Vācija paātrinājusi darba atļauju un vīzu izsniegšanu Krievijas augsto tehnoloģiju speciālistiem, par to pagājušajā nedēļā ziņoja portāls “Deutsche Welle” (DW) un britu dienas laikraksts “The Guardian”.
Tādējādi Vācija ir otrā aiz ASV, kura, pretstatā Latvijas Saeimas lēmumam neielaist valstī no Krievijas un Baltkrievijas mūkošos augsto tehnoloģiju speciālistus, cīnās par viņu piesaisti, vienkāršojot ieceļošanas vīzu un darba atļauju saņemšanas procedūras.
Darba migrācijas lietu advokāte no “Fragomen Global LLP” Frankfurtes biroja Katarina Forlendere DW paziņojusi: “Sākot jau no pirmajām kara nedēļām, mēs palīdzējām vairāk nekā 400 Krievijas pilsoņiem saņemt darba vīzas, lai viņi varētu pārcelties uz Vāciju.”
“The Guardian” ziņo, ka Vācijas federālais nodarbinātības birojs ieviesis tā sauktās globālās atļaujas pieejai darba tirgum tiem Krievijas pilsoņiem, kuri strādā vai bija strādājuši Vācijas kompānijās Krievijā un kuri atalgojumā bija saņēmuši ne mazāk par 44 000 eiro gadā. Globālā atļauja pieejai Vācijas daba tirgum Krievijas pilsoņiem būs spēkā līdz šā gada 30. septembrim.
“The Guardian” arī atzīmē, ka, sākoties karam, Vācija nesteidzās atvieglot krieviem ieceļošanas vīzu režīmu. Par to liecinot salīdzinoši niecīgais izsniegto vīzu skaits no 24. februāra līdz aprīļa beigām Vācijas vēstniecībā Maskavā - aptuveni 350 - un Vācijas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā - 190. “Iespējams, vācieši bīstas no rūpnieciskās spiegošanas. Vācijas pretizlūkošanas dienesti jau ir brīdinājusi par Vācijas firmās strādājošo krievu vervēšanas riskiem,” vēsta britu laikraksts.
Kā norāda “The Guardian”, arī Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs izplatījis speciālu brīdinājumu, ka tie krievi, kuri ir ieradušies Vācijā vai plāno ierasties, pakļauti paaugstinātam šantāžas riskam no Krievijas dienestu puses ar mērķi iegūt Krievijas ekonomikas attīstīšanai vajadzīgo informāciju.
Pēc “The Guardian” datiem, šobrīd Vācijā dzīvo un strādā 235 tūkstoši Krievijas pilsoņu, kas ir vairāk nekā jebkurā citā Eiropas Savienības valstī. Savukārt pēc Krievijas elektronisko komunikāciju asociācijas datiem, tikai šā gada martā vien Krieviju pametuši aptuveni 70 000 IT speciālistu, un tiek lēsts, ka šā gada aprīlī šis skaits ir divkāršojies.
Kā zināms, Latvijas Saeima rīkojās pretēji Vācijas un ASV piemēram un rūpējās nevis par darba atļauju saņemšanas procedūras atvieglošanu, bet gan steidzamības kārtā veica grozījumus Imigrācijas likumā, liedzot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ieceļošanu Latvijā līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Šā gada 30. aprīlī ziņu aģentūrai “Bloomberg” kļuva zināms, ka ASV prezidenta administrācija plāno lūgt ASV Kongresu atcelt ierobežojumus, kas liedz Krievijas un citu valstu gaišajiem prātiem ieceļot un strādāt ASV, turpretim Saeima steidzamības kārtā jau 7. aprīlī veica grozījumus Imigrācijas likumā, kas liedz šiem speciālistiem pat ieceļošanu mūsu valstī.
