Saskaņā ar pirmdien publiskoto spriedumu, Londonas tiesnesis atvieglojis “iesaldēšanas” rīkojumu dažiem ar Pjotru Avenu (Pjotr Aven) saistītajiem kontiem, kuri izmantoti rēķinu apmaksai un drošības naudai – strīds tiesā ir daļa no izmeklēšanas saistībā ar miljardierim izvirzītajām apsūdzībām par izvairīšanos no sankcijām, kuras viņam piemērotas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja aģentūra “Bloomberg”.
Pjotrs Avens ir Jaunpiebalgā dzimušā latviešu strēlnieka Jāņa Avena mazdēls, vairākās pasaules valstīs, tostarp Latvijā, investējies miljardieris. Tā kā viņš tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku, viņam un virknei citu Krievijas bagātnieku Eiropā piemērotas sankcijas un iesaldēti viņu līdzekļi banku kontos. Turpretī ASV sankcijas P. Avenam nav piemērojušas.
Latviešu strēlnieka pēctecis iesaistīts apjomīgā tiesvedībā ar Apvienoto Karalisti. Varas iestādes P. Avenu vaino par izvairīšanos no piemērotajām sankcijām, tostarp par pārmērīgiem izdevumiem viņa savrupmājas uzturēšanai.
Maijā Nacionālās noziedzības aģentūras (NNA - izziņu veicoša iestāde Lielbritānijā) amatpersonas veica kratīšanu P. Avena mājā. Viens no mērķiem esot bijis noskaidrot apstākļus, kādēļ vairāk nekā trīs miljoni sterliņu mārciņu no Austrijas tika nosūtīti uz Apvienoto Karalisti dažas stundas pirms sankciju noteikšanas. Īpašumā, kas atrodas netālu no Londonas, fiksēta 300 miljonu mārciņu vērta mākslas kolekcija, ziņo “Bloomberg”.
“Monzo Bank Ltd.” un “HSBC Holdings Plc.” iesaldēti it kā ar P. Avenu saistītie gandrīz 1,5 miljoni mārciņu. “Šis ir būtisks pārbaudījums tam, vai Apvienotā Karaliste spēj efektīvi cīnīties pret izvairīšanos no sankcijām, izmantojot kriminālsodu izpildi,” “Bloomberg” teikusi korupcijas apkarošanas kampaņas “Spotlight on Corruption” pētniece Helēna Teilore.
“Bloomberg”, atsaucoties uz Anglijas tiesas spriedumu, norāda, ka P. Avena radinieki kopš šā gada 15. marta finansējuši viņa pamatvajadzības. Miljardiera ikmēneša izdevumi esot 140 000 mārciņu (167 840 USD), no kurām liela daļa paredzēta mākslas kolekcijas aizsardzībai un apdrošināšanai, “Bloomberg” stāstījusi persona, kurai esot zināšanas par šo lietu. Savukārt pēc “Bloomberg Billionaires Index” datiem, P. Avena turība esot pieci miljardi ASV dolāru.
Saskaņā ar spriedumu, tiesnesis lēmis atvieglot ierobežojumus kontiem, no kuriem miljardieris sedz savas personiskās pamatvajadzības.
Kā norāda “Bloomberg”, P. Avena juristi, kuri pārvalda viņa mājsaimniecību, pieprasa atcelt iesaldēšanas rīkojumus to neatbilstības dēļ likumdošanai. Savukārt NNA paziņojusi, ka kontiem jāpaliek iesaldētiem, lai varētu veikt “sarežģītas izmeklēšanas” gan Apvienotajā Karalistē, gan citās valstīs.
Pats P. Avens atturējies komentēt izmeklēšanu un tiesas spiedumu.
Tikmēr “Forbes” un citi avoti ziņo, ka “Ukrainas Alfa-Banka” akcionāri, tostarp P. Avens, kuram pieder 12,4% šīs bankas akciju, gatavojas banku papildus kapitalizēt ar vienu miljardu dolāru. Tiek uzsvērts, ka bankas likviditāte tāpat ir pietiekama, bet papildu miljards ļaušot “stabilizēt bankas pārvaldību” sakarā ar sankcijām un nodrošināt, lai banka “turpinātu strādāt Ukrainas ekonomikas labā”.
Savukārt Gruzijas valdībai “Alfa-grupa”, kuras beneficiārs ir arī P. Avens, bez atlīdzības nodevusi savu daļu kompānijā “IDS Borjomi Georgia”. Šīs daļas vērtība tiek lēsta 100 miljoni dolāru.
Cita starpā, arī Latvijas veikalos ir atkal parādījies populārais minerālūdens “Boržomi”, kas kādu laiku bija pazudis, jo noteikto sankciju dēļ nebija iespējami norēķini par piegādēm.
Latvijā P. Avens reģistrēts kā “Pētera Avena labdarības fonda “Paaudze”” patiesais labuma guvējs. Iepriekš viņš bijis arī SIA “Klauģu muiža” līdzīpašnieks un no 2007. līdz 2020. gadam arī AS “Latvijas balzams” padomes loceklis.
Vēl nesen P. Avens bija labi ieredzēts un laipni gaidīts Latvijas augstākajos varas gaiteņos. Viņš regulāri redzēts ārlietu ministra Edgara Rinkēviča rīkotos pasākumos Latvijas vēstniekiem citās valstīs un citu valstu vēstniekiem Latvijā.
Viņa labdarības fonds “Paaudze” finansējis Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas restaurāciju, Dobeles mūzikas skolas akustiskās koncertzāles būvniecību, Madonas slimnīcas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprīkošanu ar jaunākajām tehnoloģijām, kā arī vēl ap 200 labdarības pasākumu.
Pēc “Bloomberg”, “forbes.ru” un “meduza.io” ziņām, šobrīd vairāk nekā 30 personas vērsušās ar prasību Eiropas valstu tiesās izslēgt viņus no sankciju sarakstiem. Desmit no viņiem vērsušies ar prasību tieši Eiropas Savienības institūcijās. Kā norāda “forbes.ru”, Eiropas Padomes juristi apliecinājuši, ka likumiskais pamats lēmumiem par personu sankcionēšanu ir Eiropas Savienības valstu likumiem neatbilstošs, bet personu vaina, kādēļ viņiem piemērojamas sankcijas, ir vāji argumentēta.
Skaidrots - ja, piemēram, ASV sankcijas personām tiek piemērotas, balstoties uz nacionālās drošības apsvērumiem, kuri var būt pamats noteiktu personu tiesību ierobežošanai, tad Eiropas valstu likumdošanu pamatā dominējot uzsvars uz cilvēktiesībām un to neaizskaramību, ar ko rast pamatojumu piemērojamām sankcijām esot nesalīdzināmi grūtāk.
Starp sankcionētajām personām, kuras šobrīd cīnās par sankciju atcelšanu, ir tādi pazīstami miljardieri kā Krievijas un Somijas pilsoņi Genadijs Timčenko un Boriss Rotenbergs, Krievijas un Kipras pilsoņi Igors Kesajevs un Oļegs Deripaska.
