Oktobra beigās Latviju pāršalca ziņa par pāragri mūžībā devušos bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru. Viņa dzīves pavedienu pārrāva Covid-19. Divas dienas vēlāk TV3 ziņās izskanēja informācija, ka Arnim Cimdaram, iespējams, bijis viltots Covid-19 sertifikāts. Lai gan ģimene to kategoriski noliedza un lūdza šīs ziņas atsaukt, televīzijas kanāls to neizdarīja, solot turpināt pētīt šo gadījumu. Tagad Valsts policija noskaidrojusi, ka Arnim Cimdaram nav bijis viltots Covid-19 sertifikāts un viņš tādu nav izmantojis.
Vācu izdevums “Bild” publicējis Latvijas reputāciju graujošu rakstu. Caur mūsu bankām tiek atmazgāti Ziemeļkorejas miljardi, uzraudzības iestādes piesedz netīras naudas plūdus no Krievijas, bet tieslietu ministrs un Juridiskās komisijas vadītājs uz abiem ir saņēmuši 500 000 lielu kukuli, lai ļautu izzagt PNB banku.
Politiskā vide ir reaģējusi uz publiskajā telpā iekļuvušajām bažām par iespējamu uzņēmuma “Latvijas valsts meži” vājināšanu un pat privatizāciju. Zaļo un zemnieku savienība premjeram Krišjānim Kariņam pieprasījusi skaidrojumu par plāniem valstij piederošu uzņēmumu kapitāldaļas kotēt biržā, savukārt uzņēmuma jaunā padome sākusi runāt ar kokrūpniecības nozari, solot līdzšinējo stratēģisko virzienu saglabāt nemainīgu.
Nolūkā mazināt sabiedrībā agresīvas verbālas uzvedības izpausmes, Saeimā top jauni panti Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Politiķi un ierēdņi pūlas salāgot savas izpratnes par aizvainojošu izrunāšanos un noteikt tai cenrādi, riskējot, ka patiešām bīstama naidīga runāšana faktiski tiks dekriminalizēta.
Uzņēmuma “Latvijas valsts meži” jaunieceltā padome ir kā līdaka, vēzis un gulbis no Ivana Krilova (1769–1844) fabulas. Katrs padomes loceklis atbild par savu darbības jomu, un tikai vienam prasīta kompetence mežzinātnē. Ja pēc līdzīga principa tiks atlasīta uzņēmuma nākamā valde, tas jau radīs riskus uzņēmuma operatīvā darba līmenī. Latvijas zaļā zelta turētājiem drīzumā būs jāpieņem izšķiroši lēmumi, kas ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību.
Aivaram Lembergam pašsajūta nedaudz uzlabojusies, taču Covid-19 tests joprojām pozitīvs. Turpina mocīt klepus un nespēks, liecina pēdējā no tuviniekiem saņemtā informācija.
Blakusparādības pēc trešās Covid-19 vakcīnas devas ir līdzīgas kā pēc pirmās vai otrās Covid-19 vakcīnu devas saņemšanas, liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotā informācija par vakcinēšanās blaknēm. Kopumā līdz šim saņemti 40 ziņojumu par vakcinācijas blakusparādībām tieši pēc trešās devas jeb balstvakcīnas.
Lai arī epidemioloģiskā situācija valstī kopumā tiek vērtēta kā neskaidra, Valsts operatīvā medicīniskā komisija tomēr nolēmusi ļaut paplašināt plānveida medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu slimnīcās.
Inženieriem un arhitektiem, kas ik dienu noziedzīgā ceļā mēģina iekļūt Eiropas Savienībā, ir visas iespējas doties uz savu sapņu valstu vēstniecībām un legāli pieteikties tūrisma, mācību vai darba vīzām. Viņi to nedara, nedarīs, bet tā vietā, lai pasargātu dalībvalstis no labākas dzīves meklētāju plūdiem, Eiropas Savienība plāno šos nelegālos plūdus padarīt par legālu ikdienas parādību.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs tikai tāpēc nāca klajā ar atzinumu, ka “situācija tautsaimniecības nozarēs saistībā ar straujo energoresursu rēķinu pieaugumu ir kritiska”, lai mēģinātu novirzīt tik svarīga jautājuma risināšanu no sevis uz visu valdību un valdošo koalīciju.
