais izsniegto kredītu apjoms ir ļoti dārgs. Ja jau esam uzstādījuši lielus mērķus par ekonomikas transformāciju, tad šo jautājumu nedrīkst apiet - bez nodokļu pārskatīšanas un kreditēšanas veicināšanas nekas nesanāks,” sprieda A. Butāns.
“Ir jāskatās arī reģionālais princips. Pats esmu ievēlēts no Kurzemes un zinu, kāda ir situācija reģionos. Nav pat runas par pierobežu vai laukiem. Pat arī mazpilsētās bankas atsakās jebko kreditēt un hipotekāro kredītu nevar dabūt. Tas noteikti jārisina. Nav normāli, ja visa ekonomiskā rosība ir tikai galvaspilsētā, bet pārējā Latvijā nekas nenotiek. Par pierobežu tas ir arī valsts drošības jautājums.
Bankas izvairās kreditēt un izvēlas strādāt bez riska. Protams, bankas var kreditēt un var nekreditēt, taču mūsu kā likumdevēja uzdevums ir radīt tādus apstākļus un pieņemt tādus likumus, kurus no mums pieprasa sabiedrība un kas ir valsts interesēs.
Nekur nav iekalts, ka šāds nodoklis ir noteikti ieviešams, un tas nav pašmērķis. Tas ir iezīmēts kā viens no risinājumiem. Iespējams, ir arī citi risinājumi - piemēram, piesaistīt kādu jaunu banku no kādas Eiropas valsts. Iespējams, ir kāds trešais un ceturtais risinājums.
Jau pašlaik no komercbanku sistēmas ir liela ažiotāža, un, iespējams, diskusijas par solidaritātes nodokli būs signāls bankām, ka likumdevējs nav apmierināts ar notiekošo. Un varbūt tad bankas veiks kādas izmaiņas savā rīcībā,” pieļāva A. Butāns.
Gara acīm var redzēt, ka šādā situācijā banku lobiji cenšas spiest uz politisko vidi un ietekmēt lēmumus par labu sev. “Neatkarīgā” jautāja, vai deputāts ir jutis lobiju spiedienu.
Nē, pats Butāns personīgi neesot jutis spiedienu, taču pieļauj, ka bankas diezin vai sēž rokas klēpī salikušas.
“Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka koalīcijas nodokļu politikas darba grupā, kuru vada A. Ašeradens un kurā darbojas Uldis Pīlēns, varētu apspriest gan izskanējušo ideju par banku, gan arī energouzņēmumu iespējamu aplikšanu ar virspeļņas nodokli. Skaidrība šajās lietās būtu jāpanāk tuvāko nedēļu laikā.
AS frakcijas vadītājs norādīja, ka svarīga ir arī konkurences palielināšana banku sektorā, tāpat arī kreditēšanas pieejamības paaugstināšana - īpaši reģionos un pierobežā.
“Vai tā ir finanšu institūciju virspeļņa, vai tā ir enerģētikas kompāniju virspeļņa, tas viss jāskata kontekstā ar mūsu tautsaimniecības noturību un mūsu nodokļu sistēmas konkurētspēju. (..) Virziens, ko mūsu kaimiņi (Lietuvā) ir pielēmuši, arī mūsu frakcijā šķiet simpātisks. Vienlaikus mēs esam lūguši šo jautājumu izskatīt mūsu kolēģiem koalīcijas nodokļu darba grupā,” pauda E. Tavars.
Igaunijā pašlaik pilnā sparā notiek sarunas par jaunas valdības veidošanu. Tas ir viens faktors, kādēļ virspeļņas, solidaritātes maksa vai nodoklis pašlaik nav politikas darba kārtībā. Taču šāda nodokļa ieviešanas ideja starp tām partijām, kas ir vinnējušas Rīgikogu (parlamenta) vēlēšanās 5. martā, ir ļoti nepopulāra.
Rīgikogu lielāko frakciju veido Igaunijas Reformu partija (“Eesti Reformierakond”). Šīs frakcijas runaspersona Kajars Kase “Neatkarīgajai” apstiprināja, ka politiskajā vidē nav plānu ieviest virspeļņas nodokli. “Premjerministre Kaja Kallasa ir izteikusies, ka šāda nodokļa ieviešana nebūtu laba ideja,” pauda K. Kase.
Uz jautājumu, kā Igaunija rīkosies, ja Lietuva un Latvija izšķirsies šādu nodokli ieviest, K. Kase sacīja, ka ir diezgan skaidrs, ka arī Igaunijas politiskajā vidē par to nāksies diskutēt. Problēma jau tagad ir pamanīta. Taču pagaidām gan parlamentā, gan valdībā pret nodokli ir strikti noraidoša attieksme.
Iespējams, jau nākamnedēļ par šo jautājumu būs diskusijas Igaunijas parlamentā - tiks vērtēts, vai Lietuvas valdības apņemšanās ieviest solidaritātes maksu nevar atstāt kādu negatīvu iespaidu uz Igaunijas ekonomiku, sacīja Igaunijas parlamenta lielākās frakcijas runaspersona.
Tikmēr pavisam pretējās domās ir Lietuvas valdībā un parlamentā. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste 9. martā ierosināja ieviest pagaidu neparedzētu nodokli (solidaritātes maksu) banku peļņai, lai divu gadu laikā savāktu aptuveni 510 miljonus eiro. Ja parlaments to apstiprinās, ieņēmumi no papildu nodevām par 2023. un 2024. gada banku ienākumiem tiks izmantoti aizsardzības izdevumiem.
Lietuvas Republikas Seima lielākā frakcija ir “Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti” (“Tėvynės sąjunga - Lietuvos krikščionys demokratai”). Šīs frakcijas priekšsēdētājas pirmais vietnieks Jurģis Razma intervijā “Neatkarīgajai” sacīja: “Mums vēl nav tā nodokļa projekta, mēs dzirdējām tikai pašu ideju.”
“Domāju, ka par šādu nodokli var runāt, jo tas varētu pozitīvi preventīvi ietekmēt banku klientus: bankām vairs neatmaksātos krasi paaugstināt kredītprocentus kā šobrīd, un tas liktu tām maksāt procentus noguldītājiem,” spriež J. Razma.
