NATO lēmums nosūtīt Latvijai pretgaisa aizsardzības sistēmu NASAMS ir roba aizpildīšana alianses austrumu flanga aizsardzībā. Adekvāts bruņojums nepieciešams arī jūrā – piekrastē nepieciešamas pretkuģu raķešu sistēmas. Un vēl ļoti jācer, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās procesā Baltija nekļūs par sava veida maiņas naudu, jo no agonējošās Krievijas iespējams sagaidīt jebko.
Fiziski pretgaisa pastiprinājumu Latvijai nodrošinās Spānija, taču skaidrs, ka tas nav individuāls lēmums. Sabiedrotie palūdza vai, precīzāk, norīkoja - un Spānija izpildīja. Līdzīgi kā tas notiek ar NATO iznīcinātāju patruļām Baltijas debesīs. Taču ar iznīcinātājiem un gaisa kaujām debesis vien neaizsargāt. Nepieciešamas efektīvas raķešu sistēmas dažādam attālumam, un viena tāda Latvijā tuvākajā laikā tiks nogādāta, bet tiklab iespējams, ka tā jau ir ievesta. Parasti drošības apsvērumu dēļ militāru kravu piegādes netiek publiski izziņotas, pirms tās ir notikušas. Ja vien tā nav tāda tukša plātīšanās kā ar Vācijas solītajām ieroču piegādēm Ukrainai.
Par to, ka Spānijas Aizsardzības ministrija Latvijā izvietos zenītraķešu sistēmas NASAMS bateriju komplektā ar 100 karavīriem, tika paziņots pirms pāris dienām. NASAMS ir norvēģu radīts un kopā ar amerikāņiem ražots ierocis. Par tā efektivitāti liecina fakts, ka sistēma tiek izmantota arī Vašingtonas aizsardzībā 24/7 režīmā. Ražotāja “Kongsberg Defence & Aerospace” mājaslapā sistēma raksturota kā mobila, pielāgojama dažādiem apstākļiem un situācijām - dizainēta ar fokusu uz lidlauku, ostu, apdzīvotu vietu, dažādu stratēģiski nozīmīgu objektu un armijas spēku aizsardzību tuvā līdz vidējā distancē. Pilnā komplektācijā vienā NASAMS baterijā ietilpst līdz pat 12 raķešu palaišanas iekārtas, no kurām katra operē ar sešām raķetēm, astoņi radari, uguns kontroles centrs, elektrooptisko sensoru iekārta, kas skenē debesis, taktiskās kontroles transports. Vairāk par ieroču sistēmu NASAMS “Neatkarīgajai” pastāstīja NBS Gaisa spēku Mācību centra komandieris majors Modris Kairišs. Parasti sistēmā tiek savietoti 4 līdz 8 palaidēji, 2-3 radari, 2 sensori, 2 komandvadības elementi. Cik tieši atradīsies Latvijā, šobrīd ir spāņu ziņā. Jāsaprot, ka sistēma tiek izvietota kā tīkls, tas nozīmē, ka drošības pārklājumā jāierēķina ne tikai konkrēto raķešu lidojuma augstums un attālums, kas atkarībā no raķetes modeļa var būt dažāds, bet arī attālumi, kādos viens no otra atrodas raķešu palaidēji. Tātad viena iekārta var atrasties Jūrmalā, viena Ropažos, viena Salaspilī, un Rīgas reģions tādējādi tiek pilnīgi nosegts. Protams, sistēma ir mobila, un pēc vajadzības to var nogādāt arī citos Latvijas reģionos, bet Rīga ir Latvijas sirds, un tā jānosargā par katru cenu.
Līdz šim ar Latvijas armijas rīcībā esošajām RBS-70 un “Stinger” raķešu sistēmām tika kontrolēts augstums līdz pieciem kilometriem. Tagad ar spāņu vieskaravīru palīdzību notriekt varēs arī krietni augstāk un tālāk lidojošus mērķus. Vidējā rādiusa raķetes lido līdz pat 50 kilometriem.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks komentējis, ka šādas iekārtas uzstādīšana maina spēles noteikumus jebkuram, kurš mēģinās izmantot aviāciju Latvijas teritorijā. Tam piekrīt arī NBS rezerves kapteinis, militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš. Līdz šim potenciālais ienaidnieks varēja lidot sev ērtā augstumā, tikpat kā nebaidoties:
“Gudri izvietojot šo sistēmu, mēs varam radīt pretinieka plānotājiem ļoti lielas galvassāpes.”
Tādi scenāriji kā Ukrainā, ka vispirms atlido kaujas helikopteri, ieņem lidostu, un tad seko bumbvedēji, pie mums būs daudz grūtāk īstenojami. Ja vien uz Latviju atgādātās iekārtas netiks atkal aizvestas projām. Ja vien sabiedrotie spāņi ar vārdu uzbrukums sapratīs to pašu ko latvieši. Ja NATO 5. pants iedarbosies ne tikai attiecībā uz apspriedes sasaukšanu visstingrākā nosodījuma paušanai, bet arī reālu apdraudētās valsts aizsardzību utt.
Konceptuāli princips, ka Latvija dod savus karavīrus, bet valstis, kas ir tālu prom no potenciālā apdraudējuma avota - dzelžus, ir pareizs. Taču pretrunīgā situācija ar smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai kā tuvam NATO partnerim lieku reizi atgādina, ka vajadzīgi arī pašiem savi dzelži. Vajadzīga pretgaisa aizsardzība, un vajadzīga pretkuģu aizsardzība. Lēni, dārgi, bet kaut kad būs. Vismaz Aizsardzības ministrija plāno. Majors Modris Kairišs stāsta, ka šobrīd tirgū ir pieejamas 5-6 līdzīgas vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas kā NASAMS, un tiek veikta izpēte, kura no tām būtu piemērotākā Latvijai. Svarīgi, lai to varētu savietot ar jau esošajiem radariem un komandvadības centriem. Papildus jāņem vērā arī militāro iepirkumu jaunā vadlīnija - pēc iespējas iesaistīt ražošanas procesā un servisā pašmāju industriju. Ja paši ražojam bruņumašīnas, kāpēc lai neražotu kādas komponentes raķešu sistēmām.
Taču pagaidām, kamēr savas pretgaisa sistēmas vidējam rādiusam mums nav, atliek paļauties uz NATO ārpakalpojumu spāņu izpildījumā, bet tuvākās distancēs trenēties šaut ar to, kas nu pašiem ir saimniecībā pieejams. Šonedēļ Latvijā norisinās NATO Gaisa spēku pavēlniecības organizētās starptautiskās militārās mācības “Ramstein Legacy 2022” nolūkā pilnveidot Baltijas valstu un Polijas pretgaisa aizsardzības spējas. Vakar gaisa telpā lielus būkšķus radīja virsskaņas lidmašīnas, citus būkšķus radīs tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas RBS-70, “Stinger” un “Avenger”.
