Igaunija ir valsts ar mazāku iedzīvotāju skaitu un mazāku Nodokļu un muitas departamenta (analogs Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam) darbinieku skaitu, tomēr tā spēj savākt par gandrīz trim miljardiem eiro “treknāku” valsts budžetu, nekā to spēj izdarīt Latvijā – liecina publiski pieejamie dati par abu valstu ieņēmumu dienestiem un abu valstu budžetiem.
Jūnija sākumā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā aģentūrai LETA paziņoja, ka zemā atalgojuma dēļ kadru mainība VID ir ap 10% gadā, bet IT darbinieku rindās - pat ap 26%. Viņasprāt, minimāli nepieciešamā summa atalgojuma paaugstināšanai būtu aptuveni seši miljoni eiro gadā, savukārt pērn no VID prasītajiem astoņiem miljoniem eiro valdība piešķīrusi tikai 2,5 miljonus eiro.
“Mēs nepieņemam darbā ierēdņus. Mēs pieņemam darbā nodokļu konsultantus, finansistus, juristus utt. Visiem šiem amatiem ir analogi privātajā biznesā. Pēc salīdzinājuma mēs arī konstatējām, ka tādās pozīcijās kā finanšu analītiķis vai jurists atalgojuma atšķirības ir milzīgas,” skaidroja I. Jaunzeme.
Vienlaikus ar vēlmēm palielināt algas, piemēram, VID mājaslapā tiek sniegta informācija par VID panākumiem cīņā ar ēnu ekonomiku. Arī plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam parādās ziņas par dažādu nodokļu krāpnieku atmaskojumiem. Tiek ziņots, ka VID jau devīto gadu veic “nodokļu plaisas” novērtējumu. “Nodokļu plaisa” - tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN “plaisas” pētījums liecina, ka PVN “plaisa” turpina samazināties, un pēdējie divi gadi - 2020. un 2021. gads - uzrāda šo pašu pozitīvo tendenci. Tādējādi publiskā telpā tiek veidots viedoklis, ka VID strādā aizvien labāk un tas viss notiek ļoti spiedīgos apstākļos.
Publiskie pieejamie dati rāda, ka vismaz Igaunijas un Latvijas VID vadītāju algas krietni vien atšķiras. Latvijas VID pieejamā valsts amatpersonas deklarācija rāda, ka VID ģenerāldirektore 2021. gadā mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņēmusi vidēji 3526,52 eiro. Tajā pašā laikā, kā liecina avīzes un ziņu portāla “www.postimees.ee” apkopotie dati, viņas kolēģis Igaunijā, Igaunijas Nodokļu un muitas departamenta ģenerāldirektors Raigo Ūkivi šobrīd mēnesī pirms nodokļu nomaksas vidēji saņem 6900 eiro. Kā norāda “postimees.ee”, no ierēdņiem Igaunijā vislielāko algu saņem Igaunijas transporta departamenta direktors (Latvijā analogs - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs) Kaido Padars - 7500 eiro mēnesī. Viņa kolēģe Latvijā, Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova pērn mēnesī saņēmusi vidēji 5408,22 eiro.
To, ka pērn algas Latvijas VID darbiniekiem nav bijušas īpaši “treknas”, apliecina arī citu VID amatpersonu iesniegtās deklarācijas. Piemēram, Nodokļu pārvaldes klientu apkalpošanas daļas Rīgas pirmās nodaļas vadītāja Inguna Salaka pērn mēnesī algā saņēmusi vidēji 1792,54 eiro, bet viņas padotībā strādājošā nodokļu inspektore Inese Bule - tikai 999,49 eiro. Savukārt VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne pērn mēnesī saņēmusi vidēji 4207,57 eiro, viņas padotības Pirmās tiesvedības daļas vadītājs Atis Bičkovskis - 2271,46 eiro, bet viņa padotībā strādājošais galvenais jurists Anatolijs Bleive - tikai 1737,94 eiro mēnesī.
Viens no salīdzināmiem nodokļu iekasēšanas iestāžu rādītājiem ir tajos strādājošo amatpersonu un darbinieku skaits. Jautājums - cik dienesta darbinieki nepieciešami, lai Igaunijā no 1,3 miljoniem iedzīvotāju iekasētu lauvas tiesu no 2022. gadā valsts budžetā plānotajiem 13,13 miljardu eiro ieņēmumiem, un cik darbinieki nepieciešami Latvijā, lai no 1,8 miljoniem iedzīvotāju iekasētu lauvas tiesu no likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktajiem 10,70 miljardiem eiro ieņēmumu?
Igaunijas dienesta mājaslapā publiskoti pilnīgi visi iestādes darbinieki ar tālruņiem un e-pasta adresēm. Saskaitot sanāk, ka Igaunijas VID strādā 1049 amatpersonas un darbinieki. Sasummējot norādīto darbinieku skaitu Latvijas VID mājaslapā publiskotajā dokumentā “Informācija par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām no 2022. gada 1. aprīļa”, sanāk, ka kopumā Latvijas VID strādā 3850 darbinieku - tātad gandrīz četras reizes vairāk nekā Igaunijā.
No minētā rodas secinājums, ka Latvijā juridiskās un privātpersonas nodokļus maksā negribīgāk un tādēļ jāpiesaista vairāk iekasētāju vai arī pati nodokļu iekasēšanas sistēma Latvijā gan maksātājam, gan iekasētājam ir sarežģīti administrējama.
Tā kā publiski pieejamie dati var izrādīties neprecīzi, “Neatkarīgā” vērsās ar precizējošajiem jautājumiem pie VID ģenerāldirektores, vaicājot, cik darbinieku šobrīd strādā VID; par cik būtu jāpalielina alga VID darbiniekiem, kā arī uzdodot citus jautājumus. No I. Jaunzemes tika saņemta ziņa, ka “atbildes sniegsim divu nedēļu laikā”.
