Nosakot minimālo ienākumu sliekšņus procentuāli no vidējiem ienākumiem valstī un to pieauguma, palielināsies minimālā pensija un minimālais ienākums mēnesī, ko ņem vērā, piešķirot trūcīgas personas statusu un attiecīgi arī pabalstu. Labklājības ministrija prognozē, ka, veicot šīs izmaiņas, pieaugs trūcīgo iedzīvotāju skaits.
Pērn par trūcīgiem atzīto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 54 916 personas, bet nākamgad, kā liecina prognoze, par trūcīgiem varētu atzīt jau 64 394 personas. Trūcīgo skaita palielināšanās nozīmē, ka augstāka trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa dēļ atbalstu saņems vairāk iedzīvotāju, “Neatkarīgajai” norāda Labklājības ministrijā.
Eiropas Komisija ziņojumos Latvijai vairākkārt norādījusi uz nepieciešamību pilnveidot atbalstu krīzes visvairāk skartajiem iedzīvotājiem un sociālās drošības tīkla stiprināšanu. Jaunu pieeju minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanā paredz Ministru kabineta apstiprinātais plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam. Lai ieviestu plānā paredzēto, Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus sociālās drošības likumā. Sociālā atbalsta pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas (statistisks vidējais ienākumu rādītājs). “Tas nozīmē, ka minimālo ienākumu sliekšņa zemākā iespējamā robeža būs jānosaka ne zemāka par 20 procentiem no ienākumu mediānas apmēra,” “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijas speciāliste Aiga Ozoliņa. Šo rādītāju paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā līdz šim - reizi trijos gados.
Kādēļ ir nepieciešams noteikt šādu rādītāju? Minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana paredz minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem: garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju saņēmējiem. Tās ir iedzīvotāju grupas, kuru pabalsti un pensijas ir atkarīgas no šī minimālā ienākuma sliekšņa.
Vienkārši runājot, tas ir nepieciešams, lai noteiktu sociālekonomiski pamatotu slieksni, kad personu vai ģimeni var uzskatīt par trūcīgu, un šis slieksnis būtu nevis kāda “izdomāts cipars”, bet tas mainītos atkarībā no tā, kā mainās situācija valstī.
Pieaugot ienākumiem, palielināsies arī minimālā ienākuma slieksnis. Protams, ja valdība un Saeima šos grozījumus atbalstīs. Labklājības ministrija cer, ka jau 2023. gadā tie iegūs likuma spēku. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. “Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie jāpieņem Saeimai,” apstiprina A. Ozoliņa.
Pašlaik minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti absolūtos apmēros, tas ir, skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Savukārt paredzot likumā, ka minimālo ienākumu sliekšņa zemākā iespējamā robeža ir izteikta procentos no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas apmēra, šie apmēri ik gadu atbilstoši mainītos.
Minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz dažādiem pensiju un pabalstu apmēriem sociālās aizsardzības sistēmas jomās, kopš 2021. gada 1. janvāra tie ir noteikti 20 līdz 80 procentu apmērā no rīcībā esošo ienākumu mediānas, likumā izsakot tos absolūtā eiro apmērā. Piemēram, pašlaik GMI slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, 2023. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiktu paaugstināts līdz 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 219 eiro. Pieaugot minimālā ienākuma slieksnim, palielināsies trūcīgo personu skaits, jo atbalstu saņems vairāk iedzīvotāju.
2021. gadā par trūcīgiem atzīto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 54 916 personas, 2023. gadā līdz ar šīm izmaiņām tiek prognozēts, ka trūcīgā statusu varētu saņemt 64 394 personas, kas ir par tūkstoš cilvēkiem vairāk. Savukārt 2024. un 2025. gadā, kad trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ikgadēji tiks paaugstināts, tiek prognozēts, ka trūcīgo skaits turpinās pieaugt - 71 877 personas 2024. gadā un 76 153 personas 2025. gadā.
No 2021. gada 1. janvāra minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze ir 136 eiro, cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības - 163 eiro. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,1 un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (šobrīd 15 gadi), apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes. Tas nozīmē, ka minimālais vecuma pensijas apmērs par 15 apdrošināšanas stāža gadiem šobrīd ir 149,60 eiro (cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības - 179,30 eiro). Arī minimālās pensijas skars izmaiņas.
2023. gadā plānots, ka minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze paaugstināsies līdz 157 eiro (25 procenti no ienākuma mediānas), bet cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības -188 eiro (30 procenti no ienākuma mediānas). Rezultātā minimālās vecuma pensijas apmērs par 15 apdrošināšanas stāža gadiem no 149,60 paaugstināsies līdz 172,70 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības - no 179,30 līdz 206,80 eiro.
UZZIŅA
Prognozes par trūcīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā
2023. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis varētu būt 313 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, otrajai un nākamajām personām - 219 eiro.
2021. gadā par trūcīgiem atzīto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 54 916 personas, 2023. gadā tiek prognozētas 64 394 personas
Turpmākajos gados trūcīgo skaits pieaugs:
71 877 personas 2024. gadā
76 153 personas 2025. gadā
Avots: Labklājības ministrija
