Ārsti, māsas, māsu un ārstu palīgi, sanitāri un citi medicīnas nozares darbinieki šodien piedalās mediķu arodbiedrības streikā, un, lai gan dalībnieku skaita ziņā tas nav vērienīgākais mediķu protests, kāds vēsturē jebkad bijis, mediķi ir gatavi skaļi pieprasīt savu prasību izpildi
Mediķu arodbiedrība kā savu primāro uzdevumu izvirzījusi algu palielinājumu, kā tas darba ņēmēju pārstāvjiem atbilst, tomēr draudīgā Covid-19 pandēmijas klātbūtne, mediķu pārslodze, nepieejamie veselības aprūpes pakalpojumi ir jautājumi, kas aktuāli visai sabiedrībai. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija aicina steidzami risināt kritisko situāciju veselības aprūpē un, neraugoties uz politiķu atvaļinājumiem, sasaukt atbildīgo amatpersonu sanāksmes.
Mediķu streika priekšvēsture ir ilga, jo jau kopš 2021. gada rudens notikušas Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības izlīgšanas sarunas ar Veselības ministriju. Arodbiedrība izvirzīja vairākas prasības, bet pašlaik no sākotnējām ir saglabāta viena, ko arī šodien streikotāji uztur un uzturēs, kamēr netiks panākta vienošanās vai kompromiss. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris stāsta, ka no sākotnējām prasībām tika saglabāta viena - par desmit procentiem ir jāpalielina ārstniecības personu algas.
“Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri - ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem - 1862 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1117 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 745 eiro no šā gada 1. jūlija būtu jāpalielina ne mazāk kā par desmit procentiem visām ārstniecības personām,” mediķu prasību precizē Valdis Keris. Tā kā pirmais jūlijs kā atskaites punkts jau ir pagājis, mediķu prasība ir palielināt par desmit procentiem algas šā gada otrajā pusgadā.
Atbilstoši šai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem - 2048 eiro (pašlaik 1963 eiro), ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1229 eiro (pašlaik 1183 eiro), ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 820 (pašlaik 745 eiro) eiro pirms nodokļu samaksas.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā “Neatkarīgajai” atgādina, ka Ministru kabinets 2017. gadā apstiprināja konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” un atbilstoši saskaņā ar šo ziņojumu izdotajam rīkojumam valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai 2022. gadā bija jāsasniedz: 2327 eiro ārstiem, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - 1396 eiro, bet māsu palīgiem - 931 eiro. “Arodbiedrība neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu, un, lai prasību izpildītu, papildus nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro,” norāda arodbiedrībā.
“Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem,” saka Valdis Keris. “Mēs to saprotam tā, ka valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami, un no pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”
“Neatkarīgā” jau vērsusi uzmanību mediķu atalgojuma pieauguma finansēšanas problēmām. Mediķu atalgojuma palielinājumam nepieciešamais papildu finansējums būs jāizcīna sarunās par budžetu. Šogad un iepriekšējos gados mediķu algu palielinājumam nepieciešamais finansējums bija noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā un mediķi to varēja izmantot kā argumentu - kāpēc veselības nozarei vajadzīgi vismaz simt miljoni eiro, bet tagad algu pielikums paredzēts teorētiski.
Saskaņā ar Veselības ministrijas plānu nākamgad ārstu algai jābūt 2174 eiro, māsu un ārstu palīgu algai - 1405, bet atbalsta personām 770 eiro. Šim Veselības ministrijas iecerētajam pielikumam 2023. gadā papildus nepieciešami 55,7 miljoni eiro, un tad ārstu algas augtu par desmit procentiem, māsu algas - par deviņiem procentiem un aprūpes atbalsta personāla algas par trim četriem procentiem. Likumā par veselības nozares finansēšanu mediķu algām nepieciešamā summa nav stingri iezīmēta, līdz ar to par naudu būs jācīnās budžeta sarunās, un tur mediķu algas, visticamāk, “konkurēs” ar veselības aprūpes pieejamību.
Veselības aprūpes pieejamības jautājums satrauc ne tikai mediķus un sabiedrību. Latvijas Darba devēju konfederācija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, kā arī veselības, finanšu un ekonomikas ministriem, Saeimas Sociālo un darba lietu un Budžeta (nodokļu) komisijas vadītājiem, atkārtoti norādot un vēršot uzmanību kritiskajai situācijai veselības aprūpē. Organizācija aicina ministrus, deputātus un speciālistus uz sarunām, lai meklētu risinājumus akūtajām problēmām veselības aprūpē. Konfederācija aicina, veidojot nākamā gada budžetu, iezīmēt papildu līdzekļus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai saprātīgā laikā. “Savlaicīgas veselības aprūpes nepieejamība rada ne tikai zaudējumus darba devējiem, tautsaimniecībai, bet arī rada papildu slogu sociālajam budžetam. Lai gan veselības aprūpei ik gadu tiek piešķirti arvien lielāki valsts budžeta līdzekļi, rindas uz speciālistu konsultācijām, izmeklējumiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir nepieņemami garas. Situācija īpaši smaga ir iedzīvotājiem ar vidējiem un zemiem ienākumiem,” “Neatkarīgajai” pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Darba devēju organizācija uzsver, ka veselības nozarē ne tikai trūkst personāla, bet ir arī zemi valsts veselības aprūpes pakalpojumu tarifi, no kuriem liela daļa nesedz pat tiešās izmaksas. Liela daļa tarifu ir zemāki par veselības aprūpes pakalpojumu aktuālo pašizmaksu. Tāpēc darba devēju organizācija aicina nekavējoties rast risinājumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksas sadārdzinājuma kompensēšanai. Pretējā gadījumā ārstniecības iestādēm vienīgā iespēja finansēt šo valsts veselības aprūpes pakalpojumu tarifu nekompensēto sadārdzinājumu būs pārvirzīt naudu no maksas veselības pakalpojumiem, kuru cena būs būtiski jāceļ.
