Bez iespējām sagaidīt atbildes beidzās balsojums par Jūrmalas domes sēdē iekļauto jautājumu: lemt par ēkas Edinburgas prospektā 89 pirmās izsoles organizēšanu. Šajā namā, kas savulaik tika speciāli celts tieši bibliotēkas vajadzībām, gandrīz pusgadsimtu atradās Bulduru bibliotēka. Dome bibliotēku izdzina, iespiežot divās nelielās telpās vienā ēkā ar Jūrmalas teātri. Nelīdzēja nedz jūrmalnieku protesti un piketi, nedz vēstules dažādām instancēm.
Ceturtdienas domes sēdē vairākums deputātu nobalsoja par Edinburgas prospekta ēkas nodošanu izsolei, un eventuālo pircēju ieguvums būs krietns: tā ir zeme 1445 kvadrātmetru platībā un ēka ar 542 kvadrātmetriem - Bulduru centrā, netālu no jūras un dzelzceļa stacijas. Par to visu kopumā Jūrmalas dome vēlas saņemt vismaz 350 000 eiro.
Pērnās vasaras beigās protestējošo iedzīvotāju sanāksmē piedalījās domes izpilddirektors Edgars Stobovs un kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa, kuri svēti solīja, ka bibliotēku neviens netaisās likvidēt: vienkārši telpām esot nepieciešams remonts, tāpēc uz kādu laiku būšot jāpāriet uz citām telpām.
Taču tie jau bija meli, jo domes vadībai nebija plānu saglabāt šo ēku bibliotēkas vajadzībām un tā, šķiet, jau sākotnēji zināja, ka ēku nodos izsolē: esot vajadzīgi pārāk lieli ieguldījumi, lai to izremontētu, aptuveni pusotrs miljons eiro. Kad ceturtdienas domes sēdē deputāti pajautāja, no kurienes ņemts šis skaitlis - pusotrs miljons eiro -, domes priekšsēdētāja Rita Sproģe attrauca, ka viņa nav nekāda tāmētāja, tāpēc nezinot.
Tādā pašā garā - pieturoties pie domes ieviestā reglamenta, proti, pie neiespējamības iegūt jelkādu informāciju - notika bibliotēkas nama likteņa izskatīšana. Deputāti arī neguva atbildi uz jautājumu: kāpēc uz pašvaldībai piederošo ēku nav iespējams pārcelt, piemēram, municipālo policiju vai būvvaldi - abas iestādes šobrīd īrē telpas. Par kādām summām? Arī uz šo jautājumu domes vadība neatbildēja.
Pērn uz jautājumiem par bibliotēkas “optimizāciju” atbildēja Jūrmalas domes kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa, apgalvojot, ka Bulduru bibliotēkas ēka ir sliktā stāvoklī, iekštelpas ir morāli un fiziski novecojušas un, lai tās atjaunotu, esot nepieciešami nesamērīgi lieli ieguldījumi. Taču teksts par to, ka bibliotēkas ēka ir sliktā stāvoklī, neatbilst patiesībai: neviens celtniecības speciālists nekad nav atzinis tās “slikto stāvokli”. Izbrīnu rada arī apgalvojums par “morālo un fizisko novecošanos”, jo neko tādu tur nevar novērot, bet “nesamērīgi lielie ieguldījumi” nav aprēķināti nevienā tāmē vai arī tā ir pamatīgi noslepenota - neviens par to neko nezina.
Pērn oficiālais iemesls (iegansts), lai likvidētu bibliotēku, bija... skurstenis. Tas esot ugunsnedrošs, arī ūdensvads esot jāpārvelk - nākot dzeltens ūdens... Bet ugunsdrošība ēkā tika inspicēta regulāri, un katru reizi tika uzrakstīts akts: nevienā no aktiem nav nevienas atzīmes par to, ka jelkāda vieta Bulduru bibliotēkas telpās būtu ugunsnedroša, tostarp - skurstenis.
Bet par ūdensvadu vispār jāsmejas: Bulduros ūdens gandrīz visur ir ar rūsas piedevu, un neviens to nedzer, vien mazgā rokas. Savukārt gadu gaitā ir izdarīti būtiski uzlabojumi pašai ēkai: piemēram, ir nomainīti logi un jumts.
2018. gadā, kad notika oficiāla ēkas apsekošana, skaidri un gaiši tika uzrakstīts, ka ēkai nav nekādu kapitālu defektu un ka būtu vajadzīgs tikai kosmētiskais remonts.
Tas nozīmē tikai to, ka visi iegansti, lai no Edinburgas prospekta ēkas ar numuru 89 izdzītu bibliotēku, bija aiz matiem pievilkti. Un šī “pievilkšana” acīmredzami bija nepieciešama kādiem publiski slēptiem mērķiem. Ka tik ne izsolei, kurā piedalās vajadzīgi ļaudis. Bet tās jau tikai ļaunu mēļu runas, kas gan nekad nav bez pamata...
Tajā pašā 2018. gadā, kad notika ēkas apsekošana, pilsētas vadība jau bija uzlikusi aci Bulduru bibliotēkas ēkai. Taču toreiz Kultūras ministrija saknē nocirta šo nodomu. Kad 2019. gadā sākās kovidķeza, bibliotēkas darbinieces saņēma neoficiālus signālus, ka šoreiz acs uzlikšana ir daudz nopietnāka. Turklāt šajā gadījumā nepalīdzēja arī Kultūras ministrija, kam noteikti bija daudz svarīgāki uzdevumi par kaut kādas bibliotēkas glābšanu.
Un tiešām: kāpēc gan bibliotēku, kas galīgi nav pelnoša iestāde, nepārveidot par viesu namu vai vēl kaut ko tikpat ienesīgu? Gan jau pašvaldība arī iegūtu savu kapeiciņu no tādas īpašuma izmantošanas mērķu maiņas. Ak, jūs satraucaties par kultūru un grāmatām? Nu, beidziet. Grāmatu tūkstoši tika iznīcināti, kaut kas jau, protams, palika, un tagad “grāmatu izsniegšanas punktā” - turpat Bulduros, teātra ēkā, - jūs tās varat saņemt. Nevis klasiski pārvaldītā bibliotēkā, kuras apmeklētāji gadu desmitiem ir baudījuši tās darbinieku profesionālu attieksmi.
Ak, un iedzīvotāji vēlas saglabāt bijušās Bulduru bibliotēkas ēku kā sabiedrisku vietu, kur pulcēties? Ja viņi vēlas kaut kur pulcēties, lai iet uz Bulduru izstāžu namu un runā ar tā saimniekiem, - kā domes sēdē ledainā tonī pamācīja Rita Sproģe.
Tas viss kopā izskatās neglīti. Ir sajūta, ka ar kaut kādiem ieganstiem Jūrmalas pašvaldība iznīcina to, kas būvēts gadu desmitiem - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Nupat ir iznīcināta viena no kultūras saliņām, kas pulcināja gan jaunus, gan ne tik jaunus cilvēkus, kuriem galvenais ir nevis planšete vai dators, bet grāmata.
Kāds ir šīs iznīcināšanas slēptais mērķis? To mēs uzzināsim, kad nams Edinburgas prospektā 89 taps pārdots izsolē. Uzzināsim tad, kad sapratīsim nama jauno saimnieku nodomus.
