Izpēte

Neraugoties uz e-veselības neskaidro nākotni, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus norādīt savu kontaktinformāciju valsts e-veselības sistēmā, bet, ja tāda jau reiz ir ierakstīta, pārbaudīt.

Šā gada pavasarī no Veselības ministrijas (VM) amatpersonām izskanējušos faktus par pārmērīgajām Covid-19 vakcīnu iegādēm un līdz ar to iespējamo valsts naudas izšķērdēšanu prokuratūra pagaidām negrasās vērtēt, taču Valsts kontrole (VK) pārbaudes šajā jomā sola turpināt, liecina “Neatkarīgajai” atsūtītās atbildes no minētajām institūcijām.

Satversmes tiesas (ST) 23. maija spriedums par valsts labā konfiscējamo mantu uzjunda diskusijas par procesa virzītāju nepamatotajiem lēmumiem, ar kuriem manta tiek atzīta kā noziedzīgi iegūta. Advokāte Daiga Siliņa prognozē, ka procesa virzītāju un tiesu nevēlēšanās tiesiski piemērot likumu normas mantas konfiscēšanā noslēgsies ar Latvijas valstij piespriestām kompensācijām Eiropas tiesās.

Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa ienākumu deklarācija rada par viņu greizu priekšstatu, ka līdz ar tagadējo amatu iegūtais 2021. gada atalgojums 43 960,49 eiro apmērā dod viņam daudz lielākus ienākumus, nekā viņam piederoša sīkfirma, no kuras viņš dividendēs saņēmis 13 878,68 eiro.

Lai kaut kā pārlaistu nākamo apkures sezonu, rīdzinieki tiek pamācīti pazemināt temperatūru mitekļos, adīt džemperus un šalles, izvākties no lieliem dzīvokļiem uz mazākiem, radiatorus aprīkot ar viedajām tehnoloģijām, bet, ja tāpat nesanāks savilkt galus, iet uz pašvaldību pēc pabalsta. Galvaspilsētas galvenais siltuma piegādātājs “Rīgas siltums” atzīst, ka nekādi paņēmieni nespēs ierobežot tirgus apetīti – vienalga, runa ir par šķeldu vai dabasgāzi.

Aizmāršības, laika trūkuma vai attiecīga kuluāru lēmuma dēļ koalīcija nav laikus virzījusi apstiprināšanai Saeimā otrajam pilnvaru termiņam Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci Ilzi Znotiņu, un iestāde šobrīd ir palikusi bez vadītāja. Vietas izpildītājs uz nezināmu laiku ir priekšnieka vietnieks Toms Platacis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu varēs saņemt arī strādājošie seniori un pabalsta izmaksa netiks pārtraukta, ja pensionārs sāks strādāt, šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Sociālā nodrošinājuma pabalstu parasti maksā pensionāram, kuram nav tiesību saņemt vecuma pensiju, lai gan ir sasniegts pensionēšanās vecums. Līdz šim seniors, kurš pensijas vietā saņēma pabalstu, strādājot zaudēja šo pabalstu.

Šā gada 5. jūnijā Kazahstānā notiks nacionālais referendums, kurā pilsoņi varēs lemt, vai konstitūcijā nostiprināt valsts uzņemto kursu uz Valsts prezidenta pilnvaru samazināšanu, politisko institūtu pilnveidošanu, sabiedrības tālāku demokratizāciju, pilsoniskās sabiedrības izveidi.

Vācija paātrinājusi darba atļauju un vīzu izsniegšanu Krievijas augsto tehnoloģiju speciālistiem, par to pagājušajā nedēļā ziņoja portāls “Deutsche Welle” (DW) un britu dienas laikraksts “The Guardian”.

NATO lēmums nosūtīt Latvijai pretgaisa aizsardzības sistēmu NASAMS ir roba aizpildīšana alianses austrumu flanga aizsardzībā. Adekvāts bruņojums nepieciešams arī jūrā – piekrastē nepieciešamas pretkuģu raķešu sistēmas. Un vēl ļoti jācer, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās procesā Baltija nekļūs par sava veida maiņas naudu, jo no agonējošās Krievijas iespējams sagaidīt jebko.

