Partijas “Konservatīvie” līdera Jāņa Bordāna paziņojums par vajadzību rīkot atkārtotu konkursu KNAB priekšnieka kandidāta atlasei radījis aizdomas par mēģinājumiem panākt tāda kandidāta iecelšanu, kurš, atbilstoši šīs partijas uzstādījumiem, būtu gatavs KNAB izmantot politisko oponentu apkarošanai – līdzīgi kā tas notika tad, kad KNAB strādāja vēlāk uz J. Bordāna partiju atnākušie Juris Jurašs, Juta Strīķe un virkne citu operatīvo darbinieku.
Kad bija noslēdzies konkurss uz KNAB priekšnieka vietu un par uzvarētāju atzīts līdzšinējais KNAB vadītājs Jēkabs Straume, un bija jau ieplānota kandidatūras apstiprināšana valdībā, J. Bordāns pēkšņi paziņoja, ka aicinās valdību J. Straumi amatam nevirzīt, bet rīkot jaunu konkursu.
Šī nav pirmā reize, kad J. Bordāns mēģina “noraut” atlases procedūrās izraudzītu kandidātu apstiprināšanu. Jāatgādina J. Bordāna mēģinājumi izjaukt Valsts drošības dienesta Normunda Mežvieta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša, ģenerālprokurora Jura Stukāna apstiprināšanas amatā.
Tomēr gadījums ar J. Straumi lika uzdot jautājumu, kāpēc tik pēkšņi J. Straume kļuvis nevēlams J. Bordānam; vai nav notikušas slēptas sarunas starp J. Bordānu, viņa partijas biedriem un J. Straumi, kurās kandidāts atteicies pildīt kādu “Konservatīvo” pasūtījumu?
Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, partijas “Latvija pirmajā vietā” valdes loceklis Ringolds Balodis J. Bordāna rīcību J. Straumes jautājumā skaidroja šādi: “Politiķi politiskajā procesā ne tikai drīkst iejaukties, bet viņiem arī ir jāiejaucas. Politiķi var izvirzīt amatam kandidātu un par to diskutēt. Bet, ja likumā ir noteikts konkurss, kā tas ir KNAB priekšnieka atlases gadījumā, un konkurss ir noslēdzies, tad viss - diskusijas beigušās. Te pēkšņi Bordāns paziņo, ka ir jātaisa jauns konkurss. Bet varbūt jātaisa vēl desmit konkursi, līdz tajos tiks atlasīts Bordānam piemērots kandidāts? Tas viss izskatās kā anekdotē. Divas sievas satiekas, un viena otrai prasa: “Kā tev iet ar vīru dzērāju?” Tā atbild: “Labi, vīrs man ir ļoti konsekvents - pirms iet uz krogu, met monētu. Uz krogu iet tikai tad, ja izkrīt cipars.” “Bet ja izkrīt ģerbonis?” “Nu tad viņš monētu met vēlreiz.”
Politiķis tā nedrīkst rīkoties. Šāda politiķa rīcība vairo korupcijas riskus. Ja tagad lemtu taisīt jaunu konkursu, tad tā būtu monētas mešana, līdz izkritīs cipars. Tagad, ja Straumi amatā apstiprinās, vienalga karāsies aizdomu ēna - kas starp Bordānu un Straumi bija noticis; kāpēc Bordāns pēkšņi pārdomāja par šo kandidatūru? Vai starp viņiem bija notikušas sarunas par politisko konkurentu novākšanas iespējām, izmantojot KNAB resursus? Šis stāsts, kā tieslietu ministrs iejaucas KNAB vadītāja apstiprināšanas procesā, nav savietojams ar tiesiskas valsts principiem.
Ir divi varianti - ja Straumi neapstiprina, tiek mesta monēta, kamēr krīt cipars. Ja Straumi apstiprina, pār viņu un Bordānu gulstas aizdomu ēna. Straume jau arī atklāti nevar pateikt, kāpēc Bordāns pēkšņi par viņa kandidatūru pārdomāja. Nedēļas laikā kopš konkursa rezultātu pasludināšanas kaut kas ir noticis. Pat ja nekas nav noticis, tad ir iestājies tas, ko Eiropas cilvēktiesību tiesa dēvē par stindzinošo efektu - tiek draudēts, lai baidītos. Šis ir gadījums, par ko noteikti ir publiski jārunā. Tas viss notiek priekšvēlēšanu gaisotnē saistībā ar KANB vadītāja kandidatūru, ar vadītāja izvēli iestādei, kurai jākontrolē politisko partiju tēriņi. No Bordāna puses tā ir stindzināšana jeb iebiedēšana. Politikā top melns stūris pilns ar zirnekļiem. Un tas viss notiek mūsu acu priekšā!”
Saeimas deputāts (ZZS) Gundars Daudze, vaicāts, vai viņš nav kaut ko dzirdējis par šādām iespējamām sarunām starp J. Bordānu un J. Straumi, atbildēja: “Pirmkārt, to nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt. Otrkārt, zinot “JKPistu” (domāts iepriekšējais “Konservatīvo” partijas nosaukums Jaunā konservatīvā partija) darba stilu, zinot to, kādā veidā KNAB strādāja, pirms Straume kļuva par tā vadītāju, un kā KNAB strādā viņa vadībā, kur nav nekādu skaļo lietu, publisko aizturēšanu, kur notiek profesionāls, politiski neietekmēts darbs - jāsecina, ka tas, protams, neapmierina Jauno komunistisko partiju, jo īstenībā “JKP” jau tā arī atšifrējas. Šajā partijā atrodas daudzi, kuri ir strādājuši KNAB un izēduši no turienes iepriekšējos, arī sakarīgos priekšniekus. Tagad šie politiķi nav apmierināti ar to, ka KNAB nekalpo viņu politikai, nepilda politiskus pasūtījumus, bet dara to, kas KNAB ir jādara.
Treškārt, ja reiz Ministru kabinets ar balsu vairākumu virza Straumi uz Saeimu apstiprināšanai amatā, tad, esmu pārliecināts - arī bez bordānistu balsīm Saeimā Straume gūs balsu vairākumu. Viņš sevi līdz šim ir parādījis kā politiski neitrālu profesionāli, kas neapmierina mirkļa labuma meklētājus un nenodrošina veidus, kā sevi pataisīt par zvaigznēm, graujot demokrātiju valstī. Tas, ka bordānisti ir pret Straumi, būs tikai papildu stimuls opozīcijai balsot par viņa kandidatūru.
Ļoti ceru, kā šā gada 1. oktobrī tauta būs sapratusi, cik ļoti šī partija vēlas ietekmēt demokrātiju. Es uzskatu, ka diemžēldemokrātija Latvijā ir iznīcināta un valsts ir atgriezta Padomju Savienībā, kur visi balsojumi bija atklāti un visi balsoja “par” vienbalsīgi. Tas ir tikai pluss Straumem, ka viņš nepatīk bordānistiem, daļa no kuriem iepriekš strādāja arī KNAB.”