Aizejošo un atnākošo nedēļu iezīmē tieši 80 gadi, kopš ebreju tūkstošu noslepkavošana Rīgā un Liepājā ļāva vācu okupantiem uzskatīt, ka ebreju jautājumu savā Ostlandē viņi pamatā atrisinājuši. Šajā reizē būs stāsts nevis par tūkstošiem, bet par viena cilvēka bojā eju un arī par to, kāpēc vieni labprāt slepkavo un vēl citi gūst no tā labumu.
“Latvijas valsts mežu” padomes nomaiņa var izrādīties priekšvēstnesis daudz radikālākām pārmaiņām valstij piederošo mežu apsaimniekošanā – privatizācijai. Runa ir par 1,62 miljoniem hektāru Latvijas Republikas zemes, ko pašlaik likums aizliedz privatizēt. Taču tas ir tikai politiskās gribas jautājums – likumus var grozīt, un dažādas pazīmes liecina, ka to kādam sagribējies darīt.
Nepiekrītot nākamā gada budžeta sadalījumam veselības aprūpes nozarē, kur papildus piešķirtais finansējums ir pietiekams pavisam nelielam mediķu algu kāpumam, mediķu organizācijas vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu pārskatīt nākamā gada prioritātes.
Elektrības rēķins par novembri vairākas mājsaimniecības nepatīkami pārsteidza – dažām tas bija pat divas reizes lielāks nekā iepriekš. Taču, tā kā jau decembra sākumā elektroenerģijas cena “Nord Pool” biržā pārsita visus iepriekšējos rekordus, atsevišķās stundās cenai pārsniedzot pat 1 eiro par kWh, tad, visticamāk, daļai mājsaimniecību maksa par elektrību decembrī iecirtīs lielu robu ģimenes budžetā. Ekonomisti spriež, ka ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu vien būs par maz, lai nabadzīgākās ģimenes neiedzītu postā.
Aptuveni 60% iedzīvotāju bažījas, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pieaugs ienākumu nevienlīdzība, liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Vakcinēšanās fani var strīdēties ar mājsēdes faniem par to, kam bijusi galvenā nozīme, lai strauji samazinātu ar Covid-19 saslimušo un nomirušo skaitu.
Analizējot mirstības analīzi Nāves cēloņu datu bāzē un salīdzinot ar operatīvo informāciju par Covid-19 inficētajiem, eksperti guvuši pamatojumu, ka vispārīgais mirstības koeficients Covid-19 pārslimojušo grupā varētu būt pat divas reizes augstāks nekā pārējo iedzīvotāju vidū. Tomēr precīzu secinājumu izdarīšanai nepieciešams papildu pētījums.
Sabiedrības integrācijas fonds turpina ikgadējo kristīgo kampaņu – Mucenieku ciemā mītošajiem nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek vāktas Ziemassvētku dāvanas. Lielākā daļa no viņiem ir musulmaņi. Musulmaņi Ziemassvētkus nesvin.
Lai arī Eiropas Komisija (EK) lēma atsaukt lietošanai eirokrātiem un saziņai ar Eiropas Savienības struktūrvienībām paredzēto “iekļaujošās komunikācijas” vārdnīcu, centieni ieviest obligātā lietošanā tā dēvētos politkorektos vārdus, kuri it kā esot dažādās minoritātes cienoši, nebūt nav aizslaucīti nebūtībā.
Eiropas Savienības sociālās jomas ministru padome apstiprinājusi vienošanos par adekvātu minimālo algu Eiropā. Labklājības ministrs Gatis Eglītis to sauc par vēsturisku vienošanos, tomēr, ņemot vērā ļoti atšķirīgus dzīves līmeņus dažādās Eiropas valstīs un pašreizējos minimālo algu apmērus, vienoties par to, lai arī Latvijā uzreiz tiktu noteikta Eiropas Savienības līmenim adekvāta minimālā alga, būs sarežģīti.
Izejamās dienās Cietumu slimnīcā Olainē aktīva Aivara Lemberga ārstēšana nav notikusi, vien uzraudzīts kopējais veselības stāvoklis – skopās ziņas Neatkarīgajai izdevās noskaidrot no tuviniekiem.
No Covid-19 naudas Latvijas Mākslas muzejs par pusmiljonu eiro iegādājies mākslas darbus, dažus tik pikantus, ka Kristiana Brektes murālis to priekšā nobāl. Iepirktos mākslas darbus šobrīd virtuālajā galerijā var brīvi apskatīt ikviens, arī nepilngadīgie. Neatkarīgās aptaujātie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir pārliecināti, ka daži darbi no šīs virtuālās galerijas bērnu acīm nav piemēroti.