Valdība pieņēmusi grozījumus pensiju likumā, nostiprinot politisko apņemšanos šogad pensijas indeksēt ātrāk. Lai arī ir zināma kārtība, kā pensijas indeksēs, precīza formula un koeficienti būs zināmi vasaras otrajā pusē.

Digitālais laikraksts “Neatkarīgā” un portāls NRA pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja vērienīgāko kiberuzbrukumu portāla pastāvēšanas vēsturē. Uzbrukuma mērķis bija pārtraukt “Neatkarīgās” un nra.lv darbību, lai nedotu iespēju interesentiem lasīt laikraksta un portāla saturu.

Pavelkot svītru šogad tik nemierīgā maija notikumiem, Latvijas Juristu apvienība aicina 8. un 9. maija svinētājus un sērotājus ielūkoties vēsturē. Patiesībā 2. pasaules karš noslēdzās tikai pēc Japānas kapitulācijas, un tas nozīmē, ka nākotnē tieši septembra pirmās dienas vajadzētu atzīmēt kā planetārā kara beigas. Savukārt cīniņiem par pareizāko datumu maijā ir jāmet miers. Nav tur ko atzīmēt.

Grūti būtu izveidot krasāku pretstatu starp latviešu Mozus apzīmējumu nopelnījušo Vili Olavu un omulību iemiesojošo ieliņu Mežaparkā, kas nosaukta Viļa Olava vārdā.

Latvija pagājušajā gadā atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 598 751 584 eiro nodokļu maksātāju naudas, ko kuras atpakaļ dabūs labi ja 1/10, bet varbūt tikai 1/100 vai 1/1000 daļu.

Valsts policijas paziņojums par nozīmīgu pavērsienu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, informācijas neoficiāla noplūdināšana un oficiāls uzaicinājums pieteikties visiem, kuri vēl kaut noklusē šajā lietā, liecina, ka policijai vēl nav pietiekami daudz kvalitatīvu pierādījumu, lai lietu nosūtītu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Saeima vakar apstiprināja divus jaunus ministrus – par iekšlietu ministru kļuvis Kristaps Eklons, kas līdz šim ieņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieka amatu. Savukārt ekonomikas ministra amatā apstiprināta Ilze Indriksone, kas līdz šim bija Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Nesagaidot valdības rīcību, Saeimas opozīcijas politiskie spēki piedāvā pensiju likuma izmaiņas, lai pensiju indeksāciju veiktu divas reizes gadā, ja inflācija pārsniedz piecus procentus. Priekšlikumi piedāvā arī uzlabot pensiju indeksācijas aprēķinu tiem senioriem, kuru darba stāžs ir liels – 40 gadu un vairāk.

Partijas “Konservatīvie” līdera Jāņa Bordāna paziņojums par vajadzību rīkot atkārtotu konkursu KNAB priekšnieka kandidāta atlasei radījis aizdomas par mēģinājumiem panākt tāda kandidāta iecelšanu, kurš, atbilstoši šīs partijas uzstādījumiem, būtu gatavs KNAB izmantot politisko oponentu apkarošanai – līdzīgi kā tas notika tad, kad KNAB strādāja vēlāk uz J. Bordāna partiju atnākušie Juris Jurašs, Juta Strīķe un virkne citu operatīvo darbinieku.

Pāreja no Covid-19 uz Ukrainas kara sekām raida ļoti pretrunīgus impulsus tūristu uzņemšanas nozarei Latvijā.

Nepieciešamie politiskie lēmumi objekta “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” izvākšanai no Pārdaugavas panorāmas tiek pieņemti. Līdztekus sācies darbs pie tehnisko risinājumu izvēles, un demontāžas speciālisti piektdien aicināti uz konsultatīvu apspriedi Rātsnamā. 79 metrus augstā dzelzsbetona stēla ir jādabū gar zemi pēc iespējas īsā laikā, lai izvairītos no sabotāžas un darbu veicēju vajāšanām.

Ministru prezidenta biedra un tieslietu ministra Jāņa Bordāna parakstītajā lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu Iļģuciema cietuma priekšnieka vietniecei pulkvedei Oksanai Kulakovai lasāmas sūdzības gan par Tieslietu ministrijas (TM) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadības piekopto psiholoģisko teroru jeb bosingu, gan par IeVP amatpersonu bosingu pret padotajiem.