Šāgada kopējais valsts finansējums onkoloģijas pacientu profilaksei un ārstēšanai ir vairāk nekā 137 miljoni eiro, tajā skaitā papildu finansējums – 5,7 miljoni eiro – no tabakas akcīzes ieņēmumiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Kompensējamo zāļu apmaksai onkoloģijas pacientiem ir atvēlēti gandrīz 58 miljoni eiro, tomēr arī šie miljoni nenosedz visas pacientu vajadzības. Papildu finansējums no akcīzes nodokļa ļauj nosegt budžeta deficītu kompensējamām zālēm.
Lai kaut kā atbrīvotos no priekšlaicīgi izdāļātiem superdāsniem apsolījumiem Skultes termināļa grupējumam, koalīcija atlikusi lēmuma pieņemšanu par piemērotāko vietu un atbalsta formu Latvijā būvējamam terminālim. Tagad īsi pirms vēlēšanām rekomendācijas valdībai sniegs kādi vārdā nenosaukti konsultanti, un noteicošais būs jautājums, kura partija tos konsultantus Ekonomikas ministrijai piespēlēs.
Par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru šonedēļ ieceltais Andris Čuda gados jauns, bet jau pelnījis veterāna statusu gan uzņēmēju, gan partiju aktīvistu nominācijās.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalsta pensiju likuma grozījumus, lai valsts pensijas indeksētu mēnesi agrāk. Tas ļaus palielināto pensiju saņemt vienu mēnesi agrāk, tomēr, tā kā ikgadējais pensijas pielikums indeksācijas rezultātā vidēji ir ap 15 līdz 20 eiro, šī brīža cenu kāpuma apstākļos to nevar uzskatīt par būtisku soli senioru atbalstam.
Ja nebūtu runa par karu, varētu teikt, ka rietumvalstu lielīšanās ar Ukrainai sniegto militāro palīdzību, bet pēc tam šīs palīdzības atsaukšana visdažādāko aizbildinājumu dēļ jau kļūst komiska. Vācijas sniegtās palīdzības kopējā vērtība ir nieka 0,06% no tās IKP. Un arī dažu lielvalstu piedāvātie risinājumi kara izbeigšanai ir absurdi jau pašā saknē.
Plānots, ka Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļa savu darbību turpina līdz 2022. gada 30. jūnijam, “Neatkarīgajai” sacīja Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Tas nozīmē, ka šī struktūra nu strādā pēdējās nedēļas.
Veselības ministrija beidzot nākusi klajā ar ziņojumu, kā samazināt Latvijas iedzīvotāju maksājumus par zālēm. Viens no priekšlikumiem ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana no līdzšinējiem 12 procentiem uz pieciem.
Ne pasaku tēli, bet reāli rietumeiropieši ar Eiropas Centrālās bankas emitētiem eiro klīst pa Latviju un steidzas šeit nopirkt jebko, pirms viņu nauda savu vērtību pilnīgi pazaudējusi. Aizvien jauni dati apliecina, cik labi gandrīz visai Latvijai jeb gandrīz visiem Latvijā klājies pagājušajā gadā, kad tikt pie naudas kļuva aizvien vieglāk, bet pati nauda vēl nekļuva “vieglāka” tik pamanāmi, kā tas notiek šogad. “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš (attēlā) vakar dalīja vietas pašvaldībām un reģioniem, kuros uzņēmēji vislabāk spējuši izmantot pērnā gada konjunktūru.
Starptautiskajā politikā tuvojas izšķirīgi svarīgi lēmumi – jūnija beigās ukraiņi uzzinās, vai tiks aicināti iestāties Eiropas Savienībā. Baltijas valstis uzzinās, cik nozīmīgs būs militārais pastiprinājums austrumu pierobežā. Somi un zviedri uzzinās, vai turki atbloķēs abu iestāšanos NATO.
Aizkrauklē par siltumu no jūnija būs jāmaksā divas reizes vairāk nekā līdz šim. Apkures tarifs pieaugs arī Baložos un Dobelē. Savukārt Rīgā un Madonā no jūnija dārgāka ir ūdensapgāde un kanalizācija.
Laikā, kad uzticamai un pārbaudītai, kā arī medicīnā – balstītai zinātnē, informācijai ir ļoti liela nozīme, Bērnu slimnīca izveidojusi un atklājusi tiešsaistes tīmekļa portālu veselapasaule.lv, kur diagnozes, medicīniskos izmeklējumus, ārstu specialitātes un citu būtisku informāciju par bērnu un jauniešu veselību sagatavojuši slimnīcas ārsti.
Čiekurkalna stacijā stāvošie Krievijas graudu vagoni te atrodas gluži likumīgi ne tikai tādēļ, ka dienu pēc sankciju ieviešanas īstais labuma guvējs izlaida papildu akcijas, formāli samazinādams savu daļu uzņēmumā. Krievijas graudus neaiztiks ne Amerikas Savienotās Valstis, ne Eiropas Savienība tādēļ, ka graudu eksports uz nabadzības skartajām valstīm tiek uzskatīts par humānu, nevis ekonomiskas dabas jautājumu.
Uz nākamo ziemu solītā “mērķēto pabalstu” sistēma novedīs līdz galam jau iesākto ģimeņu specializāciju – mazākajai daļai valsts apmaksātā bērnkopībā un lielākajai daļai darbaholismā bez nekādiem bērniem, lai pēc nodokļu nomaksas atliktu nauda izdzīvošanai.
Valdības izdevumi veselībai Latvijā ir mazāki, nekā būtu gaidāms pie esošās fiskālās kapacitātes, uzsver Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs. Latvijas valdības izdevumi no iekšzemes kopprodukta ir tuvu citu attīstīto valstu izdevumiem, bet tēriņi tieši veselības aprūpei ir būtiski zemāki nekā citām valstīm.
Ar vēja enerģētikas veicināšanu saistītā likumprojekta dzīšana cauri Saeimai steidzamības kārtā un sliktā nozīmē revolucionārais dokumenta saturs liek domāt, ka patiesībā aiz politiķu deklarētā mērķa aplaimot Latvijas tirgu ar zaļu, no Krievijas neatkarīgu elektrību slēpjas pasūtījums atdot 1000 megavatu kādiem partijām tuviem šeptmaņiem. Savukārt tos uzņēmumus, kuri līdzšinējā smagnējā kārtībā tuvojas IVN procedūras noslēgumam, atstāt ar garu degunu.
Krievijas propagandisti gavilē par Francijas un Vācijas mēģinājumiem nopirkt no Krievijas mieru Eiropā pret Ukrainas teritoriju tieši tāpat, kā 1938. gadā Anglija un Francija pirka mieru no Vācijas ar Čehoslovākijas teritoriju. Šie paši propagandisti šķiet aizmirsuši, ka Minhenes darījums noveda Vāciju līdz sagrāvei un sadalīšanai un ka Nirnbergā tika pakārti vairāki Minhenes darījuma personāži, kuri nebija dabūjuši nelabu galu jau pirms tam.
Latvijā pašlaik ir pusmiljons pensiju saņēmēju, no tiem lielākā daļa ir vecuma pensionāri. Vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju saņem izdienas pensijas. Lai arī pēdējos gados pensijas ir palielinātas, vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir zemi.
Čiekurkalnā nu jau vairākas dienas stāv divi sastāvi ar Krievijas vagoniem graudu pārvadāšanai. Vagoni pastarpināti pieder kompānijai “Деметра-Холдинг”, kuras akcionāru vidū ir sankcionētā Krievijas Federācijai piederošā banka “VTB Bank”.
Neraugoties uz e-veselības neskaidro nākotni, Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus norādīt savu kontaktinformāciju valsts e-veselības sistēmā, bet, ja tāda jau reiz ir ierakstīta, pārbaudīt.
Šā gada pavasarī no Veselības ministrijas (VM) amatpersonām izskanējušos faktus par pārmērīgajām Covid-19 vakcīnu iegādēm un līdz ar to iespējamo valsts naudas izšķērdēšanu prokuratūra pagaidām negrasās vērtēt, taču Valsts kontrole (VK) pārbaudes šajā jomā sola turpināt, liecina “Neatkarīgajai” atsūtītās atbildes no minētajām institūcijām.
Satversmes tiesas (ST) 23. maija spriedums par valsts labā konfiscējamo mantu uzjunda diskusijas par procesa virzītāju nepamatotajiem lēmumiem, ar kuriem manta tiek atzīta kā noziedzīgi iegūta. Advokāte Daiga Siliņa prognozē, ka procesa virzītāju un tiesu nevēlēšanās tiesiski piemērot likumu normas mantas konfiscēšanā noslēgsies ar Latvijas valstij piespriestām kompensācijām Eiropas tiesās.
Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa ienākumu deklarācija rada par viņu greizu priekšstatu, ka līdz ar tagadējo amatu iegūtais 2021. gada atalgojums 43 960,49 eiro apmērā dod viņam daudz lielākus ienākumus, nekā viņam piederoša sīkfirma, no kuras viņš dividendēs saņēmis 13 878,68 eiro.
